„Mums ir septiņas balles, bet ir, kur augt”

1. augustā Kuldīgas novadā tiks slēgtas divas izglītības iestādes ar senu vēsturi: Z.A.Meiereovica Kabiles pamatskola un Ēdoles pamatskola. Mācību gads beidzies arī citās skolās, un dzimstība samazinās visā Latvijā. Vai gaidāmi vēl kādi smagi lēmumi? Kā darbosies valstī izraudzītais modelis Programma skolā? Par to Kurzemnieks izjautā izglītības pārvaldes vadītāju SANTU DUBURI.

Divas skolas šogad beidz pastāvēt.

Saskaņā ar domes lēmumu oktobrī kā atskaites datums bija noteikts 31. maijs. Pēc direktoru informācijas ir skaidrs, ka 1. augustā Kabiles un Ēdoles skola tiks likvidēta. Galvenais rādītājs – skolēnu skaits. Ministru kabineta noteikumi skaidri nosaka kvantitatīvos rādītājus, pēc kuriem valsts piedalās pedagogu algu finansēšanā. Ja skaits nav sasniegts, tiek vērtēti dažādi vecumposmi un pieļaujamā nobīde. Ja klasē ir vismaz pieci skolēni, tad pedagogu algu proporcionāli finansē valsts un pašvaldība. Ja skaitlis ir zem tā, finansē tikai pašvaldība. Ja skaits neizpildās, seko tālākas darbības.

Šobrīd runājam par konkrētiem skaitļiem – tie vairs nav minējumi, cik pašvaldībai tas varētu izmaksāt. Pēc jaunā finansēšanas modeļa Programma skolā no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) esam saņēmuši provizoriskos aprēķinus. Summas ir iespaidīgas – vienai skolai uz šo periodu runa bija par vairāk nekā 200 000 eiro.

Vai vēl kādai nelielai skolai ir līdzīgs risks?

Šobrīd ne. Ilgtermiņā prognozēt grūti. Saskaņā ar ministrijas informāciju no 2030. līdz 2040. gadam valstī skolēnu skaits samazināsies vidēji par 50%. Ja mazinās dzimstība, pēc laika tas atstāj iespaidu uz skolēnu skaitu. Mūsu pašvaldība ir ieinteresēta, lai skolas, cik iespējams, vairs netiktu slēgtas. Citādi attālums, kurā skolēni jānogādā uz citu vietu, kļūst pārāk liels.

Kā izglītības pārvalde runā ar vecākiem tajos pagastos, kur skolu vairs nebūs?

Bijušas tikšanās ar iestāžu vadības komandām un darbiniekiem. Kopā ar pašvaldības vadību esmu bijusi dažādās tikšanās reizēs, kurās lēmumus esam argumentējuši. Tie bijuši skaitļos pamatoti. Var saprast vēlmi katrā kopienā mēģināt savu skolu saglabāt. Taču jāņem vērā vairāki aspekti. Manuprāt, īsti nedarbojas neviens no radikālajiem apgalvojumiem, ka kvalitāte ir labāka tikai lielā skolā vai ka mazā skolā ir individuāla pieeja, kādas lielā nav. Iespēja ar skolēnu darboties individuāli ir arī lielajās skolās. Tomēr tādas mazas skolas kā Ēdole un Kabile mūsdienu izglītības situācijā daudz ko zaudē no procesa organizēšanas un satura viedokļa. Mēs tiešām esam visu izdiskutējuši. Katram ir savs viedoklis, kas ir cienāms, bet, vērtējot konkrēto situāciju un kritērijus, diez vai kāds var teikt, ka trūcis sarunu vai pamatojuma, kāpēc esam nonākuši līdz šādam lēmumam.

Kas notiks ar slēgto skolu pedagogiem?

Direktori ar visiem ir pārrunājuši vakances. Daļa Kabiles pedagogu jau vienojusies par iespējamajām darba vietām gan Centra vidusskolā, gan Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā, gan pirmsskolās. Viņu vidū ir arī atbalsta personāls. Norit sarunas. Liela daļa izvēlēsies darba attiecības pārtraukt, saņemt atlaišanas pabalstu un vasarā situāciju risināt tālāk – likums to atļauj. Vairāki skolotāji Kabiles pusē ir pensijas vecumā un izteikuši vēlmi darbu neturpināt.

Kā ir ar vietām bērnudārzos, ņemot vērā dzimstības mazināšanos?

