Pilsonisko aktivitāti sāk jau skolas solā

Vecāko klašu skolēniem ieviest vides aizsardzības izglītību, bet pieaugušajiem darba vietās – ilgtspējas mācības. Tādus ieteikumus Īrijas vēstniecībā Latvijā prezentēja tie V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas (VPKV) audzēkņi, kuri darbojas Eiropas Parlamenta (EP) Vēstnieku skolā.

Īrija līdz gada beigām ir Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošā valsts, tāpēc tās vēstniecībā VPKV skolēni Roberts Serpāns, Evita Ruzga, Rūdolfs Miķelsons un Līva Kronlaka, kā arī Limbažu vidusskolas, Rīgas 25. vidusskolas un Dobeles Valsts ģimnāzijas jaunieši tikās ar vēstnieci Marselu Smitu, prezentēja savas idejas, kuru vienojošā tēma ir vides aizsardzība, un ar Īrijas diplomātiem sprieda par prioritātēm ES Padomes prezidentūrā. Skolēni mācījās analizēt Eiropas mēroga jautājumus un savu viedokli argumentēt. Pedagogiem šī vizīte sniedza jaunas idejas, kā rosināt skolēnus pētīt, diskutēt un izprast ES tēmas un valstu sadarbības nozīmi.

Jaunieši par to iedegas

Pagājušajā mācību gadā VPKV izglītojusi sabiedrību par vides un klimata jautājumiem, palīdzot cilvēkiem saprast, kā tos ietekmē mūsu ikdienas izvēles. Šajā mācību gadā tiek meklēti sadarbības partneri, uzklausot viņu viedokli un vienojoties par iespējamo rīcību.

VPKV projektam ir divi virzieni: ieviest vides aizsardzības izglītību vidusskolēniem un darba vietās ieviest ilgtspējas mācības pieaugušajiem. Skolēni jau tikušies ar Kuldīgas pašvaldības juristiem, kuri skaidrojuši, kā norit likumdošana. Biedrība Zero Waste Latvija palīdzējusi pievērsties praktiskai rīcībai un paradumu maiņai, informācijas centrs Europe Direct Kurzeme palīdzējis skolēnu ieceri sasaistīt ar Eiropas zaļā kursa un ES klimata politikas mērķiem. Izglītības speciālisti palīdzējuši saprast, kā mācību piedāvājums varētu iekļauties skolas dzīvē un vidusskolēnu slodzē.

VPKV skolotājs Mārtiņš Stebulis stāsta, ka šie skolēni darbojas arī pašpārvaldē. Ideja aizsākta jau aizpagājušajā mācību gadā, pagājušogad to turpinājusi cita komanda un šogad šī: „Komanda visu laiku mainās, jo 12. klase skolu pabeidz. No iepriekšējās komandas palikuši Rūdolfs un Evita.” Vides tēma izvēlēta tāpēc, ka tā joprojām ir aktuāla: „Jaunieši par to ļoti iedegās. Pagājušogad jaunpienācējiem tēmu izprast bija grūtāk, bet tagad daudz kas ir skaidrs.” Iepriekšējos gados audzēkņi rīkojuši pasākumus, arī šogad jaunā komanda skolā vadījusi nodarbības: „Ir bijusi Eiropas vīzija, kāda Eiropa varētu būt 2035. gadā, un tamlīdzīgas nodarbības.”

Arī skolotājam vēstniecībā bijis interesanti: „Visvērtīgāk ir redzēt citu skolu idejas. Dažbrīd īsti nesaprotam, kas mums jāiesniedz, bet te redzēju, ka visi izvēlējušies vides tēmas. Sapratu, ka jauniešiem tas svarīgi.”

9.a klases skolēns R.Miķelsons sacīja: „Projektā darboties bija interesanti. Pēc stundām gājām pie skolotāja Mārtiņa un to rakstījām. Bija brīži, kad nodomāju, kam tas vajadzīgs, bet, kad redzu rezultātu, tad saprotu, ka darbs bijis tā vērts.” Skolēni atzina: prezentēt projektu vēstniecībā nemaz nav bijis tik sarežģīti un viņi ļoti centušies uz vēstnieci atstāt labu iespaidu. Cilvēki te bijuši jauki. Jaunie vēstnieki sacīja: vides tēma ir ļoti aktuāla un uzmanība tai jāpievērš tāpēc, ka globālās sasilšanas sekas jau ir jūtamas. Viņi vēlas pārliecināt sabiedrību rīkoties, piemēram, pareizi šķirot atkritumus.

