Kultūras reforma nenāk viegli

Saruna par Kuldīgas kultūras centra (KKC) reorganizāciju un jaunā nolikuma apstiprināšanu arī novada domes finanšu komitejā nebija viegla. Visticamāk, jautājums tiks izlemts domes sēdē rīt, 30. aprīlī, 11.00.

Deputāts Ēriks Pucens (Republika) aicināja jautājumu no darba kārtības izslēgt, sakot, ka domei jārāda sabiedrībai piemērs, nevis jāsteidzas ar nepilnīgi izdiskutētiem lēmumiem: „No labas pārvaldības principiem mēs neko nezaudētu, ja vēlreiz visu pārrunātu. Tas veicinātu nozares cilvēku uzticību domei.” Tomēr priekšsēde Inese Astaševska (Kuldīgas novadam) uzsvēra, ka iesāktais jāturpina: „Jāvirzās uz priekšu saskaņā ar to, ko decembra sēdē esam lēmuši.” Balsojumā deputāti nolēma jautājumu tomēr izskatīt.

Grib vienotu kultūrpolitiku

I.Astaševska skaidroja, ka kultūra ir pēdējā no lielajām nozarēm, kur pēc administratīvi teritoriālās reformas vēl nav ieviesta vienota pārvaldība: „Savā starpā konkurē pagasts ar pagastu, iestāde ar iestādi. Tāpēc vajadzīga koordinēta pārvaldība. Ir izveidota kultūras pārvalde, kas darbu pie apvienošanas arī sākusi.” Viņa solīja, ka iedzīvotāji reformas sekas neizjutīs – amatiermāksla un pasākumi paliks, bet mainīsies administratīvais darbs.

Priekšsēde uzsvēra, ka reorganizācijas mērķis nav nomainīt darbiniekus vai samazināt finansējumu: „Nevienā mirklī nav bijis mērķa atbrīvoties no Kuldīgas kultūras centra vadītājas Intas Burnevicas, viņa turpinās iestādi vadīt arī pēc reorganizācijas, tāpat vietnieks Andris Grīnvalds un pārējie darbinieki, ja vien paši neizteiks vēlmi darba attiecības pārtraukt.”

Reorganizācijas darba grupas pārstāvis, pašvaldības izpilddirektors Rimants Safonovs uzsvēra strukturālo ieguvumu: „Būtiski ir redzēt kopbildi, kultūras piedāvājumu saskaņot un nodrošināt stratēģisku darbību kopā ar novada attīstību.” Viņš arī norādīja, ka resursus varēs izmantot efektīvāk un labāka būs administratīvā pārvaldība.

Par smaguma centru un aprēķinu

KKC direktores vietnieks Andris Grīnvalds pauda bažas par procesa sagatavotību un juridisko skaidrību: „Iepriekš tika teikts, ka aprēķina par finansiālo ieguvumu nav. Vai tāds ir parādījies?” Viņš arī uzsvēra, ka reorganizācijas termiņš un norise precīzi jādefinē: „Mums nav nekas pret ideju, bet nepatīk pats process, jo faktiski mums nākas glābt ne tikai savu smaguma centru, bet daļēji arī jūsu, lai tas nenotiek nelikumīgi.”

Administratīvās nodaļas vadītāja Inese Ozola, skaidrojot juridisko pusi, sacīja: „No 1. maija tiek izveidota iestāde, bet līdz 30. jūnijam vienlaikus eksistē gan aģentūra, gan iestāde. Tas vajadzīgs tāpēc, lai nodrošinātu darbinieku un finanšu pārņemšanu. Savukārt līdz 15. jūnijam katram jāpasaka, vai darba attiecības ar pašvaldību viņš turpinās.”

