Novada aktualitātes ir arī valsts līmeņa aktualitātes

RUTA KARLOVIČA kandidē no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Kurzemes saraksta ar 7. kārtas numuru.

Galvenā joma – izglītība

Centrālās vēlēšanu komisijas informācija liecina, ka R.Karlovičai ir sociālo zinātņu maģistra grāds psiholoģijā, kā arī Latvijas Universitātē papildinātas zināšanas akadēmiskā personāla tālākizglītības programmā Augstskolu didaktika.

Vairāk nekā 20 pēdējos gadus R.Karloviča profesionālo darbību saistījusi ar izglītību. Kopš 2005. gada viņa vadījusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) Kuldīgas filiāli, bet pēc RPIVA pievienošanas Latvijas Universitātei (LU) 2017. gadā turpinājusi darbu kā LU Kuldīgas filiāles vadītāja. Vienlaikus viņa darbojusies pieaugušo tālākizglītībā – vairāk nekā 15 gadus ir lektore mācību centrā BUTS, vadījusi kursus un seminārus Ventspils un Jūrmalas izglītības pārvaldēs. No 2013. līdz 2016. gadam R.Karloviča bijusi Kuldīgas 2. vidusskolas direktore, bet kopš 2018. gada darbojas arī kā Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) akreditācijas eksperte un akreditācijas komisijas vadītāja. Kuldīgas novada domes deputātes amatu viņa ieņem kopš 2013. gada, pašvaldību vēlēšanās kandidējot no ZZS saraksta. Šo gadu laikā vadījusi sociālo, izglītības, kultūras un sporta lietu komiteju, darbojusies novada izglītības komisijā un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmu sakopšanas un labiekārtošanas komisijā.

Gan alga, gan papildu ienākumi

Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās amatpersonas deklarācijas liecina, ka R.Karlovičas īpašumā ir vairāki nekustamie īpašumi – dzīvoklis Kuldīgā un Kurmāles pagastā, kā arī zemes īpašumi Gudenieku pagastā, kas dažādos gados deklarēti gan kā zemes gabali, gan kā zeme ar ēkām. 2025. gadā par darbu LU viņa saņēmusi aptuveni 26 tūkstošus eiro. Otrs nozīmīgs ienākumu avots ir darbs IKVD, kur kā akreditācijas eksperte pēdējos gados nopelnījusi ap 15–16 tūkstošus eiro gadā.

Papildu ienākumus R.Karloviča guvusi par darbu Kuldīgas novada pašvaldībā un tās komisijās (pēdējo piecu gadu laikā – vidēji 5 600 eiro gadā), par lektores darbu mācību centrā BUTS (vidēji 584 eiro gadā) un par darbu Ventspils un Jūrmalas izglītības pārvaldēs (mazāk nekā 1000 eiro gadā). Deklarācijās norādīta arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātā pensija, atsevišķi pabalsti un nelieli ienākumi no saimnieciskās darbības.

Neesot dīkstāves cilvēks, vēloties izaicinājumu

Kad ZZS Kuldīgas nodaļas pārstāvji aicinājuši R.Karloviču kandidēt 15. Saeimas vēlēšanās, viņa šo piedāvājumu rūpīgi izsvērusi: „Beigās secināju, ka neesmu dīkstāves cilvēks, vēlos jaunu izaicinājumu. Profesionālās darbības laikā man ir salikusies mozaīka par Latvijas izglītības sistēmu no pirmsskolas līdz augstskolai. Redzu tajā ļoti daudz pilnveidojamu un pretrunīgu lietu. Īpaši būtiski ir ar iekļaujošo izglītību un atbalsta personālu saistītie jautājumi.” R.Karloviča atzīst, ka viņai svarīgā izglītības joma saskan ar ZZS priekšvēlēšanu programmā lasāmo. Partija uzsver nepieciešamību nodrošināt stabilu, kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību visos līmeņos, īpaši pievēršot uzmanību tās pieejamībai reģionos. Izvirzīti mērķi atbalstīt izcilus skolēnus, celt interešu un profesionālās ievirzes izglītības kvalitāti, kā arī pakāpeniski ieviest valsts apmaksātas brīvpusdienas līdz pat 9. klasei. Līdz 2030. gadam sasniedzamais mērķis – augstākās izglītības un zinātnes attīstībai novirzīt 2% no IKP, būtisku līdzekļu daļu aizpludinot uz reģioniem.

