Latviešu mandalas – dižapļi

Rendeniece RŪTA VONDA-ĀBELE pēc vidusskolas sākusi studēt mežzinātni, taču programmas eksaktie priekšmeti likuši mainīt dzīves virzienu. Viņa nonākusi darbā ar bērniem, kas tālāk novedis līdz pirmsskolas pedagoga izglītībai un pieciem Montesori bērnudārzā nostrādātiem gadiem. Pirms trim gadiem Rūta jutusi, ka pienācis laiks pārmaiņām, gribējies prom no lielpilsētas kņadas – no Rīgas atgriezusies Rendā un šobrīd nodarbojas ar dižapļu veidošanu.

Kas ir dižaplis?

Tā pamats ir veidots no bērza saplākšņa. Vīrs man izgriež attiecīgos apļus. Nokrāsoju pamatni un pēc tam punktošanas tehnikā veidoju zīmējumu, izvēloties noteiktas latvju zīmes. Strādāju ar akrila krāsām, jo man ir svarīgi, lai punktiņš būtu perfekts. Ja strādā ar pārāk biezu krāsu, veidojas spics gals, kas man nepatīk.

Kad man radās pastiprināta interese par latviešu zīmēm, sāku lasīt Valda Celma grāmatu Latvju raksts un zīmes. Tā pavēra durvis uz dziļumu. Viņš latviskās mandalas jeb latvju rakstus mandalu formātā bija nosaucis par dižapļiem. Man šis raksturojums ļoti iepatikās. Taču pati no sevis neizlēmu, ka sākšu ar ko tādu nodarboties – man citi sāka prasīt, lai uztaisu labklājībai, veselībai vai ar kādu citu nodomu. Tad nu sāku meklēt zīmes ar vajadzīgajiem aspektiem, kas konkrētās enerģijas kustina, un likt kopā rakstu. Apļa krāsas cilvēks vai nu izvēlas pats, vai es lieku pēc savām sajūtām. Zīmes ir kā vārdi, raksti ir kā teikumi, un pats aplis ar visām krāsām un noskaņu ir vesels stāsts. Tas noteikti nav tikai dekors mājām. Zīmes strādā enerģētiskā līmenī – tas man dod gandarījumu, kāpēc es vispār kaut ko tādu gribu cilvēkiem radīt.

Kādi notikumi vai intereses aizveda līdz latvju rakstu izzināšanai?

Man jau sen paticis adīt. To darot, veidoju savus rakstus – gatavos neņēmu. Interesēja saprast rakstu nozīmes, likt tos ar nodomu. Saistībā ar mandalām man bija posms, kad patika tās zīmēt, bet ar flomāsteriem vai zīmuļiem nemācēju uztaisīt skaistu krāsu pāreju, kas šķita nepieciešama, tāpēc pārtraucu. Kad sāku veidot dižapļus, soli pa solim tajos sāka veidoties raksti no vairākām zīmēm. Es, protams, izzinu šo zīmju enerģētiku, nelieku bez zināšanām, bez nodoma.

Kā nolēmāt mainīt nodarbošanos?

Man ļoti patika darbs bērnudārzā, bet pirms trīs gadiem modās vēlme vairāk izpaust sevi. Nācās spert drosmīgus soļus, jo, lai es varētu darīt to, ko daru šobrīd, bija vajadzīgs brīvs laiks. Apstākļi sakārtojās tā, ka bija jāpieņem lēmums šķirties no meitas tēva, jāpamet iemīļotais darbs un jānāk atpakaļ uz laukiem pilnīgā nezināmajā. Es patiesībā vienmēr esmu gribējusi dzīvot laukos, un tagad mani nekas vairs neatturēja. Tobrīd atgriezos Rendā dzīvot pie vecākiem. Tā parādījās laiks, kad varēju sākt taisīt apļus. Manuprāt, šajā procesā izpaudās latviskā trīsvienība. Dievs – caur sākumā palaisto domu, ka vēlos apvienot intereses un visu iepriekš darīto, tikai jau citā kvalitātē. Laimiņa kā laika dimensijas aizbildne izkārtoja dažādus notikumus un brīvu laiku, lai varu sākt. Māra palīdzēja visu nolemto materializēt. Mani ļoti interesēja latviskā dzīvesziņa. Vienmēr ir šķitis – ja reiz esmu piedzimusi šeit, Latvijā, tad šeit ir viss man vajadzīgais. Kāpēc gan nerakties iekšā tajā, ko senči atstājuši mantojumā?! Sākot pētīt gan dainas, gan rakstu zīmju sistēmu, sapratu, kāda bagātība un viedums tajā atrodams.

