Sestdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms,  Tomass,  Saulcerīte

Zirgi – aizraušanās kļūst par dzīvesveidu

Raksta autors: Inta Jansone, Latvijas Jātnieku federācijas arhīva foto

08:00 - 04.07.2023

Beata 1

Astoņgadīgā BEĀTA ELLA LIEPIŅA no Kuldīgas jāšanas kluba Montepals labi startē valsts mēroga sacensībās. Nesen viņa ieguvusi 1. vietu 75 cm šķēršļu maršrutā Latvijas Jātnieku federācijas kausa izcīņā konkūrā. Bet tā nav vienīgā godalga – mazajai jātniecei ir panākumi arī citās sacensībās, un tās notiek gandrīz katru nedēļas nogali. Meitene mācīsies Kuldīgas Centra vidusskolas 3. klasē un darbdienās ir aizņemta treniņos Veckuldīgā, kur jāj ar ponijiem. Nelielā brīvbrīdī viņa kopā ar mammu Ingu Bēķi paviesojās Kurzemniekā.

Cik ilgi trenējaties?
I.B.: – Meita no trīs gadu vecuma. Jau tajā vecumā viņai zirgi ļoti patika. Nebija mērķa trenēties jāšanas sportā – pirmo reizi viņa zirgam mugurā tika uzsēdināta pusotra gada vecumā un pavizināta Pilsētas svētkos. Kad sāka stabili runāt, tiklīdz kaut kur ieraudzīja, tā sauca: „Zirdziņi, zirdziņi!”
Vai tad nolēmāt, ka meita jāved uz klubu?
I.B.: – Mums bija pazīstams treneris Jānis Rimeiks, devāmies pie viņa uz Veckuldīgu.
Vai nebija uztraukuma? Zirgs tomēr liels dzīvnieks.
I.B.: – Grūti atbildēt. Vēl tagad brīžiem, redzot meitu zirgam mugurā, sirds sitas straujāk. Taču tā ir viņas izvēle, un es to atbalstu.
Beāta, vai ar sacensībās padarīto esi apmierināta?
B.E.L.: – Man iet labi, esmu apmierināta. Sacensību ir daudz. Trīs sacensībās pēc kārtas biju pirmajā vietā, pēc tam citās biju trešajā vietā, vēl kādās paliku sestā.
I.B.: – Principā sacensības ir katrā nedēļas nogalē – abās brīvdienās.
B.E.L.: – Vislabāk man patīk piedalīties Kleistos (jāšanas sporta centrā Rīgā – red.).
Ar cik zirgiem tu startē?
B.E.L.: – Tagad man ir trīs.
I.B.: – Sacensībās jātnieki startē vai nu ar saviem, vai īrētiem zirgiem. Fēnikss (Phoenix) ir mūsu pašu ievesta Velsas B grupas ponijķēve no Nīderlandes. Vēl meita Kleistos jāj ar Sonadūru (Sonadour), tad vēl ir Bella – ar to jāj mazākās sacensībās. Gan ar Bellu, gan ar Fēniksu mēģināja startēt arī lielākās sacensībās un uzrādīja ļoti labus rezultātus. Ar visiem trenējas katru dienu.
Cik treniņu nedēļā ir?
I.B.: – Tās ir septiņas dienas nedēļā, un vasarā viņa stallī ir no vieniem dienā līdz desmitiem vakarā. Skolas laikā meita turp dodas pēc stundām un arī ir līdz vēlam vakaram. Pēc tam vēl jāizmācās skolā uzdotais, un tad – naktsmiers.
Un kādi tev, Beāta, ir pienākumi?
B.E.L.: – Man treniņos katru dienu jādarbojas ar četriem zirgiem. Vēl tie jāpabaro, jānotīra. Man tas nav par grūtu, jo man ļoti patīk ar zirgiem darboties. Tie mani klausa, reizēm tie ir arī ātri.
I.B.: – Ar lēniem zirgiem pa vadošām vietām Latvijā nejāsi. Meitai ir astoņi gadi, viņa darbojas ar ponijiem.
Vai jums pašai bija zināšanas par jāšanas sportu?
I.B.: – Nekādas. Augu līdzi ar meitu. Ir pirkti zirgi un darīts viss, lai viņa varētu jāt. Sporta veids ir ļoti dārgs. Meita cenšas, un tagad viņai iedots pilnīgi viss, cik vien tas iespējams: viņai ir zirgi, ir arī ievestie. Mums pašiem aug četri. Viens sāk palēnām iestrādāties. Pa reizei pavadām uz sacensībām. Tas viss ir mūsu, vecāku, ieguldījums. Zirgu var atļauties nopirkt, bet dārgas ir visas pārējās izmaksas.
Vai taviem vienaudžiem, Beāta, ir interese par zirgiem?
B.E.L.: – Nav daudzu mana vecuma bērnu, kas nodarbotos ar jātnieku sportu. Manā vecumā klubā nav neviena, vairāki ir vecāki – viņiem ir desmit, vienpadsmit gadu. Esmu viena no jaunākajām arī sacensībās. Startējam speciālos tērpos: baltas bikses, žakete, apakšā veste. Arī krekliņam jābūt ar augstu, baltu apkaklīti.
Vai pirms starta ir uztraukums?
B.E.L.: – Nemaz neuztraucos.
I.B.: – Treneris saka: viņai esot aukstasinīgs jāšanas stils, jo stresa neesot vispār. Laikam arī man vairs nav uztraukuma, redzot meitu startējam. Pirmie kritieni jau aiz muguras, un tad bija sāpīgi. Tāpat ir ēstas smiltis. Meita šajā sportā izaugusi. Saasinātās emocijas notrulinās. Sacensības notiek visu gadu – pārtraukuma nav. Patiesībā meitas aizraušanās ar zirgiem kļuvusi par mūsu dzīvesveidu. Viss tiek pakārtots šim sporta veidam.
Vai atliek laiks arī citām nodarbēm?
B.E.L.: – Nē, visu laiku veltu zirgiem. Mācos Kuldīgas Centra vidusskolā, pabeidzu otro klasi. Klasesbiedri arī sporto, spēlē futbolu, citi dejo.
Kādu apbalvojumu saņemat par labu vietu?
B.E.L.: – Zirgiem piesprauž rozetes.
I.B.: – Tā kā pašlaik meita jāj ar īrētu zirgu, rozetes tiek atdodas saimniecei. Bērni saņem naudas balvas. Beāta Ella naudu krāj tam, lai varētu iegādāties jaunu žaketi, ar ko startēt sacensībās Kleistos. Tās cena ir ap 400 eiro.

Atbildēt