Demokrātija: stāstīt, klausīties, sadzirdēt

„Pati svarīgākā ir vēlme otrā ieklausīties, mēģināt saprast un pat tad, ja nepiekrīti, pieņemt, ka tas cilvēks
tāds ir,” šādu atziņu Demokrātijas festivālā Kuldīgā pauda Daiga Kadeģe no Ziemupes biedrības Ziemupīte. Viņa un vēl daudzi citi nedēļas nogalē bija ieradušies Pilsētas dārzā praktizēt demokrātiskas iemaņas sarunājoties, diskutējot, izpildot citus praktiskus uzdevumus. Divu dienu programma plaša – gan liels, gan mazs, gan jauns, gan vecs varēja atrast sev piemērotu darbošanās veidu. Festivāls Kuldīgā norisinās trešo reizi. Te neliels ieskats dažās aktivitātēs.

Pasākumu vērtē kuldīdzniece Maija Jankovska, viena no rīkotājiem: „Izdevās lieliski. Slepeno viesu sarakstu centāmies veidot tā, lai tie atspoguļotu sabiedrības daudzveidību, – bija pārstāvji no valsts pārvaldes un biedrībām, radošie un darošie. Visi minēti Demokrātijas festivāla feisbuka lapā. Festivāls katru gadu aug – varbūt ne tik daudz aktivitāšu skaitā, cik kvalitātes un daudzveidības ziņā, un pilnīgi noteikti rīkosim arī nākamgad. Atsauksmes ir ļoti, ļoti labas – cilvēki novērtē intīmo gaisotni, to, ka nelielās kompānijās var runāties par dažādām tēmām. Pēc mūsu skaitīšanas te bijuši aptuveni 800 cilvēku.”

Demokrātijas kafejnīca. Apmeklētāji pēc nejaušības principa sasēdināti pie galdiņiem, lai slepenā viesa vadībā neformālā gaisotnē patērzētu par iepriekš nezināmu tēmu. Šogad bija ieradušies 16 ciemiņi, starp tiem arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Kuldīdzniece Vija Kauķe pastāstīja, ka prezidents rosinājis, lai tēmu izvirza paši kuldīdznieki: „Par ko jūs gribētu parunāt?” Vienojušies apspriest mākslīgā intelekta plusus un mīnusus. Daži aspekti: vai cilvēki baidās no tā ienākšanas dzīvē, vai pazudīs kādas profesijas, vai tas būtu taisnīgs, neiespaidojams tiesnesis, ko nevar uzpirkt.

Eiropas ideju simpozijam nakts tumsiņā runātājus kopā sauca filozofs Ģirts Jankovskis: „Senos laikos pēc dzīrēm rīkoja simpozijus, kuros cilvēki nododas filozofijai. Simpozijā nekritizē, tā mērķis nav diskutēt un pierādīt. Tāpēc visi relaksēti atlaidušies gultās, lai domas varētu plūst brīvi un viegli. Mēs runājam par Eiropas idejām, un šīgada tēma – prasmes un dalīšanās ar tām.”

Lauma, Leo Veržeroli un viņu vecmāmiņa Inta Demme Ventspils vācu kultūras biedrības nodarbībā. Lauma un Leo ar mammu Agnesi Demmi atbraukuši no Parīzes apciemot radus, paviesoties Kuldīgā. Uz festivālu nākuši, mammas draudzenes aicināti, jo viņa šeit darbojas kā brīvprātīgā. Biedrības pārstāve Rita Cubera
stāsta, ka bērniem rādīta izrāde Brēmenes muzikanti vācu valodā, un katrs varējis darināt papīra lelli. Mērķis – iepazīstināt ar vācu valodu, dzirdēt, kā tā skan.