Tiktāl varēja arī nenonākt

Ē.Pucens apšaubīja reformas ekonomisko pamatojumu: „Uzņēmējdarbību reorganizē ar skaidru mērķi – ko iegūsim. Šeit es to neredzu.” Viņaprāt, trūkst konkrēta izvērtējuma par ieguvumiem un efektivitāti. I.Astaševska atbildēja, ka pārveides pamatā ir nevis finanšu ietaupījums, bet uzlabota pārvaldība: „Mēs vadību centralizējam, veidojam vienotu kultūras politiku un resursus izmantojam efektīvāk, samazinot dublējošās funkcijas.”

Deputāte Baiba Mikāla (Kuldīgas novadam) atzina, ka pats reformas virziens ir loģisks, taču komunikācija nav bijusi pietiekama: „Tas viss varēja arī nenotikt – sarunai vajadzēja būt jau pirms laba laika. Šī procesa administratīvajā vadībā neesam bijuši kvalitatīvi.” Viņa norādīja, ka satraucas arī sabiedrība un izmaiņas vajag skaidrot: „Cilvēki jāinformē, lai nerastos baumas, ka kādu grasās atlaist. Labākais, ka vienošanās ir panākta un reorganizācija varēs noritēt normāli.”

Deputāte Kristīna Ansone (NA) atgādināja: sociālo lietu komitejā runāts, ka šo jautājumu skatīs pirms domes sēdes, bet nu tas notiekot jau finanšu komitejā. I.Ozola atbildēja, ka pēc komitejas vadītājas Rutas Karlovičas ieteikumiem nolikuma projekts ir precizēts un nosūtīts iesaistītajām pusēm: „Līdz šim iebildumi vai priekšlikumi nav saņemti, tāpēc tas virzāms apstiprināšanai.”

Kurzemniekam sazinoties ar R.Karloviču (ZZS), viņa gan sacīja: „Saņēmu Ineses Ozolas precizēto nolikuma projektu, bet sliktā interneta dēļ nevienu dokumentu nevarēju atvērt. Par to viņu informēju. Arī e-pastā esmu norādījusi, ka līdz 30. aprīlim atrodos prombūtnē.”

Opozīcijā neieklausās

Sēdē vairākkārt tika pieminēts, ka decembrī domes lēmums pieņemts, tāpēc jāvirzās uz priekšu. Kurzemnieks jau rakstījis: toreiz seši opozīcijas deputāti iebilda, ka lēmums pieņemts sasteigti. Pirms sēdes jautājums izskatīts sociālo lietu, izglītības, kultūras un sporta komitejā, un toreiz deputātiem redzējumu par nozares pārveidi izklāstīja kultūras nodaļas vadītāja Krista Vīndedze. (Šīs komitejas sēdes audioieraksts domes mājaslapā nav atrodams.)

Attaisnojošu iemeslu dēļ decembra domes sēdē pati K.Vīndedze nepiedalījās un Kurzemniekam vēlāk skaidroja, ka visu šo procesu drīzāk dēvētu par pārvaldes modeļa maiņu, jo runa ir par izmaiņām nevis kultūras saturā, bet procesu pārvaldībā. Izpilddirektors R.Safonovs 18. decembrī domes sēdē skaidroja, ka pārmaiņas tikšot ieviestas pakāpeniski. Tika izcelts, ka mērķis ir darbu padarīt efektīvāku, finansējumu centralizēt, nodrošināt caurspīdību un radīt vienotu komandu, bet iedzīvotāji pārmaiņas nejutīšot.

Tagad, jautāta par toreizējo balsojumu pret, deputāte Daiga Kalniņa (ZZS) skaidro: „Mans balsojums pret reorganizāciju bija nevis tāpēc, ka to nevajadzētu, bet tāpēc, ka nebija īsti skaidrs, kā notiks, ar ko tas beigsies, kas mainīsies un kur ieguvums. Tagad jācīnās ne par procesa paildzināšanu, bet gan par skaidrību. Kaut ko reorganizēt var tad, kad ir skaidrs, kāpēc to dara un kas no tā iznāks. Ir diezgan grūti, ja iesaistītie šī procesa būtību neizprot vai tam netic. Ja mums ir apspriesta stratēģija, bet ārējie apstākļi kardināli mainās, tad jautājums atkal jānodod publiskai apspriešanai. Ja pie stratēģijas paliekam, tad jebkura reorganizācija ir tikai instruments, ar ko to izpildīt. Taču es nesaprotu, kā šī reorganizācija palīdzēs sasniegt stratēģijas mērķus.”

