Kuldīdzniekus skenēs zinātnes labā

„Būtu interesanti redzēt, kā izskatās tipisks kuldīdznieks,” tā nospriests Kuldīgas Digitālo inovāciju centrā. Iedvesmojoties no antropoloģiska* pētījuma Piebalgā, centra darbinieki uzaicinājuši zinātniekus pie mums, un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors Jānis Vētra izrādījis vēlmi ar skenēšanu un citām modernām metodēm to darīt arī šeit.

Pagājušogad Piebalgā RSU zinātnieki kopā ar studentiem turpināja pētījumu, ko pirms 87 gadiem sācis tolaik pazīstamais antropologs, profesors Jēkabs Prīmanis. Augstskolas pārstāvji ap 700 piebaldzēnu iesaistījuši plašā izmeklējumu un datu vākšanas programmā, kurā ķermeni ieskenē 3D (trīs dimensiju) formā, mēra svaru un asinsspiedienu, nosaka plaušu spēju, cilvēku fotografē un aptaujā.

Pēc Piebalgas piemēra

Digitālā centra projektu speciālists Toms Girvaitis stāsta: „Mēs internetā ieraudzījām ierakstu, ka RSU pagājušogad mērījusi cilvēkus Piebalgā. Šim pasākumam bija liela publicitāte, par ko zinātnieki paši bija izbrīnīti. Uzrakstījām ziņu, un viņi piekrita atbraukt ciemos, prezentēja savu metodiku un pētījuma jēgu. Tagad vienojamies par nākamajiem soļiem: memoranda noslēgšanu martā un mērījumiem vasarā.

Šāda cilvēku pētījuma Kuldīgā vēl nav bijis. Profesors teica, ka tuvākie mērījumi 30. gados bijuši Liepājas, Ventspils un Dobeles apkārtnē, bet par Kuldīgu datu nav. Viņš stāstīja par metodēm, ko mērījumos izmanto tagad: tā ir ķermeņa trīsdimensiju skenēšana, detalizēta sejas skenēšana, dažādu ķermeņa indeksu noteikšana. Tiek vākti arī asins paraugi. Vienojāmies, ka līdz martam Kuldīgas novada pašvaldība ar augstskolu noslēgs sadarbības memorandu, lai pašas darbības var plānot vasarā. Tas vairākas dienas notiktu Pilsētas svētku laikā, jo tad te apgrozās daudzi – cilvēki varētu nākt un mērīties.

Mums rādīja prezentāciju, kādi 80 punkti jāizpilda. Un, kad cilvēki visā viņu spožumā būs fiksēti, rezultātus varētu salīdzināt pēc 100 gadiem. Pētījums ir ļoti interesants – rezultātos varot labi redzēt valsts ekonomisko stāvokli. Grūtos laikos cilvēki kļuvuši īsāki, jo uzņēmuši mazāk barības vielu.

Mums kā digitālajam centram bija ļoti interesanti iegūt plašāku redzējumu, kā tehnoloģijas tiek lietotas. Komanda to dara kopā ar RSU studentiem, jaunajiem ārstiem, tāpēc tiem cilvēkiem, kuri mērījumos piedalās, viņi var dot arī medicīnisku viedokli.”

Svarīgi arī novadpētniecībai

Pasākumā bija aicināti Kuldīgas novada muzeja un bibliotēkas pārstāvji, jo šīs iestādes nodarbojas ar novadpētniecību un saglabā kultūrvēsturisko mantojumu. Bibliotēkas vadītāja Daina Girvaite saka: „Es šo projektu atbalstu – noteikti iesaistīsimies un informēsim sabiedrību. Tā kā mēs uz to skatāmies no novadpētniecības viedokļa, rezultāti, protams, būtu ļoti interesanti, un tos vajadzētu saglabāt vēsturei. Piebalgā senākos rezultātus tagad salīdzina ar tiem, kas iegūti pagājušogad. Kuldīgai tāda pētījuma nav, tāpēc nav, ar ko salīdzināt. Tas tāpat būtu vēsturisks brīdis, kaut vai šādi cilvēku mērījumi notiktu pirmoreiz. Interesanti, vai cilvēki Kuldīgā būs atsaucīgi. Pati iesaistītos labprāt – šādi pētījumi jāatbalsta.”

*Zinātne par cilvēku (sengrieķu val. anthropos – cilvēks, logos – vārds)