Sarunu spēle Demokrātijas spogulis. Daiga Kadeģe no Ziemupes (attēlā) stāsta, ka biedrība Ziemupīte ir pilsoniski aktīva, piedalās dažādos notikumos un plānošanās: „Iesaistāmies paši un mēģinām iesaistīt pārējos. Mums ir gan kempings, gan ēdināšana, gan veikals, gan pasākumi dažādu diskusiju veicināšanai.” Justīne Širina strādā Ventspils augstskolā un vada biedrību. Viņai bijis interesanti klausīties citus spēles dalībniekus: „Esmu daudz piedalījusies līdzīgos pasākumos, kuros cilvēki cenšas sevi izzināt, bet tie lielākoties bijuši domāti jauniešiem, un šodien ir ļoti interesanti paklausīties citu paaudžu cilvēkus, pavērtēt, kā viņi raugās uz dažādiem apgalvojumiem, kāda ir viņu pieredze. Man vispār patīk mācīties no cilvēkiem, iedziļināties.”

Arhitektūras darbnīcā Emīls no Jumpravas uzbūvējis māju, kurai uz jumta ir novietne mašīnai.
Kuldīdzniece Elizabete savu māju būvē kopā ar mammu Solvitu Kirhneri. Nodarbību vada mākslas
kuratore Maija Rudovska kopā ar mākslinieci Lieni Pavlovsku. Maija: „Bērni un pusaudži var iejusties
arhitekta lomā un saprast, ar ko tas nodarbojas. Bērni taisa savu mīļāko māju, kādu to iztēlojas,
un darbos parādās tas, par ko viņi sapņo, kur grib dzīvot un jūtas droši. Mēs izmantojam dabas
materiālus – neko sintētisku.”

Liepājas krievu, baltkrievu un ukraiņu biedrības sievietes gatavoja aukstās zupas variantus: kāda bija ar bietēm, cita kā okroška. Bija arī izšūtu tautisku dvielīšu izstāde, un meistarklasēs viešņas rādīja savu tautu tradīcijas. Ludmila Rjazanova, krievu biedrības valdes locekle, priecājās šeit būt un pastāstīja, ka piedalījušās arī Dziesmu svētkos.

Tēlrades darbnīcu Eiropas vērtību kolāža vadīja māksliniece Undīne Celitāne: „Mēģinām vizualizēt sešas Eiropas pamatvērtības: demokrātiju, cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības. Katrai piemeklējam asociatīvas bildes, un tā veidojas kolāža. Tālāks mērķis ir Kuldīgā radīt sienu gleznojumu, kas šīs pamatvērtības reprezentētu. Pa visiem veidojam gleznojuma skici.”

Demokrātijas tiesas prāvu vadīja Nora Patmalniece: „Mājaslapā aicinājām cilvēkus iesniegt tēmas prāvai, kurā uz apsūdzēto sola tiks sēdināta demokrātija. Tās prezentējam, cilvēki apspriežas, un būs vai nu jāattaisno, vai jānotiesā ar nosacījumiem. Es gribētu, lai tas būtu argumentēti. Mani palīgi ir studenti Eva
un Elvis no Eiropas biroja un Kuldīgas vidusskolēni Ralfs un Mārtiņš.”

Demokrātijas kafejnīcas slepenie viesi:

• Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs;
• Kuldīgas novada deputāte Nellija Kleinberga;
• Kultūras ministrijas sabiedrības integrācijas departamenta vadītāja Jeļena Šaicāne;
• Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga;
• vietnes Manabalss.lv komunikācijas vadītājs Didzis Meļķis;
• biedrības Zaļā brīvība valdes priekšsēdis Jānis Brizga;
• sarunu festivāla LAMPA līdzdibinātāja, fonda Dots administratīvā direktore Egita
  Prāma;
• Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone;
• reklāmas aģentūras Not Perfect Riga radošais direktors, kampaņas Demokrātija
  ir grūta autors Aleksandrs Bētiņš;
• filozofe Velga Vēvere;
• māksliniece Liene Pavlovska;
• biedrības Tēvi nodarbību vadītājs Lauris Bokišs;
• komiķe Džemma Sudraba;
• Zemessardzes 45. kaujas nodrošinājuma bataljona seržants Juris Vectirāns;
• Augstākās izglītības padomes locekle, biedrības Šmiedrība vadītāja Justīne Širina;
• režisore Una Rozenbauma.