Deputāts Raits Valters (NA) Kurzemniekam sacīja: „Tikāmies ar kultūras centra vadītāju Intu Burnevicu, viņa izstāstīja problēmas. Tikāmies arī ar kādiem četriem pagastu kultūras darbiniekiem, kuriem piedāvāja darbu apvienot. Divas uzreiz pateica, ka ies prom, jo tam nepiekrīt. Man tas neliekas pieņemami, ka amatus lika savienot. Mēs, seši opozīcijas deputāti, esam no kultūras centra saņēmuši vēstuli ar lūgumu reorganizāciju atlikt vai pagarināt. Inta Burnevica tajā norāda, ka nav pret pašu reorganizāciju, bet gan pret to, cik strauji tā notiek. Tomēr domāju, ka būs vienkārši balsošana: mēs būsim pret, pozīcija – par. Reorganizācija būs tieši tāda, kā iecerēts, un tur neko mainīt nevarēs.”

Jāatrod zelta vidusceļš

KKC par aģentūru pārveidots laikā, kad domes priekšsēdis bija Edgars Zalāns (2001.–2007. g.). Viņš komentē: „Šāds juridiskais statuss dod iestādei lielāku rīcības brīvību. Aģentūra var pēc saviem ieskatiem strādāt ar tai piešķirto budžetu, lemt par štata vietām, slēgt līgumus. Iespējams, tas bija saistīts ar izmaiņām Pašvaldību likumā. Līdz tam kultūras nams darbojās kā iestāde, un pat mazā-
kās lietas bija jāsaskaņo ar domi. Tas slāpē radošo iniciatīvu, ja par katru nieku jāskrien pie mēra. Toreiz dome bija neliela, tagad aparāts samilzis.

Neesmu pret varas centralizāciju kopumā, ja ir skaidrs mērķis un redzams būtisks ietaupījums, kas tiek izmantots prioritārām vajadzībām. Tādā ziņā varas centralizācija sapurina, liek sakārtot to, kas sācis iziet no rāmjiem un tiek slikti monitorēts. Tad uz brīdi centralizācija vajadzīga, lai parādītu, kurš pagalmā saimnieks, un pēc tam var atkal decentralizēt. Savukārt pārmērīgai centralizācijai ir negatīvs efekts, jo tā atņem iniciatīvu. Tāpēc jāatrod zelta vidusceļš.

Diemžēl nezinu, kāda ir situācija ar kultūras centru pašreiz un kādi iemesli reformai, ko iegūs kultūra un iedzīvotāji. Reformas ir vairāk vai mazāk sāpīgas. Esmu tikai no malas dzirdējis, ka tiek vilkts uz baigo kontroli. Tajā pašā laikā būtu godīgi paskatīties, kā dzīvo pati dome – vai visi godīgi nostrādā noteiktās stundas.”

Vajag, bet gludi neiet

Bijusī pašvaldības kultūras nodaļas vadītāja Dace Reinkopa jau agrāk Kurzemniekam teikusi, ka pārmaiņas nozarē vajadzīgas. Jau sen runāts gan par to, ka pagastu kultūras darbiniekiem loģiskāk būtu atrasties kultūras nodaļas vai kultūras centra paspārnē, nevis pie pagastu pārvaldēm. Tāpat diskutēts, ka daudzi pasākumi pārklājas, ka grūti tos saskaņot. Taču ilggadējā nozares pārzinātāja arī atzina, ka procesā acīmredzot pieļautas komunikācijas kļūdas un ir arī raksturu nesaskaņa.