Kā un kur apgūt latviešu rakstu zīmju nozīmes?

Var sākt ar jau pieminēto Valda Celma grāmatu. Tad jau arī vārti atvērsies. Ja radīsies interese, katrs solis uz priekšu novedīs pie nākamā pareizajā virzienā. Tas ir kā tautasdziesmā: „Dievs man deva, Dievs man deva, Dievs rokā neiedeva. Dievs man deva pa soļam, pa solīša galiņam.” Arī man vienā brīdī pietrūka vārdu krājuma zīmju pasaulei, bet pamazām atradu, kur smelties.

Kur mājās novietot dižapli?

Zīmes un simboli darbojas caur redzi. Skatoties uz šo vizuālo, grafisko attēlojumu, var piekļūt enerģētiskajai būtībai. Daudzi liek guļamistabā vai viesistabā. Tas atkarīgs no dižaplī iekļautā nodoma. Ja tas taisīts ar vēlmi pēc svētības mājai un saticības ģimenē, jāliek viesistabā vai citā telpā, kur pulcējas ģimene. Ja aplis veidots individuālajai, garīgajai, radošo spēju attīstībai, saiknei ar senčiem vai dzimtas problēmu risināšanai, tas jāliek intīmākā vietā, piemēram, guļamistabā. Lai aplis sāktu darboties, uz to katru dienu jāpaskatās, sajūtu līmenī jāsavienojas. Nevar pateikt, cik ātri kuram kas notiek. Reizēm viena vai trīs mēnešu laikā notiek lielas pārmaiņas, reizēm ir gadījumi, kad tās ir pakāpeniskas – ieraugāmas tikai ar laika distanci.

Kādus apļus cilvēki visbiežāk vēlas?

Pārsvarā visi grib harmoniju, saticību ģimenē un labklājību. Vēl izteikti pamanu vēlmi pēc garīgās attīstības.

Vai ir nācies sastapties arī ar kļūdainiem uzskatiem par latviešu zīmēm?

Nevaru teikt, ka tie ir kļūdaini uzskati, jo nezinu, vai manējie ir pareizi. Vienīgais, ka pret zīmēm jāizturas ar cieņu. Manuprāt, uz desas iepakojuma latvju zīmēm nav īstā vieta.

Vai uzskatāt, ka tās šobrīd ir pārlieku komercializētas?

Jā, pilnīgi noteikti. Bet ir atšķirība, vai tu zīmi liec ar nodomu, ar konkrētu aspektu, vai tā ir tikai kā ornaments. Tas, ko redzam masveidā sadrukātu uz iepakojumiem, ir tukši ornamenti, tās zīmes principā nedarbojas. Jebkuru zīmi var aktivizēt, vēršoties pie tās, zinot šīs zīmes aspektus.

Kāda bija jūsu bērnība? Kas ielika pamatus interesei par latvisko kultūru?

Nav tā, ka manā ģimenē būtu valdījušas spēcīgas latviskās tradīcijas. Bērnībā dejoju tautas dejas, kas varbūt kaut ko ietekmējis. Pieaugušā vecumā, kad manī atmodās tas latviskais kods, es sāku klausīties tautasdziesmas. Atradu vecāku mājās grāmatiņu ar tautasdziesmām, ko bērnībā esmu dziedājusi.

