Ārpus apdzīvotām vietām nekoptība esot pierasta

Skrundas pagasta iedzīvotājs Juris zvanīja redakcijai, lai izteiktu neapmierinātību ar graustiem un nekoptu vietu Jaunmuižā aiz karjera, kur kādreiz bijis kolhoza fermas komplekss. Kurzemnieks devās lūkot, kā tur izskatās.

Kolhoza paliekas privatizēja

Kā skaidro Skrundas pilsētas un pagasta pārvaldes vadītāja Guna Skrebele, pēc kolhoza likvidācijas zeme un būves privatizētas – tur ir vairāki privātīpašumi. Tā nav apdzīvota vieta, cilvēki tur nestaigā. No vecā šķūņa palicis karkass, bet apkārtne sakopta, zāle tiek pļauta, blakus ir gaļas lopu ganības. Šīs teritorijas ir iežogotas. Dažās būvēs vēl notiek kokapstrāde vai cita uzņēmējdarbība, citas tiek izmantotas kā noliktavas. Nekopta izskatās tā vieta, kur kādreiz uzglabāta skābbarība, – tur starp vecajiem mūriem ir lietotu autoriepu krāvumi un savesti veci siena ruļļi. Pašvaldībai neesot juridiska pamata pie īpašnieka vērsties, tomēr sarunas par to, ko varētu uzlabot, ir bijušas.

Nav katastrofas

„Varbūt no ugunsdrošības viedokļa labāk tās salmu ķīpas novākt vai sadedzināt,” teic pārvaldniece. „Tas ir īpašnieka ziņā. Sabiedrisku apdraudējumu šī vieta nerada, un nekādas katastrofas nav. Regulāri uzraugām gan pagastu, gan pilsētu. Ja atklājam nekārtības, vispirms aicinām īpašumu sakopt. Ja tas netiek darīts, iesaistām pašvaldības policiju, un tiek dots termiņš. Ja arī tad nekas neuzlabojas, tiek ierosināts administratīvais process. Prasības ir atšķirīgas: pilsētā tas tiek vērtēts kritiskāk nekā tālu no apdzīvotām vietām. Jāņem vērā ekonomiskā situācija – jāskatās no visiem aspektiem.”

Noder ražošanā

Lopbarības novietne pieder lauksaimniekam Andrejam Salminam. Pašvaldībai viņš teicies šo vietu sakopt, cik varēs. Telefonsarunā Kurzemniekam viņš sacīja, ka pārmetumiem neesot pamata: tā ir privāta teritorija ārpus apdzīvotas vietas, svešiem tur nav jāstaigā. Vairāk uzmanības vajadzētu pievērst Jaunmuižas centram, kurā gadiem pamestas stāv sabiedriskās ēkas un bēdīgs sāk izskatīties likvidētās skolas nams. „Riepas prom vest nevaru, jo uzņēmējdarbībā tās noderēs, kad atsākšu vākt skābbarību,” skaidro A.Salmins. „Laukos joprojām daudz kas tiek izmantots atkārtoti. Savedot nopļauto zālāju, kukurūzu vai citu skābbarību, to nosedzu ar plēvēm, kā slogu salieku riepas. Tā var pasargāt no putniem, vēja un cita kaitējuma. Nesaprotu, kam tajā nostūrī jālien. Lai iet uz centru skatīties puķes, bet ne privātās sētās un saimniecībās, kurās cilvēki strādā!”

–