Kā zemniekus ietekmē sausums, kāda ir ražas prognoze?

Sausuma dēļ lauksaimnieki aicina valdību izsludināt ārkārtējo situāciju. Zemkopības ministrs Didzis Šmits pieļauj to vērtēt pēc Jāņiem. Ministrijas speciālisti lēš, ka graudaugu raža varētu būt par 30–50% mazāka. No maija līdz jūnija pirmajai dekādei nokrišņu bijis vismazāk novērojumu vēsturē. Pastāv augsta varbūtība, ka augsta temperatūra un ļoti maz nokrišņu būs visu vasaru.

Ziemeļblāzma biežāk nekā lietus

Juris Lazdiņš, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdis:
– Situācija nozarē ir bēdīga. Pavasara ilgstošās salnas ir nodarījušas zaudējumus augļkopībai. Tad nāca piena, graudu cenu kritums. Savukārt izejvielas bija iegādātas par tādām cenām, kuru līmenis bija kāpis. Jau trešo mēnesi jūtam lietus deficītu. Ziemeļblāzma šogad laikam bijusi biežāk nekā lietus. Sausuma dēļ situācija ar sējumiem ir bēdīga. Piena lopkopības saimniecības, kas pirmo zāles pļāvumu novākušas, protams, ierauga tuksnesi, jo mitruma nav, zāle kļūst brūna un neataug. Ja laika apstākļi mainīsies, vēl varam cerēt uz otro un trešo pļāvumu, kas situāciju nozarē būtiski glābtu. Ja runājam par graudkopību, tad atkarībā no augsnes struktūras sausuma postījumi ir 30–70%. Ir vietas, kur labība jau dzeltena, un tas nozīmē, ka tur ražas nebūs vispār. Vidzemē vasarāji tā arī neuzdīga. Kurzemnieki šādu kataklizmu jau ir piedzīvojuši 2018. gadā, tātad nesenā pagātnē, Kurzemē tā tiešām bija traģiska situācija, jo varēja ievākt tikai 300–500 kg no hektāra, un tas neveido pat 10% no tās ražas, ko vajadzētu novākt, lai strādātu vismaz pa nullēm. Īsti neko nevaram darīt, jo arī tos sējumus, kuri neuzdīga, šādos apstākļos pārsēt ir bezjēdzīgi. Lauksaimniecība cieši saistīta ar dabas untumiem, kaprīzēm un arī labvēlību. Šoreiz jāatzīst, ka labvēlības nav bijis. Valdības krīzes vadības grupa izskatīja iespējamo ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Konstatēts, ka attiecībā uz tām saistībām, kas lauksaimniekiem ir pret Valsts ieņēmumu dienestu, Lauku atbalsta dienestu un bankām, tas nav obligāti. Tas ir, lai, ņemot vērā laika apstākļus, šīs institūcijas dotu atvieglojumus, ārkārtējā situācija nav jāizsludina. Netiek saskatīti būtiski iemesli, lai to darītu. Ja gribētu šādu situāciju izsludināt un, pamatojoties uz to, prasīt valdībai kompensāciju, tad jāatceras, ka 2018. gadā zaudējumos bija aprēķināts 200–300 miljonu eiro. Ja mēs kaut nedaudz interesējamies par situāciju valsts budžetā, skaidrs, ka šādu naudu atrast nevar. Varam prasīt atbalstu Eiropas Komisijā un esam to jau arī izdarījuši. Uz Eiropas risku fondu varam pretendēt, bet tur vēl tikai notiek sarunas.

