Kā rūpēties par mājdzīvnieku karstā laikā?

Vasara dod visiem iespēju pavadīt vairāk laika ārpus telpām, it īpaši ar mājdzīvniekiem. Vienmēr jādomā par mīluļu drošību. Siltajā laikā ir vairāki veselības riski, ar kuriem tie var saskarties.

Tādi parazīti kā blusas, ādas ērces kaķiem un suņiem var parādīties cauru gadu, bet tieši vasarā tie vairojas visaktīvāk. Tas mājdzīvniekiem var izraisīt niezi un ādas kairinājumu. Siltajos mēnešos aktīvas kļūst arī ganību ērces, kas pārnēsā bīstamas slimības. Ja tās netiek laikus pamanītas, dažos gadījumos sekas var būt arī letālas. Visbīstamākā no šīm slimībām ir piroplazmoze (kādreiz saukta arī par babeziozi). Parasti tā sākas ar augstu temperatūru un bezspēku. Klasiska pazīme ir arī tumšs (kafijas vai asiņainas krāsas) urīns. Pamanot ko tādu, uzreiz jādodas pie veterinārārsta.

Vasarā uzmācīgi var būt odi un knišļi. Pastāv arī bišu un lapseņu risks. Ar to dzēlieniem visbiežāk saskaras tieši neuzmanīgie, ziņkārīgie dzīvnieki. Šie kukaiņi ir neparedzami, bet pilnīgi cits stāsts ir par asinssūcējiem, jo no tiem mīluļus varam pasargāt. To var izdarīt, izmantojot atbaidošus līdzekļus (repelentus) vai iznīcinošus (insekticīdus, akaracīdus). Klāsts ir plašs: tabletes, ādas pilieni, kakla siksnas, šampūni, aerosoli, ultraskaņas ierīces un citi. Katram dzīvniekam piemērotāko ieteiks speciālists veterinārajā aptiekā.

Saimnieki nereti ievērojuši, ka, pat lietojot preparātu tā, kā norādīts pamācībā, ar parazītiem, visbiežāk ērcēm, tāpat iznāk sastapties. Tad ieteicams tos kombinēt, piemēram, apēdamo tableti un kakla siksnu lietojot vienlaikus. Ja ērce tomēr piesūkusies, vēlams to ātrāk noņemt ar speciālu pinceti – ar to ir visdrošāk. Jāatceras, ka ērce ar savām siekalām var inficēt arī mūs, tādēļ vispareizāk ir to darīt ar cimdiem. Pēc noņemšanas koduma vieta jānotīra ar aseptisku šķīdumu, piemēram, hlorheksidīnu. Ja ērce bijusi inficēta, dzīvnieks nesaslimst uzreiz, tādēļ svarīgi vērot uzvedību arī pāris nedēļu pēc tam. Simptomu gadījumā nekavējoties jāsazinās ar veterinārārstu.

Šogad jau piedzīvojām ļoti augstu gaisa temperatūru. Dzīvnieks tādā laikā var pārkarst – sekas var būt paaugstināta temperatūra, sirdsdarbības un elpošanas paātrināšanās. Smagākos gadījumos var sākties krampji, bezsamaņa. Jāatceras, ka kaķiem un suņiem ir maz sviedru dziedzeru, tādēļ pārkaršanai tie pakļauti vairāk nekā cilvēki. Ja dzīvnieks atrodas telpās, ir svarīgi, ka tās tiek vēdinātas un ir dzeramais ūdens. Ekstrēmās situācijās, kad nodrošināt vēlamo vidi nav iespējams, var izmantot atvēsinošos paklājus. Kategoriski nedrīkst dzīvnieku atstāt tur, kur tas nevar patverties no saules. Ja gadījies pārkarst, mīlulis jānogādā vēsā vietā, jādod padzerties un jāsazinās ar veterinārārstu, kā rīkoties tālāk.

Siltajā laikā bieži atvēsināmies ūdenī, bet, ja suņa apmatojums ilgstoši ir mitrs, āda zem tā var sākt sust. Tas rada labvēlīgu vidi baktērijām. Tās strauji sāk vairoties, izraisot dermatītu (ādas iekaisumu). Tādēļ pēc peldes dzīvnieka apmatojums kārtīgi jāizslauka. Pēc ieiešanas jūrā vēlams mīluli nomazgāt, lai sālsūdens neradītu ādas kairinājumu. Ievērojot pumpu vai ādas apsārtumu, labāk negaidīt un uzreiz lietot jau minēto aseptisko šķīdumu. Tā kā dermatīts mēdz strauji progresēt, bez ārsta vizītes visbiežāk neiztikt.

Nedrīkst aizmirst arī par traumu risku vasarā. Karstā laikā dzīvnieki mēdz no saules stariem paslēpties zem automašīnām vai to ēnā, nepamanot, ka tās tiek iedarbinātas. Pirms brauciena vajadzētu uzmest aci, vai kāds neguļ zem automašīnas. Kaķiem vienmēr aktuālas ir traumas, kas gūtas, iesprūstot pakešu logos. Parasti tas notiek, cenšoties tikt ārā no mājokļa. Tā iesprūstot, dzīvnieks var traumēt mugurkaulu un iekšējos orgānus. Ilgstoši paliekot nepamanīts, tas var arī pārkarst. Ja gadās, ka jāpalīdz logā iesprūdušam kaķim, ir svarīgi to nevilkt – pareizi ir censties dzīvnieku nomierināt, ķermeni virzīt uz augšu un, apņemot ar segu, izcelt no loga ārā. Veikalos ir drošības režģi, kurus logiem var piestiprināt, lai no tādiem atgadījumiem izvairītos.