Kur ir atkritumi, tauriņus reti redzam

Vasara ir laiks, kad apkārt viss zied un zaļo. Priecājamies, ka dārzos ienākas ogas un dārzeņi, kaitina, ka zāle un nezāles tik ātri aug, puķes nozied. Dzīvoklī atkritumu spainī aizvien vairāk nonāk produkti, kas sabojājušies, neapēstais. Lielais sadzīves atkritumu konteiners ātri piepildās.

Un te sākas stāsts par bioloģiskajiem atkritumiem. Atkritumu apsaimniekošanas likumā teikts: bioloģiskie atkritumi ir bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, biroju, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu (restorānu, ēdnīcu u.c.), vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības vietu pārtikas un virtuves atkritumi un citi tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi.

“Liela daļa bioloģisko atkritumu rodas virtuvē. Gaļai un gaļas produktiem, kauliem, cietiem piena produktiem, olu čaumalām, augļu un dārzeņu pārpalikumiem – mizām, kauliņiem, serdēm –, graudaugu izstrādājumiem nav vieta sadzīves atkritumu konteinerā. Tāpat kā puķēm no vāzes, pagalmā nopļautai zālei vai izravētām nezālēm,” skaidro SIA “ZAAO” Vides ilgtspējas pakalpojumu daļas vadītāja Inga Kovala-Sēne.

Bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšana ir viens no jaunākajiem uzņēmuma pakalpojumiem. “Vispirms pilotprojektā Cēsīs izmēģinājām, vai iedzīvotāji saprot, kā šķirot, skaidrojām, kā to praktiski darīt, lai ir ērti. Bija neapmierinātie, jo bio konteineriem nereti ir raksturīga smaka, kāpuri, lido mušas. Iedzīvotāji var daudz ko darīt paši, ievērot vienkāršas lietas, un nebūs ne smakas, ne mušu, ne kāpuru,” stāsta I. Kovala-Sēne un atgādina, ka no 2024. gada 1. janvāra Latvijā ir ieviesta obligāta bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēma. Pakalpojums ir obligāts daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem un uzņēmumiem pašvaldību saistošajos noteikumos noteiktajās teritorijās.

Praktiski ērti ir bioloģiskos atkritumus savākt maisiņā, to ievietot spainītī ar vāku. “Ja izmanto plastmasas maisiņu, savākto izber biokonteinerā un maisiņu iemet sadzīves atkritumu konteinerā. Plastmasas maisiņus nedrīkst mest biokonteinerā,” stingri norāda uzņēmuma daļas vadītāja un vērš uzmanību, ka ērti ir izmantot speciālos biomaisiņus, kurus var izmest kopā ar atkritumiem.

I. Kovala-Sēne pastāsta, ka veikalos ir nopērkami dažnedažādi maisiņi ar norādēm eko un bio, bet nereti tā ir zaļmaldināšana.

Katra pašvaldība nosaka vietas, kur atkritumu apsaimniekotājam ir jānodrošina iedzīvotājiem bioloģisko atkritumu savākšana. Vidzemē ir uzstādīti ap 46 tūkstošiem sadzīves atkritumu konteineru, bioloģiskie pagaidām 1100. Par simts vairāk, salīdzinot ar pagājušo vasaru.

“Bioloģisko atkritumu izvešana ir par 40 procentiem lētāka nekā sadzīves atkritumu. Tas noteikts likumā. Bioloģiskie atkritumi ir smagi. Sadzīves atkritumos iemestas arbūza mizas vai nevajadzīgie āboli rudenī krietni palielina atkritumu svaru. Pērn savākto sadzīves atkritumu apjoms samazinājās, kas liecina par arvien atbildīgāku iedzīvotāju iesaisti bioloģisko atkritumu šķirošanā. Jo vairāk bioatkritumu tiek nošķirti, jo mazāk nešķiroto atkritumu nonāk apglabāšanā. Tas ļauj samazināt arī apsaimniekošanas izmaksas. Un tas iedzīvotājiem ir ekonomiskais izdevīgums. Gada sākumā varējām kaut nedaudz samazināt atkritumu savākšanas maksu,” pastāsta I. Kovala-Sēne un piebilst, ka 25–35 procenti nešķirotajos sadzīves atkritumos ir bioatkritumi. Viņa arī uzsver, ka klienti bioloģiskā konteinera izvešanu var pieteikt arī tad, ja tas ir pilns tikai līdz pusei, jo īpaši vasarā, ābolu laikā, kad, atkritumiem pūstot, rodas nepatīkama smaka. Iedzīvotāji pārliecinājušies, ka bio konteinerā atkritumus vajag likt kārtās – sapļautā zāle, virtuves atkritumi, sapļautā zāle, tad smakas ir mazāk. Bio atkritumu konteineru ieteicams novietot ēnainā vietā. Uzņēmums piedāvā dažāda tilpuma konteinerus. Bioloģiskos atkritumus iespējams nodot arī EKO laukumos par ļoti simbolisku samaksu. Ieguvums ir būtisks, jo var samazināt sadzīves atkritumu daudzumu un sadzīves atkritumu konteinerā nebūs smakas.