Zemeņu būs maz

Mārcis Freimanis, Turlavas pagasta saimniecības Lejasdārzi vadītājs:
– Mēs audzējam zemenes, ķiršus, ābolus, bumbierus. Protams, sausums ietekmē arī mūs. Ir redzams, ka augļu kokiem ir gaišākas, dzeltenākas lapas nekā citus gadus. Ķiršiem vēl ir pastiprināta augļu nobira – aizmetušies augļi sažūst un birst nost. Koki acīmredzot jūt, ka ūdens nepietiks, un daļa ķiršu tāpēc tiek mesta nost, lai varētu nobriest atlikušie. Raža, protams, būs mazāka. Taču arī salna to ietekmēja. Zemākajās vietās tās dēļ ķiršu ražas nav vispār. Zemenes lejam – mums ir laistīšanas sistēma, ūdeni sūknējam no dīķa, taču arī tās skāra salna. Šogad vēl ir papildu problēma – izrādījās, ka no Nīderlandes atvestie stādi bijuši slimi. Vairāk nekā citus gadus ogas ēst nāk lapsas, jenoti un putni. Kopumā mūsu zemeņu lauki tāpēc izskatās ļoti slikti. Pagājušajā nedēļā tirdzniecībai aizvedām pirmās ogas. Kopumā var teikt: zemeņu gandrīz vai nebūs. Esmu runājis arī ar citiem zemeņu audzētājiem – viņi saka: daudz nebūs, un šis būs bēdīgs gads. Par to liecina arī cena – jūnija vidū vietējo zemeņu cena ir no septiņiem līdz desmit eiro par kilogramu. Citugad tik augsta varbūt ir bijusi tikai jūnija sākumā. Ja tiks izsludināts ārkārtējais stāvoklis, es uz kompensāciju neceru. Varbūt tā būs atlaide nodokļu nomaksas termiņam, varbūt kredītmaksas termiņa pagarinājums. Varbūt tad, ja kādam ir saistības projektos sasniegt zināmu mērķi, tiks ņemts vērā tas, ka bija ārkārtējā situācija.

Četru vārpu vietā viena

Iveta Erdmane, Vārmes zemnieku saimniecības Ezergaļi agronome:
– Sausuma dēļ tā labība, kas jau bija sacerojusi, ir atmetusi visus produktīvos sānu dzinumus, palikuši viens divi produktīvie dzinumi. Līdz ar to graudu raža būs par 50% mazāka. Tur, kur augsne ir smilšaina, labība jau nokalst pavisam. Vasaras kviešus sējām laikus, un uzdīguši tie ir, bet ir tikai viens produktīvais dzinums – cerošana vispār nav notikusi. Parasti no viena auga ir vismaz četras vārpas, tagad būs viena. Traģiska situācija sausuma dēļ bija arī 2018. gadā. Tad tas sākās mazliet vēlāk, bet iepriekšējais rudens bija bijis pārmērīgi slapjš, un pavasarī labība reti sadīgusi. Mēs jau agri pavasarī sapratām, ka labas ražas nebūs. Tad vēl uznāca trakais sausums. Tagad ir citādi – rudens bija ļoti jauks, un varējām gaidīt labu ražu. Grūti gan pateikt, kā šis gads tālāk veidosies: prognozes rāda, ka būs lietus, bet, kad tā diena pienāk, lietus tomēr nelīst. Tiek prognozēts, ka arī jūlijs un augusts būšot sausāki par normu. Ražu kuļam augusta sākumā, un vēl ir pusotrs mēnesis. Attiecībā uz rapsi šķiet, ka tas nokaltīs agrāk nekā parasti. Sākam domāt, vai nebūs jākuļ jau jūlija otrajā pusē. Kopš 2018. gada zaudējumiem bijām pamazām atguvušies – varējām jau bez parāda nopirkt minerālmēslus. Taču šāgada ražai tie bija jāpērk par ļoti lielu cenu. Parasti tonna maksāja 300 eiro, tagad – 1000 eiro. Rudenī, kad sējām un sagatavojām augsni, bija arī augsta degvielas cena. Tāpēc šis būs finansiāli smags gads. Arī bankas ceļ kredītprocentus. Graudus pārsvarā pārdodam biržā, un tiem cena ir ļoti kritusies, jo no Ukrainas Eiropas tirgū ienāk daudz lētāki graudi.