Latviešu valodu apgūst spēlēs un sarunās

Projekts Apgūstam latviešu valodu ukraiņu bērniem un jauniešiem dod iespēju bez maksas uzlabot latviešu valodas zināšanas. Nodarbības Kuldīgā kopš 6. aprīļa cītīgi apmeklē 15 dalībnieku. Biedrība Sadarbības platforma tās rīko ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu, un paredzētas 120 akadēmiskās stundas (45 minūtes).

PĒC MAMMAS LŪGUMA

Kuldīgā šo darbu koordinē Vineta Brūdere-Sedliņa. „Esmu arī sociālā darbiniece, un pie manis kāda mamma atnāca ar lūgumu, vai nav iespējas bērniem latviešu valodu mācīties papildus, jo daudziem ar to, ko māca skolā, nepietiekot. Klases lielas, skolotājs katram nevar pieiet un paskaidrot.”

Sākot interesēties, atklājies, ka šādi projekti notiek vairākās pilsētās, tostarp Saldū, taču pieteikšanās atbalstam jau beigusies. „Bet pēc nedēļas Saldus koordinatore atrakstīja, ka Liepājas grupa izjukusi. Ja es varot savākt vismaz 15 bērnu, finansējumu varot pārvirzīt uz Kuldīgu. Es jau zināju, kurus uzaicināt, jo vienā ģimenē vien ir, ja nemaldos, seši bērni. Tā pāris dienās visu saorganizēju.”

Mācību gada laikā bērni nākuši mācīties pa trim stundām divreiz nedēļā, bet, sākot ar jūniju, stundu skaits nedaudz palielināts. Aprīlī un maijā vairāk apgūta teorija, vasarā plānots darboties radošāk – nodarbības organizēt arī dabā, rīkot piknikus. „Līdz maija beigām darbojāmies gan jauniešu mājā, gan sporta skolas galda tenisa kluba zālē Virkas ielā. Pa vasaru būsim tikai Virkas ielā. Tā kā daudzi bērni dzīvo turpat blakus, viņiem tur patīk labāk. Var atskriet čībiņās.”

Sameklēt skolotāju gan bijis sarežģītāk. Citam pamatdarbā liela slodze, vēl kādam pietrūcis kvalifikācijas. „Rakstīju Rīgas kolēģiem, ka grupa ir, bet skolotājas nav. Viņi atrada. Sazinājos ar skolotāju Evitu Kubinsku, un viņa piekrita.”

SVARĪGI RADĪT DROŠĪBAS IZJŪTU

Agrāk E.Kubinska latviešu valodu mācījusi V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijā, tagad strādā Zūru pamatskolā. Jautāta par motivāciju iesaistīties, viņa ir lakoniska: „Mani uzaicināja, un es piekritu.” Grupas bērniem zināšanu līmenis esot ārkārtīgi atšķirīgs: no tiem, kas zina dažus vārdus, līdz tādiem, kas latviski runā gandrīz bez akcenta. „Atsevišķus vārdus un teikto lielākoties viņi saprot. Kā paši atzīst – visgrūtāk skolā vedas tie darbi, kur jāraksta teikumi. Bet mēs pie tā strādājam.”

Skolotāja cenšas uzturēt brīvu atmosfēru. „Parasti pirmā daļa ir mazliet līdzīga skolai, kad cenšamies iemācīties jaunus vārdus un tos nostiprināt. Otrajā spēlējam spēles latviešu valodā un zināšanas nostiprinām neformālā gaisotnē.” Bērni divu mēnešu laikā kļuvuši drošāki, spēlēs piedalās un vairs nebaidoties runāt un mēģināt salikt teikumus. „Man vissvarīgākais šķiet radīt drošības izjūtu – lai nebaidās runāt latviski, jo savā valodā viņi sarunājas skaļi un pārliecinoši, bet latviski nereti kļūst klusi un bailīgi, lai gan esmu novērojusi, ka valodu zina gana labi.”

Bērni esot ieraduši nākt ar spēlēm vai to idejām. „Īpaši mīļa mums ir Mafija. Katram sava loma, pašiem spēle jāvada, jāargumentē, kāpēc viņš nav mafija, jāizsaka minējumi. Valodas ziņā noteikti ir labums, jo daudz jākomunicē. Man patīk, ka Bogdans jau pats veido spēles Kahoot* jautājumus. Arī šodienas nodarbībai sagatavojis. Atlika tikai parādīt, un viņi viens pēc otra pieteicās to darīt. Tā tie vārdi nostiprinās.”

PIERADUŠI, BET ILGOJAS PĒC MĀJĀM

Arī bērni atzīst, ka latviešu valodu katrs apguvis atšķirīgi. Daļa Kuldīgā dzīvo četrus gadus, citi mazāk, tomēr gandrīz visiem sākumā valodas mācīšanās prasījusi piepūli. Sarunās ar viņiem izskan ilgas pēc mājām.

Polīna te dzīvo četrus gadus un mācās V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā. Viņai visvairāk patīk vizuālā māksla un dizains. „Latviešu valodu mācīties sākumā bija nedaudz grūti, vēlāk kļuva vieglāk,” viņa stāsta. Joprojām vienkāršāk esot saprast, ko citi saka, nekā pašai runāt. Brīvajā laikā meitenei patīk zīmēt un klausīties mūziku. Domājot par nākotni, viņa min vairākas profesijas – māksliniece, friziere, apģērbu dizainere un arī lopkope –, tomēr vēl neesot izlēmusi. Arī Marija Kuldīgā ir četrus gadus un mācās tajā pašā skolā. Viņai patīk dabas zinības, bet sports gan neesot tas mīļākais. Sākotnēji grūti bijis runāt un rakstīt teikumus latviešu valodā. Tagad situācija uzlabojusies. „Kopš nāku šeit, runāt latviski skolā varu brīvāk,” secina Marija. Agrāk apmeklējusi arī mākslas skolu, taču semestra beigās vairāk laika bijis jāvelta mācībām. Viņa vēlētos kļūt par mākslinieci.

Bogdans pirms četriem gadiem ieradies no Harkivas. Viņš atzīst, ka tā īsti neesot te iejuties. Arī viņš mācās V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā, un vislabāk patīkot sports, mazāk angļu valoda un matemātika. Latviešu valodas apguvi viņš neatceras kā īpaši sarežģītu procesu, lai gan sākumā saprast apkārt runāto bijis grūti. Bogdanam patīk pastaigāties pa Estrādes parku, vēl apmeklējis peldēšanas nodarbības. Viņš gribētu tehnikumā apgūt programmēšanu.

Trīs gadus Kuldīgā dzīvo Vlada, kura atzīst, ka dažkārt pietrūkst māju, tomēr ikdiena Latvijā kļuvusi ierasta. V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā viņas iecienītākie mācību priekšmeti ir sports, matemātika un latviešu valoda: „Tā man padodas.” Vladai šķiet, ka papildu nodarbības ir palīdzējušas to saprast vēl labāk. Vladai patīk braukt ar velosipēdu, zīmēt un taisīt darbiņus no papīra.

*Kahoot – interneta vietne viktorīnām, aptaujām un izglītojošām spēlēm.