Skolām izdomāt, kā izdzīvot

Kandidāte ir pārliecināta, ka lēmējvarā jābūt cilvēkiem, kuri ar attiecīgās jomas problēmām saskaras ikdienā: „Cilvēks, kurš pats nekad nav bijis tur klāt un lēmumus balsta vispārīgā informācijā, nekad nesapratīs realitāti. Tā rodas lielas pretrunas. Piemēram, pilnīgi nesakarīgs šobrīd ir bērnu skaits uz vienu speciālistu skolā. Varam runāt par jebkuru – psihologu, skolotāju vai pedagogu.”

Intervijā Kurzemniekam kandidāte uzsver, ka jācīnās, lai varētu saglabāt tās lauku skolas, kas atlikušas. „Mēs šobrīd cīnāmies ar sekām, bet jādomā par cēloni – katastrofālo iedzīvotāju skaita samazinājumu. Es ļoti gribētu saglabāt visas skolas, bet nav jau vairs, kas tajās mācās. Tās iedzīvotāju skaita, blīvuma un vidējā vecuma dēļ nevarēs būt katrā pagastā, bet man ir milzīgs prieks par pozitīvajiem piemēriem, kam izdevies izdomāt, kā izdzīvot. Vilgāles sākumskola sāka piedāvāt alternatīvu darbības virzienu, un Alsungā tika apvienota pirmsskola, pamatskola, mūzikas un mākslas skola.”

Reitingi nesatrauc

Uz jautājumu, ar kurām partijām ievēlēšanas gadījumā ZZS atteiktos veidot koalīciju, viņa atsakās atbildēt, skaidrojot, ka viņas uzmanības centrā ir reģiona problēmas, nevis partiju attiecības: „Manuprāt, šķietami mazās novada aktualitātes faktiski ir valsts līmeņa aktualitātes.” Savukārt šobrīd zemie ZZS reitingi, viņasprāt, nav vērtējami kā objektīvs rādītājs: „Ar partijas biedriem noskaidrojām, ka cilvēku viedoklis apkopots pēc interneta aptaujas, ko cilvēki pilda, sevišķi tajās neiedziļinoties. Tomēr situāciju, protams, nevajadzētu arī ignorēt. Ar cilvēkiem ir jārunā. Jāizmanto sociālie tīkli, ko ZZS jau dara, jo īpaši video formātos, kur viss jāpasaka kodolīgi un cilvēkam saprotamā valodā.”

Izvairās no interešu konfliktiem

Aprakstot R.Karlovičas personību, visi Kurzemnieka aptaujātie uzsver viņas profesionalitāti, enerģiju un neatlaidību. Gudenieku patriots un novada vēstures pētnieks, ainavu arhitekts un kandidātes brālēns Guntis Kalniņš izceļ māsīcas oratores talantu un iedzimto vadītājas gēnu, kā arī uzteic izvairīšanos no interešu konfliktiem: „Jebkādās ar pašvaldību saistītās lietās viņa vienmēr ir atturējusies ar radiniekiem sadarboties.”

LU lektoram un studiju programmas Sporta treneris direktoram Rihardam Parandjukam sadarbība ar R.Karloviču bijusi, komplektējot studiju grupas: „Kuldīgā atšķirībā no citām LU filiālēm ir izdevies izveidot sporta treneru grupu, kas nav vienkārši, jo jābūt vismaz 15 studentiem. Liels nopelns tajā ir tieši Rutai – viņas prasmei komunicēt, izplatīt informāciju, būt neatlaidīgai.”

