Lai dzīvi izbaudītu arī vecumdienās

Arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā kvalitatīvi pavadīt vecumdienas, kā samazināt risku iegūt demenci, kas negatīvi ietekmē dzīvi ne tikai pašam senioram, bet arī viņa tuviniekiem.

Pašlaik ar šo slimību visā pasaulē sirgst vairāk nekā 55 miljoni cilvēku, un no jauna atklāto gadījumu skaits ir vērā ņemams – desmit miljonu gadā. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aplēses liecina, ka demence ir septītais biežākais nāves cēlonis un viens no izplatītākajiem iemesliem, kādēļ vecāka gadagājuma cilvēki kļūst no līdzcilvēkiem atkarīgi.

Šī slimība izraisa smadzeņu darbības traucējumus, kas izsauc neatgriezeniskus, pieaugošus un daudzpusīgus prāta jeb kognitīvo funkciju traucējumus, kuru dēļ cilvēkam rodas atmiņas, valodas, vizuāli telpiskās izjūtas, prasmju un spriešanas spēju izmaiņas. Pasaulē biežākie demences veidi ir Alcheimera slimība un smadzeņu asinsrites traucējumu izraisīta jeb vaskulārā demence. Pēdējā Latvijā reģistrēta 93 cilvēkiem uz 100 000 iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka gandrīz vienam no tūkstoš cilvēkiem mūsu valstī ir demence.

Riska faktori

Lai gan kognitīvo funkciju izmaiņas visbiežāk ir neatgriezeniskas, saņemot ārstēšanu, slimības simptomus var kontrolēt. Tieši tādēļ savlaicīgi vērsties pie ārsta ir tik būtiski. Diemžēl nereti mūsu sabiedrībā valda kļūdains priekšstats, ka demence ir daļa no dabiskas novecošanas. Tā nav! Lai gan vecums ir visbiežākais šīs slimības riska faktors, demence nav dabiska novecošanas līdzgaitniece. Turklāt šī slimība neskar tikai un vienīgi seniorus. PVO aplēses liecina, ka līdz pat 9% gadījumu ar demenci var saskarties arī jauni cilvēki.

Kognitīvo spēju pasliktināšanos līdzīgi kā daudzās slimībās veicina neveselīgs dzīvesveids: mazkustīgums, alkohola lietošana un smēķēšana. Kā papildu riska faktori minēti hipertensija, paaugstināts holesterīna un cukura līmenis asinīs.

Laimes hormonam ir nozīme

Kā atklāj pētījumi, nozīme ir arī hormoniem. Lai gan vīriešiem gadu gaitā novērots lielāks smadzeņu vielas apjoma zudums, serotonīna jeb tautā sauktā laimes hormona ražošana smadzenēs tiem ir par 52% lielāka nekā sievietēm. Līdz ar to sievietes daudz biežāk saskaras ar depresiju, kas arī var būt viens no demences veicinātājiem.

Džona Hopkinsa universitātes pētnieki atklājuši, ka pacientiem ar Alcheimera slimību un smagu kognitīvo spēju pasliktināšanos serotonīna neironu skaits ir ievērojami samazinājies. Tādēļ viņi sliecas domāt, ka tieši tas var būt slimības izraisītājs. Līdztekus tam demences pētnieki analizē arī citu hormonu izmaiņu korelāciju ar šo slimību.

Sievietēm demence ir biežāk

Statistika atklāj, ka demence vairāk skar sievietes. Analizējot, piemēram, Alcheimera pacientus pēc dzimuma, redzams, ka divas trešdaļas ir sievietes. Iemeslu tam var būt ļoti daudz, bet viens no virzieniem, kurā pētnieki analizē likumsakarības, ir estrogēna līmeņa pazemināšanās. Pagājušajā gadā pētījums gan atklāja, ka estrogēna terapija sievietēm menopauzes laikā kognitīvo funkciju neuzlaboja, – tieši pretēji: tā bija vēl zemāka nekā tām, kuras to neizmantoja.

Likt smadzenēm strādāt un doties pie ārsta

Bet vai var kaut ko darīt, lai demences riskus samazinātu, neskaitot veselīgu dzīvesveidu un atteikšanos no atkarību izraisošām vielām? Atbilde ir: jā.

Mana pieredze liecina, ka tādu profesiju pārstāvji kā mediķi un skolotāji ar demenci saskaras retāk, un viens no skaidrojumiem ir pavisam vienkāršs – viņi ir spiesti jaunas zināšanas apgūt visu mūžu. Līdz ar to prāts intensīvi strādā arī 60, 70 un pat 80 gados.

Lai demences izpausmes mazinātu, ļoti būtiski ir šo slimību atklāt laikus. Ir vismaz četri, bet nebūt ne vienīgie sarkanie karodziņi, kas var liecināt, ka cilvēkam, iespējams, ir demence un ka nepieciešama vizīte pie ģimenes ārsta, kurš tālāk nosūtīs pie neirologa.

Pirmkārt, parādījušās grūtības paveikt it kā vienkāršus un līdz tam zināmus uzdevumus un darbības, piemēram, lielu piepūli sagādā dažādu funkciju izmantošana TV vai citās ierīcēs. Otrkārt, grūtības izteikties un nosaukt pazīstamus priekšmetus vai nespēja atpazīt draugus un tuviniekus. Treškārt, par demenci var liecināt straujas garastāvokļa maiņas, kas ietekmē personību. Seniors kļūst izteikti apjucis, aizdomīgs, depresīvs vai bailīgs, it īpaši ārpus ierastās vides. Ceturtkārt, atmiņas zudums. Viena no visbiežākajām pazīmēm, īpaši agrīnā stadijā, ir nesen apgūtas informācijas aizmiršana, kā arī vienādu jautājumu uzdošana atkal un atkal.