Kad es savai meitai taisīju krustabas pēc latviskajām tradīcijām, manai dzimtai tas ļoti patika, bet bija arī mazliet šoks, jo vienkārši nekas tāds nebija pierasts. Meitai jau no bērnības mācu zīmes – ar vīru esam izveidojuši konstruktorus. Es uzzīmēju, kādas detaļas nepieciešamas, un vīrs tās uztaisīja no tādām kā koka līstītēm. Biju domājusi konstruktorus piedāvāt plašākam cilvēku lokam, bet laika trūkuma dēļ pagaidām ir tikai meitai. Komplektā ir instrukcija, kur norādīts, cik un kādas detaļas nepieciešamas, attēls, kur parādīts, kā zīmi izveidot, un vēl var piemeklēt katrai nosaukumus. Bērns vienlaicīgi darbojas ar rokām un trenē lasītprasmi.

Vai dižapļu gatavošana šobrīd ir pilnas slodzes darbs?

Daru vēl visu ko. Esmu arī tāda svētdienas masiere – pēc izsaukuma. Mācos pirts skolā. Ap-stākļi liek man domāt, ka varbūt nākotnē ar to arī nodarbošos, bet pagaidām vienkārši ir pastiprināta interese par pirtīm. Tas paņem daudz laika – jāvāc pirtsslotas un augi, vasarā ir ļoti daudz, ko darīt. Vēl man ir dārzs, jo gribas ēst savu pārtiku. Bet dižapļi varētu būt tagad galvenais, ko man patīk darīt. Un ar zīmēm visādos veidos darboties, dzīvot pa zīmju sistēmu.

Vai ir kāda mīļākā zīme?

Ik pa brīdim kāda cita. Patīk tās zīmes, kas konkrētajā brīdī ir visvairāk vajadzīgas. Tai zīmītei ir, ko darīt ar tevi – sadarbojoties ar tevi, tā veido dažādas transformācijas uz labu.

Ja kāds izdomā pats sev veidot dižapli, vai var kaut ko izdarīt nepareizi?

Šāds uzskats ir, ka it kā nevar noteiktas zīmes kombinēt, bet es tam līdz galam nepiekrītu. Jo galvenais ir nodoms, ar kādu tās liek. Tā strādājot, nevar izdarīt nepareizi. Ja kāds liek uz dullo, vienkārši tāpēc, ka skaisti izskatās, tad gan var būt visādi. Zīmes tomēr jāpazīst un jāliek pēc būtības. Man ir galvenās pamatzīmes, ko ielieku aplī, pēc tam procesā ienāk papildu zīmes. Pēdējā laikā man ļoti patīk no zīmēm veidot zīmes un zīmēs likt zīmes – tādā veidā vēl visu bagātināt. Rakstu veidojot, es vietām lieku enerģiju piesaistošas zīmes, kas pastiprina apkārt esošo. Un ir tādas, kas apstādina. Katrai zīmei ir svarīgs stāvoklis, kādā to ieliek – statiskajā vai dinamiskajā. No tā mainās enerģētiskā nozīme, tāpat kā labiskais vai kreiliskais virziens dara atšķirīgas lietas. Tā kā mazliet ir jāsaprot. Bet Valda Celma grāmata ļoti labus pamatus ieliek, tas ir labs sākums, tur ilgam laikam būs, ko padarīt.

Kādu padomu jūs dotu tai sev, kura tikko sāka šo nodarbi?

Nevis tikai mēģini, bet dari, un viss sanāks. Turpini darīt, turpini iet. Ceļš pavērsies. Uzticies. Nebaidies. Bailes noteikti nepalīdz. Uzticies tam, ka, sperot soli, ieraudzīsi nākamo soli un ka viss tevi ved virzienā, kur varēsi izpaust to, kas jāizpauž, darīt to, kas patīk un sagādā prieku. Tādēļ vienkārši uzticies ceļam.