Lai ir aktīvi, sagatavoti un gudri

EP Vēstnieku skolu koordinatore Jolanta Bogustova pastāstīja, ka visās ES valstīs šo programmu ievieš EP biroji: „Eiropas Parlamentā strādā 720 deputātu no 27 dalībvalstīm. Īrijas vēstniecībā skolēni šoreiz ir tāpēc, lai šīs valstis iepazītu. Katru gadu Vēstnieku skolā atbildam uz kādu jautājumu. 2024. gadā iepazinām Eiropas Savienības institūcijas un mēģinājām saprast, kas ir kas. Pagājušogad mācījāmies, kā Eiropas Savienības politika top, tāpēc sākām tikties ar tiem vēstniekiem, kuri Latvijā ir. Šī politika top, deputātiem no dažādām valstīm sanākot kopā un viedokļus saskaņojot. Mācījāmies par kompromisiem un visu to, kas Eiropas Parlamentā likumdošanā vajadzīgs, lai nonāktu līdz rezultātam. Skolas katru gadu rada savas politiskās idejas Latvijai un pārējai Eiropai. Populārākā tēma ir vides aizsardzība. Vēstnieku skola vēlas, lai jaunieši par Eiropas Savienību un Latvijas iespējām zinātu vairāk, būtu pilsoniski aktīvāki, būtu sagatavoti un gudri vēlētāji.”

Jauniešu projektu efektivitāte neesot tik būtiska, cik iesaiste: „Katra skola var darīt, kā vēlas: katru gadu var radīt jaunu ideju vai arī vienu pilnveidot. Es teiktu, ka pilnveidojot ieguvums ir lielāks, jo daudzviet ir konkrēti rezultāti – skolas ir ieguvušas pašvaldības finansējumu un rīkojušas pasākumus, iesaistot citas organizācijas un plašāku sabiedrību.

Gan Eiropas Parlaments, gan vēstniecības un diplomāti nav tāli un nesasniedzami. Ja esi labi sagatavojies, durvis atveras. Jaunieši iegūst ļoti lielu pilsoniskās aktivitātes pieredzi, esot vēl skolas solā. Ceru, ka Kuldīgā drīz tiks īstenotas vidi atbalstošas idejas. Jaunieši ar tām jau ir bijuši domē un lūguši atbalstu.”

Skolēni devuši acīmredzamu zīmi

Vēstniece M.Smita atzina, ka EP Vēstnieku skolas programma pārsteigusi. Latvijā viņa strādājot gadu un katru reizi, kad satiek skolēnus, no viņu pieredzes kaut ko paņemot sev. M.Smita lepojas, ka Īrija pašlaik prezidē ES Padomē. Prezentācijā par abu valstu attiecībām viņa atgādināja, ka 2004. gadā Īrija un Latvija Dublinā svinējušas Sagaidīšanas dienu (Day of Welcomes), 2005. gadā Īrija šeit atvērusi vēstniecību. Viņa minēja arī kopīgo mīlestību pret mūziku, dziesmām un dejām – Dublinā katru gadu notiek latviešu Dziesmu un deju svētki. Tika uzsvērti arī ES un ANO kopīgie principi un vērtības, tostarp atbalsts Ukrainai.

Vēstniece iepazīstināja ar Īrijas prezidentūru ES Padomē. Tās sauklis ir Spēks vienotībā jeb Strength with unity (īru valodā Ní neart go cur le chéile). Prezidentūrai ir trīs prioritātes: konkurētspēja, vērtības un drošība. Notiek sadarbība ar dažādām iestādēm, īpaši Eiropas Komisiju, EP un Eiropadomi, arī ar dalībvalstīm divpusēji un ar EP Padomes starpniecību. Kurzemniekam M.Smita sacīja: „Esmu patīkami pārsteigta par skolēniem, kurus satiku. Viņi ir ļoti labi informēti, prot savu domu formulēt un ir tik dedzīgi. Acīmredzami izglītības sistēma Latvijā strādā ļoti labi. Kopš esmu šeit, satikt skolēnus ir viens no maniem mīļākajiem darbiem. Jauno cilvēku enerģija iedvesmo. Viņi savos projektos tiešām ieguldījuši daudz darba. Tas ir interesanti, ka skolēni izvēlējušies prezentēt vides tēmas. Tā ir acīmredzama zīme, ka klimata pārmaiņas ir joma, kurā valdībām un politiķiem būtu jārīkojas.”