Šo jautājumu var dalīt divās grupās. Mūsu novadā ir četras pirmsskolas izglītības iestādes: trīs Kuldīgā, viena Skrundā. Tur ir jautājums par rindām. Savukārt visās lauku skolās ir pirmsskolas grupas, un tur vietas ir bez ierobežojumiem. Bērnudārzos marta pēdējā nedēļā, pamatojoties saistošajos noteikumos, notika grupu komplektēšana. Tagad vecāki saņem vēstules par bērna uzņemšanu iestādē ar lūgumu pieteikties pie vadītājas. Ir tādi, kuri dažādu apsvērumu dēļ pagarina laiku, kad bērns sāks tur iet, – viņiem ir tādas tiesības, vietu rindā saglabājot.

Kā man teica kolēģe Valda Krauze, pirmsskolas iestādēs vairs nevaram runāt par rindu, lai gan atsevišķi gadījumi ir. Īstā aina parādīsies septembrī. Pašvaldība nodrošina vietas no pusotra gada. Ja bērnam pusotrs gads paliek septembrī vai oktobrī, Valda Krauze kā elektroniskās rindas uzraudzītāja cītīgi seko līdzi: kolīdz iestādes vadītājs ziņo par brīvu vietu, viņa informē nākamos vecākus. Brīvu vietu bērnudārzos nav.

Tiem, kuri izvēlas bērnu līdz pusotram gadam dārziņā nelaist vai gaida konkrētu vietu, pašvaldība līdzfinansē aukles pakalpojumus līdz brīdim, kad tiek piedāvāta vieta bērnudārzā. Ja vecāki izvēlas uz bērnudārzu nevest, tad maksu auklei vairs nesaņem.

Vecāki satraukušies, ka bērnudārza grupās turpmāk būšot tikai viens skolotājs un divas auklītes.

Tā ir absolūti kļūdaina, nepatiesa informācija. Nav noslēpums, ka pirms kāda laika IZM projekta formā informēja pārvalžu vadītājus par dažādām iecerēm saistībā ar pirmsskolas vadlīnijām un procesa organizēšanu. Par to es informēju bērnudārzu vadītājus, un mēs diskutējām. Viedokļi bija dažādi. Cīrulītī viena skolotāja devās dekrēta un bērna kopšanas atvaļinājumā. Vadītāja Inguna Krebse pastāstīja, ka otra grupas skolotāja ir gatava eksperimenta formā uz laiku pamēģināt strādāt viena, iesaistot otru auklīti. Pirms pāris nedēļām vadītāju sanāksmē Inguna Krebse dalījās pieredzē, pieaicinot pašu audzinātāju. Secinājām, ka ir daži plusi, bet ir arī ļoti būtiski mīnusi. Es teicu vadītājai paldies par pieredzi, taču kārtību mainīt nav pamata.

Kādi bija galvenie secinājumi?

Strādājot vienam, pluss ir tas, ka skolotājam veidojas vienota aina par bērnu, nedalot jomas. Parasti viens pedagogs orientējas uz valodu, otrs – uz matemātiku. Savukārt kā liels mīnuss tika minēts tas, ka skolotājam nav iespējas ar vecākiem sarunāties ne rīta, ne vakara cēlienā, jo tad ir tikai auklītes. Bet skolotāja palīgs vai auklīte nav tas pats, kas skolotājs. Tāpat noslodze pedagogam ir daudz lielāka – neskatoties uz saplānoto laiku, tas prasa strādāt arī ārpus darba un skar brīvo laiku. Tāpēc darbu turpinām kā līdz šim – divi pedagogi un viena auklīte. Izņēmums ir pašu mazāko bērnu grupas, kurās pastāvīgi vai uz laiku tiek iesaistīta otra aukle, kā arī speciālo programmu grupas, kurās strādā pedagogu palīgi.

Vai bērnudārzos un skolās pedagogu trūkst?

Pirmsskolas izglītības iestādēs ir liela darbinieku mainība, jo skolotājas ir jaunas un bieži dodas dekrēta un bērna kopšanas atvaļinājumā, pēc tam atgriežoties. Šo procesu pozitīvi ietekmē Latvijas Universitātes Kuldīgas filiāle, kas pirmsskolas pedagogus sagatavo. Mums ir laba sadarbība, studenti nāk praksē.

Par skolām – esam lūguši direktorus iesniegt jaunā mācību gada plānojumu. Viens mērķis ir saprast pedagogu slodzi, lai izvairītos no pārslodzes un kontaktstundas sabalansētu ar citiem pienākumiem, otrs – zināt vakances. Atsevišķas direktori ir norādījuši, taču potenciālie pedagogi jau tiek uzrunāti. Darba līgumi ar visiem vēl nav noslēgti. Jābūt ļoti uzmanīgiem, jo pedagogu sastāvā notiek paaudžu maiņa. Vairāki skolotāji pensijas vecumā lielās atbildības izjūtas dēļ ir piekrituši turpināt, taču pienāks laiks, kad viņi dosies pelnītā atpūtā. Jādomā par dabaszinātņu priekšmetiem, kā ķīmija, fizika, tāpat par mūziku un latviešu valodu. Tur ir, kur piestrādāt.

