No skolas aizstāvēšanas līdz politikai

15. Saeimas deputāta kandidāts MIKUS ŠULCS partijas Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK” (NA) Kurzemes sarakstā vēlēšanās startē ar 12. numuru. Kandidāts sevi raksturo kā Kabiles patriotu, kurš nebaidās cīnīties par to, ko uzskata par taisnīgu.

M.Šulcam nav bijis pieņemami, ka Z.A.Meierovica Kabiles pamatskola jāslēdz, ja tajā mācās bērni. „Man iestājās spīts. Kabilē bija 80 skolēnu. Kāpēc skola jāslēdz?” Tā bija pirmā reize, kad sapratis, cik grūti cilvēkam no laukiem ir panākt to, lai viņa balsi sadzirdētu.

M.Šulcs stāsta, ka vērsies pie partijām, rakstījis vēstules un kopā ar citiem mēģinājis panākt, lai skolu neaizvērtu. „Vienīgā, kas atsaucās, bija Nacionālā apvienība,” atceras M.Šulcs, minot partijas pārstāvjus Artūru Butānu un Kristīnu Ansoni. „Es sapratu – ja neesmu politiski saistīts ar kādu spēku, grūti tikt tālāk. Ja tajā apritē nebūšu, neko nepanākšu.” Kabiles skolas slēgšanu novērst neizdevās, taču M.Šulcs uzskata, ka cīņa nav bijusi veltīga – vismaz trīs gadus skola darbu vēl turpināja.

LAUKIEM JĀBŪT STIPRIEM

Ja jānosauc viena joma, par kuru M.Šulcs kā Saeimas deputāts būtu gatavs iestāties visvairāk, atbilde ir – par laukiem. Viņš uzskata, ka tie nav pietiekami sadzirdēti un uz tiem bieži raugās no Rīgas perspektīvas. M.Šulcs norāda, ka Latvijas vēsturē netrūkst tādu cilvēku, kuri nākuši no laukiem un vēlāk kļuvuši par valstiski nozīmīgām personībām, kā piemērus saucot Zigfrīdu Annu Meierovicu, Kārli Ulmani. „Ja nav skolas, ģimenei dzīvot laukos vairs nav ērti. Ja nav darba, cilvēki aizbrauc. Ja aizbrauc cilvēki, samazinās skolēnu skaits. Ja samazinās iedzīvotāju skaits, kļūst grūtāk uzturēt pakalpojumus. Šo ķēdi vajag pārraut.”

PIRMAIS PĀRBAUDĪJUMS – PAŠVALDĪBU VĒLĒŠANAS

M.Šulcs piedalījies arī pašvaldību vēlēšanās un to vērtē kā pirmo nopietno soli politikā. Kandidēt uz Saeimu piedāvājis A.Butāns. Saruna bijusi vienkārša – vai būtu gatavs pamēģināt. „Es teicu – var jau. Ja nepamēģināšu, neuzzināšu. Gribu iegūt pieredzi.” Jautāts, kādām īpašībām politiķim jāpiemīt, M.Šulcs atbild: „Būt patiesam, atklātam un neliekuļot.”

PAR SEVI RUNĀT NEPATĪK

M.Šulcs atzīst, ka stāstīt par sevi viņam nepatīk, un saka: ir ļoti paškritisks, vēl esot vienmēr gatavs palīdzēt. Pašvaldībā viņš strādā par šoferi un ar skolas autobusu vadā bērnus. Viņam ir arī savs loģistikas uzņēmums. Šī joma pēdējos gados mainījusies, jo to ietekmējis gan kovids, gan Krievijas karš Ukrainā.

NA programmā būtiska vieta atvēlēta latviešu valodas stiprināšanai. M.Šulcs to saista arī ar tehnoloģiju attīstību un mākslīgo intelektu. Mācoties datorsistēmu jomā, viņš ieinteresējies par digitālajiem risinājumiem. Arī pats izmanto MI rīkus, taču uzsver – tur iegūtā informācija vienmēr jāpārbauda.

Kurzeme viņam šķiet latviska vide, un te ar problēmām valodas lietojumā nav saskāries. Tomēr atceras situācijas Rīgā, kad veikalā atbildi uz jautājumu saņēmis krievu valodā. Viņš uzskata, ka publiskajā telpā, tostarp pakalpojumos, latviešu valodai jābūt pamatvalodai.

PATVERTNES UN CIVILĀ AIZSARDZĪBA

Vēl viena tēma, par kuru M.Šulcs runā kritiski, ir civilā aizsardzība un iedzīvotāju informētība krīzes situācijā. Atbildība par daudzdzīvokļu māju pagrabu pielāgošanu patvertnēm nevar gulties tikai uz vienas puses pleciem. Valstij jāizveido sistēma, pašvaldībām jāīsteno savi uzdevumi, konkrētās ēkās būtu jānodrošina praktiska sagatavotība.

M.Šulcs atzīst, ka arī pats nezina, kur tieši krīzes gadījumā Kuldīgas novadā būtu jādodas. Viņaprāt, vajadzīgs kāds centrs, kas rīcību koordinē. Civilo aizsardzību viņš saista arī ar neseno vētru un situācijas haosu: elektrības vadi zemē, sakaru problēmas.

ATSAUCĪGS SAVA PAGASTA PATRIOTS

Kandidāta bijušais skolotājs Eduards Skabis par M.Šulcu varot teikt tikai to labāko: iesaistījies skolas avīzes Kabata veidošanā, bijis labs palīgs. Kabiles pagasta pārvaldes vadītāja Elīna Prince vi-
ņu raksturo kā atsaucīgu, izpalīdzīgu darbinieku: „Mikus ir cilvēks, ar kuru viegli saprasties. Ir pretimnākošs, gatavs palīdzēt. Atsaucība, komunikācijas prasme, spēja atrast kopīgu valodu sabiedriskajā darbībā ir vērtīgas.”

NA Kuldīgas nodaļas vadītāja Kristīna Ansone saka: „Vienā teikumā es Miku raksturotu kā savas zemes, sava novada patriotu.” Viņa atzīst, ka sākotnēji bijis pat zināms pārsteigums, cik nobriedusi ir jaunā cilvēka interese par vēsturi, piederību savai vietai un valstij. „Kad viņš mūsu nodaļai pievienojās, vēl pabrīnījos, kā tik agrā vecumā cilvēks var tik ļoti domāt par tām lietām, kas parasti šķiet svarīgas vecākas paaudzes cilvēkiem.

Kad runājām par to, kurš vēlētos kandidēt, Mikus izteica vēlmi. Neviens neiebilda, un mēs maksimāli cenšamies atbalstīt. Tie viņam ir pirmie drošie soļi politikā – vispirms pašvaldību, tagad arī Saeimas vēlēšanās. Es viņu redzu kā cilvēku, kurš politikā var augt.”