Brīvības cīnītāju piemiņas vieta atjaunota

14. novembrī 13.00 Rendā atceres brīdī tiks godināti brīvības cīnītāji – ģenerāļa Kureļa grupa –, lai uzsvērtu nacionālās pretošanās nozīmi un atklātu piemiņas vietu pēc atjaunošanas.

Tas paveikts ar pašvaldības konkursa Darīsim paši atbalstu, un arī pasākumu organizē biedrība Rendas nacionālās pretošanās kustības muzejs.

Kurzemniekam stāstot par piemiņas vietu, rendenieks Juris Grasmanis-Laše atcerējās, ka jau 1990. gadā ar kaimiņu, akmeņkali Valdi Eksti sākuši runāt, ka vajag pieminekli: „Tas bija liels komandas darbs. Pašu akmeni atrada znots, es trīs dienas to slīpēju, uzlikām ar LNNK* vietējās nodaļas atbalstu, beigās Rendā sarīkojām balli ar pūtējiem, es izbrūvēju alu.”

Leitnanta Roberta Rubeņa bataljons bija viena no ģenerāļa Jāņa Kureļa izveidotās militārās vienības daļām, kas Otrā pasaules kara laikā vācu karaspēkam nepadevās un izrādīja sīvu pretošanos. No 1944. gada 14. novembra līdz 9. decembrim Ugāles, Usmas, Rendas un Zlēku pagastā notika niknas kaujas starp vācu 16. armijas daļām, SD un SS vienībām policijas ģenerāļa Fridriha Jekelna vadībā un kureliešu vienības atsevišķo bataljonu, ko komandēja R.Rubenis. Kaujās pie Rendas un Zlēkām iznīcināts ap 250 vācu karavīru, bet rubeniešu zaudējumi bija ap 50 cilvēku. Pēc leitnanta R.Rubeņa bojāejas kāds no vīriem paziņojis, ka turpmāk darbosies pēc brīvprātības principa, un vairāki desmiti vīru izlēmuši no Rubeņa bataljona atdalīties. 1944. gada 20. un 21. novembrī 11 cilvēku grupu sagūstījusi vācu SD vienība, pēc pratināšanas viņi aizvesti uz mežu un nošauti.

Rubeņa bataljona karavīru kapi atrodas pie Kuldīgas–Sabiles ceļa iepretim vietai, kur kādreiz bijis Rendas doktorāts. Pie ceļa ir norāde, un piemiņas akmens atrodas dažu simtu metru attālumā.

Šogad paiet 81 gads kopš ģenerāļa J.Kureļa militārās grupas pretstāves nacistu okupācijas varai un leitnanta R.Rubeņa bataljona cīņām ar vāciešiem pie Rendas un Zlēkām 1944. gada novembrī un decembrī. Kā norādījis vēsturnieks Uldis Neiburgs, nelabvēlīgā militāri politiskā situācija kureliešiem neļāva sasniegt savu mērķi – Latvijas faktiskās suverenitātes atjaunošanu brīdī, kad Vācijas karaspēks Latvijas teritoriju atstātu, bet PSRS armija vēl nebūtu to ieņēmusi. Tomēr apņemšanās cīnīties tikai zem sava karoga, nevis zem svešiem ir cienīga lappuse latviešu nācijas vēsturē un vērā ņemama mācība Latvijas valsts nākotnei.

* LNNK – Latvijas Nacionālās neatkarības kustība