Valstī atkal cits izglītības ministrs…

Jā, kamēr nākamais iestrādājas, trūkst paļāvības, ka iesāktais tiks turpināts tieši tāpat. Tas ir ļoti svarīgi saistībā ar modeli Programma skolā, kur viss neiet tik gludi. Nesen IZM seminārā pārvalžu vadītājiem teicu – ministrija vēsta, ka ar jauno kārtību visi būs ieguvēji, alga būs lielāka, finansējuma vairāk. Bet tā gluži nav.

Saņemot aprēķinus un šablonus, redzam, ka mūsu lielās skolas būs zaudētājas tieši atbalsta personāla jomā. Iepriekš tās varēja pedagogu palīgus nodrošināt vairāk, nekā būs tagad. Tas neiet sazobē ar solījumu par lielāku atbalstu. Īpaši to jutīs Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskola, Centra vidusskola, Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskola un Skrundas pamatskola. Tikko tikāmies ar direktoriem – piemēram, Zeberiņa skolā puse skolēnu ir speciālajā programmā. Iepriekš, lietojot koeficientus, skola saņēma vairāk naudas un varēja bērniem piedāvāt lielāku atbalstu, nekā prognozēts pēc jaunās kārtības.

Šis modelis jau juridiski apstiprināts.

Jā, 14. aprīlī apstiprināti divi Ministru kabineta noteikumi – par mērķdotāciju sadali un kritērijiem valsts dalībai pedagogu algas finansēšanā. Vasarā plānots apstiprināt jaunos pedagogu darba samaksas noteikumus. Tos visus liekot kopā, redzēsim pilno ainu. Pēc jaunā modeļa pašvaldībai vairs nebūs iespēju mainīt finansējumu pedagogu algām – ministrijas aprēķinātā summa viens pret vienu aizies uz izglītības iestādi. Līdz šim varējām pārdalīt, lai palīdzētu mazākajām skolām, bet lielās, protams, ar to nebija apmierinātas. Uz administrācijas un atbalsta personāla summu pašvaldībai gan saglabājas iespēja variēt un finansējumu dalīt uz visu novadu pēc savas kārtības, ievērojot pamatnoteikumus.

Vai sistēmā ir saskatāms arī kāds labums? Varbūt tas beidzot sakārtos skolu tīklu?

Jā, noteikti sakārtos. Vienīgais, ko uzsver gan skolu vadītāji, gan izglītības pārvalde – mums prasītos labāka komunikācija no IZM puses. Jā, vienu lietu sakārtosim, bet jārēķinās, ka lielajās skolās finansējums atsevišķām pozīcijām samazināsies. Tas pedagogos rada neizpratni, jo viņi dzird lozungus, ka visur būs vairāk. Direktoriem tagad jārunā par slodzi jaunajam mācību gadam, un var nākties kādam teikt, ka tā samazināsies. Arodbiedrība ļoti iestājas par to, ka mēnesi pirms mācību gada pedagogam slodze un atalgojums jāzina.

Ja būtu jāieliek vērtējums mūsu novada izglītības sistēmai, kāds tas būtu un kāpēc?

Izglītībai ir vairāki virzieni, pa kuriem jāvirzās vienlaicīgi: saturs, finanses, pieejamība, infrastruktūra. Kopumā es teiktu – mums ir stabili septiņas balles. Noteikti ir, kur augt. Gribu uzsvērt, ka jaunais finansēšanas modelis risina daudzas lietas ar mazajām skolām, jo vairs nav tā, ka jau startā tiek pateikts: iespējamajai algas likmju paaugstināšanai finansējuma nebūs. Tomēr piebremzēt liek biežās izmaiņas un tas, ka tās netiek novestas līdz galam, kā bija ar tiem pašiem pedagogiem pirmsskolas grupā, ko daļa sabiedrības jau pieņēma kā faktu.

Negribas teikt, ka mums ir slikti. Jālepojas ar to, kas sasniegts. Negribu arī teikt, ka neesam bijuši radoši, ka neesam domājuši par procesa mūsdienīgumu un to, kā atbalstīt cilvēkus, kuri šajā grūtajā darbā iesaistīti. Taču daudz vēl jāpilnveido. Tāpēc – septiņi.