Bioloģiskie atkritumi ir resurss, ko ļoti viegli sabojāt. Vai konteinerā nav kādi piemaisījumi, pirmais pārliecinās atkritumsavācējmašīnas šoferis. Visbiežāk tiek fiksēts, ka virtuves atkritumi izmesti plastmasas maisiņos. “Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji nereti neizlasa, kādiem atkritumiem konteiners domāts, iemet pirmajā, kas pa rokai. Tējas un kafijas biezumi ir bioloģiskie atkritumi, bet tikai bez maisiņiem un filtriem,” bilst I. Kovala-Sēne un atgādina, ka koksnes pelni nav bioloģiskie atkritumi, bet tos atdzesētus nav aizliegts bērt sadzīves atkritumu konteinerā.

Ražo kompostu un biogāzi

“Katra tonna bioatkritumu, kas netiek nodalīta un pārstrādāta, nekontrolēti sadaloties, rada 28 reizes lielāku CO₂ emisiju apjomu nekā ogļskābā gāze, sadegot koksnei. Galvenā prasība, kas izriet no ES direktīvām: samazināt atkritumu apglabāšanu un līdz ar to siltumnīcefekta gāzu emisiju, kas izraisa globālo sasilšanu,” skaidro “ZAAO” attīstības daļas vadītājs Mārtiņš Niklass. Viņš atgādina, ka novēloti, salīdzinot ar ES valstīm, Latvijā tikai trīs gadus ir prasība, ka bioloģiskie atkritumi jāšķiro. ES direktīva tika pieņemta 1999. gadā. Latvijā tikai 2003. gada nogalē ar ES fondu atbalstu Getliņos, Piejūrā, Jelgavā, Daugavpilī un Daibē izbūvēja bioloģisko atkritumu mehāniski atdalāmas iekārtas, kas no sadzīves atkritumiem atdala bioloģiskos. Patlaban “ZAAO” gadā savāc aptuveni trīs tūkstošus tonnu bioatkritumu. M. Niklass uzsver, ka būtu vēlams vismaz desmit tūkstošus tonnu.

Uzņēmums no vienas tonnas bioloģisko atkritumu apmēram simts dienās saražo 400 kilogramus komposta. Pavasarī kompostu labprāt iegādājas zaļās zonas labiekārtošanas darbiem. “Pašvaldības apzaļumošanai pērk kūdras substrātu, bet Daibē par simbolisku cenu var iegādāties kompostu. Ir jāmaina paradumi,” teic M. Niklass un pastāsta, ka Lietuvā jau 2006. gadā atkritumu apsaimniekotāji sāka ražot kompostu, un visas pašvaldības to izmanto apzaļumošanai. Lauksaimnieki novērtē humusvielu kvalitāti “ZAAO” kompostā.

Jau kopš 2009. gada no biogāzes Daibē ražoja elektroenerģiju. M. Niklass vērtē, ka pēdējos gados to darīt neatmaksājas, jo elektrību lētāk ražot no saules un vēja, nevis iegūt koģenerācijas ceļā.

Pagājušajā mēnesī Daibē sāka strādāt biogāzes attīrīšanas un saspiestā biometāna uzpildes iekārtu komplekss. Pārstrādājot bioloģiski noārdāmos atkritumus, var saražot 280 tūkstošus kilogramu biometāna gadā. Ar tādu apjomu var nodrošināt 15 līdz 16 atkritumu savācējmašīnas. Patlaban biometānu izmanto piecas. “Esam pirmais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Latvijā, kas uzbūvējis šādu kompleksu, ražo biogāzi, un paši arī izmantojam. Ir uzņēmumi, kuri pērk dabas gāzi un izmanto savām mašīnām,” ar lepnumu saka M. Niklass.