Cerība uz labu ražu, spītējot izmaksām

Alda Vilbranta saimniecība Rudbāržu pagastā, kurā viņš darbojas kopā ar sievu Valentīnu un brāli Dzintri, savu ceļu sākusi ar 10 hektāriem zemes un nelielu traktoru, bet 37 gadu laikā izaugusi līdz 400 hektāriem.

Saimnieki pārsvarā nodarbojas ar graudkopību, audzējot kviešus, rapsi un zirņus, taču šogad pirmo reizi izmēģina arī durum* kviešus. Lauksaimniecībā netrūkst izaicinājumu – ražu ietekmē laikapstākļi, vienlaikus aug minerālmēslu, degvielas un kaltēšanas izmaksas, bet produkcijas cenas saglabājas aptuveni iepriekšējā gada līmenī.

GRAUDKOPĪBAS PROFESIONĀĻI

Aldis stāsta: „Attīstījāmies pakāpeniski – no 10 līdz 400 hektāriem. Kad platība bija mazāka, strādājām algotu darbu vairākās jomās. Saimniecība Rudbāržos mums ir 37 gadus. Pamatā audzējam graudus: vasaras un ziemas kviešus, vasaras un ziemas rapsi atkarībā no laikapstākļiem, kā arī zirņus. Kādreiz arī pupas – tās varbūt atkārtosim.” Valentīna piebilst: „Zemi apstrādājam arī Kalvenes un Nīkrāces pagastā. Pārsvarā nodarbojamies ar graudkopību – šogad pirmo gadu audzējum durum kviešus Dobeles dzirnavniekam, ar ko mums noslēgts līgums. Esam arī sēklaudzētāji, pagājušogad sagatavojām Linas Agro sertificēto sēklu, bet šogad neko sertificētu nesējām.

Pārsvarā sadarbojamies ar uzņēmumiem Durbes grauds, Baltic Agro, Dobeles dzirnavnieks un Linas Agro.”

NESAMĒRĪGA PROPORCIJA

Šo gadu Valentīna vērtē tā: „Tagad kuļam ziemas kviešus. Ražība ir vidēja. Pagājušogad bija labāk. Rapsi un zirņus vēl neesam kūluši. Durum kviešiem ir vidēja ražība – varēja būt labāk. Ziemas kvieši pagājušā gada rudenī bija nedaudz izsaluši.” Aldis piebilst: „Pagājušā gada rudens bija lietains, tāpēc neiesējām to, ko bijām paredzējuši. Gada sākumā vispār izskatījās, ka šogad būs slikta raža, jo bija sals un mitrums. Arī uzsnigušais sniegs ilgi turējās. Beigās pavasaris bija ne pārāk cerīgs, jo bija sausums – neļāva augiem attīstīties tā, kā nākas. Beigās gan cerība piepildījās. Ceram, ka būs labi. Prognozes nav pārāk iepriecinošas, jo izmaksas lauksaimniecībā ražas iegūšanai aug. Tajā pašā laikā produkcijai, ko iegūstam, cenas ir pagājušā gada līmenī, tāpēc sanāk nesamērīga proporcija pret ieguldīto.”

Sieva turpina: „Mēs tāpat strādājam ar precīzām tehnoloģijām, ieguldīta liela nauda, bet izejvielu cenu kāpuma dēļ cena neatbilst. Tai arī būtu jākāpj uz augšu. Aldis: „Lauksaimnieki nevar atļauties sev noteikt lielas algas. Mēs maksājam valstī noteikto minimumu, jo nevar paredzēt, vai prognozes piepildīsies. Mēs esam atkarīgi no laikapstākļiem, biržas cenām un apkārtējās ekonomikas.” Valentīna: „Minerālmēsliem cena ir ļoti augsta, degviela ir reiz divi, salīdzinot ar pagājušo gadu, bet cenas gatavai produkcijai ir pagājušā gada līmenī. Kaltēšanas izmaksas arī ir ļoti augstas.”

Saimnieks stāsta: „Kad sākums bija cerīgāks, atļāvāmies ņemt kredītus un pirkt tehniku. Tagad visa politika mūs ir piebremzējusi. Bijām plānojuši nopirkt lielāku miglotāju, lai nebūtu tik lielu pārbraucienu, bet nevaram to atļauties.” Sieva izsaka vēlmi, lai pašvaldība vairāk rūpētos par ceļu infrastruktūru un to uzturēšanu.

ĢIMENES BIZNESS

Vilbrantu saimniecībā darbojas trīs cilvēki – pats saimnieks Aldis, viņa brālis Dzintris un sieva Valentīna. „Labākajā gadījumā vēl pievienojas dēli, ja viņi to var atļauties,” piebilst saimnieks.

Sezonā darbs sākas 9.00 un beidzas pat ap 1.00 naktī: „Kulšana beidzas ap 22.00, un tad visa tehnika uz lauka ir jāsadzen mājās. Es braucu ar trim tehnikām, sieva ir palīgs, kas mani vizina šurpu turpu. Brālis strādā ar kombainu,” skaidro Aldis.

Saimniekiem ir bāze darbnīcu teritorijā Rudbāržu ciema centrā: „Šeit mēs plānojam, apspriežam, rēķinām un domājam, ko darīt. Šeit ir pieņemšanas bedre, elevators un graudu tornis. Darboties te sākām pirmie – teritorija bija pamesta. Visu iegādājāmies izsolē. Attīstījāmies lēnā garā – 37 gadu garumā. No sākuma vēl strādājām algotu darbu, lai būtu iztikas līdzekļi ikdienai un saimniecībā nopelnīto varētu investēt atpakaļ saimniecībā,” stāsta Vilbranti.

Tehnikas klāsts saimniecībā sākumā bija minimāls – kad lauku platība vēl bija 10 hektāru, darbi tika veikti ar mazu traktoru T-25. Saimniecībai augot, tai pievienojās Baltkrievijā ražotie traktori Belarus, bet nu jau saimniecībā strādā John Deere un Claas tehnika.

*Durum ir kvieši ar cietu tumšas krāsas kodolu un izteikti augstu lipekļa saturu; tos izmanto maizes un makaronu izgatavošanai.