Pārdzīvojums, kas atstāj daudz jautājumu

Sliktākiem laikapstākļiem un ārkārtējām situācijām neesam gatavi. Tā, domāju, daudzi secināja pēc sestdien un svētdien Latvijas lielākajā vasaras vētrā piedzīvotā. Savā dzīvoklī Gaismas ielā jutos tiešām apdraudēta. Mājās vatsapa grupā saņēmām baisu video, kurā dzirdama briesmīga skaņa un redzama ieplaisājusi trepju telpas siena. Cilvēki sarakstījās, vai tik nav elektrības īssavienojums. Pats trakākais: Kuldīgas komunālo pakalpojumu avārijas dienests vienkārši nebija sazvanāms.

Ko darīt? Ēkas apsaimniekotājs un iedzīvotāji paši devās vietu apskatīt, un, par laimi, iespaidīgās skaņas avots nebija bīstams. Izrādījās – griezīgā skaņa nāk no līmlentes, ar ko logs aizlīmēts, bet izklausījās, ka dzīvoklim kāds iet pāri ar perforatoru. Piedzīvojums ar to nebeidzās: divi dzīvokļi sāka applūst, un ūdens pilēja arī trepju telpās. Arī manējā tas bija sakrājies teju līdz potītēm. Čatā bija jūtams aizkaitinājums, jo neviens nezināja pateikt, no kurienes tek. Jāiet pašiem skatīties, jo avārijas dienesta tālrunis joprojām bija izslēgts vai ārpus zonas. Tika apskatītas bēniņu lūkas, taču, no kurienes slapjums sūcas, iedzīvotāji tā arī neatrada, un applūdušo dzīvokļu iemītnieki izlīdzējās, kā spēja.

Jā, 21. gadsimtā elektrības pārrāvums spēj pilnībā paralizēt sakarus, bet vēl bēdīgāk ir tas, ka par aktuālo situāciju nekur netika ziņots: ne pašvaldības vai tās uzņēmumu mājaslapās, ne sociālajos medijos nebija nevienas norādes, kam vēl tādos gadījumos zvanīt.

Labi, ka apkārt ir cilvēki, kas pēc šiem šausmu piedzīvojumiem mani ar visu kaķi bija gatavi uzņemt savās mājās. Nu, nespējam tikt galā ar tādu situāciju, bet kas būtu, ja sāktos kāds teroristisks uzbrukums? Reti kurš vēlāk ielās manis aptaujātais zināja teikt, kur meklēt patvertni, kur informāciju, ko iesākt…