Kuldīgas novada domes kolēģi izceļ R.Karlovičas padziļināto izpratni par izglītības nozari. Deputāte Kristīna Ansone (NA) kandidāti raksturo kā cilvēku ar stāju un savu viedokli, kā arī uzteic viņas kompetenci akreditāciju jautājumos. Savukārt domes deputāts Artis Roberts (Kuldīgas novadam) papildus jau citu paustajam norāda: „Līdztekus izglītības jomai arī pašvaldību darbs viņai nav svešs. Kā es to redzu – jo vairāk šo jomu pārstāvju no mūsu novada ir Saeimā, jo labāk. Neatkarīgi no tā, kādu politisko spēku viņi pārstāv.”

_________________________________

Runā jaunieši

Vai dosies balsot?

Latvijā vēl aizvien aktuāla problēma ir iedzīvotāju izvēle nepildīt pilsonisko pienākumu un nedoties balsot vēlēšanās. Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati, 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā kopumā balsoja 916 594 cilvēki jeb 59,43% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu. Ko par šo jautājumu domā Kuldīgas novada jaunieši, kuri jau ir pilngadīgi un tiesīgi vēlēt?

● Laurijs Sāmietis, studēs Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžā:

– Saeimas vēlēšanās, protams, balsošu. Eiropas Parlamenta vēlēšanās nevēlēju, bet pagājušogad gan pirmoreiz balsoju. No tās reizes atceros, ka mazliet apjuku – līdz galam nebiju pārliecināts, kā visu pareizi izdarīt. Vēlēšanu iecirkņa personāls bija ļoti atsaucīgs un palīdzēja visu saprast. Ģimenē, šķiet, ir šādi – jo tuvāk mums, jo lielāka daļa radu iet balsot. Tātad visaktīvākie esam tieši pašvaldību vēlēšanu laikā. Izvēloties, kam atdot savu balsi, ņemu vērā kandidātu solījumus, viņu vēsturi politikā un citās jomās. Pašvaldību vēlēšanās, manuprāt, šos kritērijus izvērtēt ir vieglāk, jo vietējos pazīstu labāk, piemēram, pēc rakstura. Manā skatījumā ideālais Saeimas deputāts izceltos ar pamatotu un pārliecinošu lēmumu pieņemšanu, kā arī attīstības veicināšanu. Jāuzsver arī tas, cik daudz Saeimas deputāti pelna – viņiem vajadzētu strādāt atbilstoši savai algai. Šķiet, šī brīža valdībā ir daudzi, kas to nedara. Doties balsot ir ārkārtīgi svarīgi. Ja cilvēks ir vēlējis, tad sūdzēšanās par ievēlētās valdības veikumu ir saprotama. Savu izvēli esmu izvērtējis no vairākiem skatpunktiem. Vēl neesmu izlēmis, par kuru partiju balsošu, bet favorīti man jau ir.

● Gabriēla Pētersone, studē Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātē:

– Viennozīmīgi šogad došos vēlēt. Galu galā, tas ir katra pilsoņa pienākums. Ģimenē tā arī ir ierasta lieta. Pirmoreiz balsoju 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Pagājušās vasaras pašvaldību vēlēšanas arī neizlaidu. Politiskajām aktualitātēm sekoju līdzi, bieži vien jaunāko apspriežu arī ar tuviniekiem un draugiem. Visbiežāk par notiekošo uzzinu Latvijas Sabiedriskā medija publicētajā saturā. Protams, bez savu solījumu piepildīšanas, manuprāt, veiksmīgam Saeimas deputātam nepieciešama prasme rast risinājumu dažādām problēmām un reaģēt uz negaidītiem pavērsieniem. Vēl svarīgi ir mācēt cilvēkus iedrošināt un uzmundrināt. Bieži vien dzirdu komentārus, ka pašreizējā valdība visu dara nepareizi. Manā pieredzē šādi komentāri mēdz nākt no cilvēkiem, kuri paši izvēlas neiet uz vēlēšanu iecirkni. Ja cilvēks vēlas pārmaiņas, tad jāsāk pašam ar sevi, nevis jākomentē no malas. Izlemt, par ko balsošu, it nemaz nav viegli. Ņemot vērā, ka līdz vēlēšanām ir mazliet laika, tik daudz vēl neesmu iedziļinājusies.

Edvards Sokolovskis