Atkal brauks uz Rīgu cīnīties

Medicīna ir viena no nozarēm, kas skar vai visus iedzīvotājus, un Kuldīgas slimnīca dažādos laikos bijusi apdraudējuma priekšā, kad tai samazināts finansējums un aprūpes līmenis. Kāda situācija ir pašlaik? Kurzemniekam stāsta pašvaldības SIA Kuldīgas slimnīca valdes priekšsēdis Andris Aniņš. Amatā viņš stājās 2023. gada 1. jūnijā.

Reģionālo slimnīcu reforma gada sākumā paredzēja naudas samazinājumu. Kuldīgas uzņēmuma vadība kopā ar vēl septiņu slimnīcu vadītājiem nosūtīja atklātu vēstuli Veselības ministrijai, Nacionālajam veselības dienestam, Saeimas sociālo un darba lietu komisijai un Ministru kabinetam, aicinot valsts finansējumu diennakts stacionāriem nesamazināt. Kas mainījies?

Diemžēl mūsu zaudējumu prognoze piepildās. Lai gan no valsts puses skaidrība finansējuma izmaiņās tika solīta vasaras vidū, redzam, ka jaunākie normatīvo aktu projekti paredz ilgtermiņā finansējumu samazināt vēl vairāk.

Finansējums stacionāram un uzņemšanas nodaļai tuvākajiem gadiem neizskatās labi. Brauksim atkal uz Rīgu cīnīties. Bet solījumi joprojām ir spēkā, un ļoti ceram, ka nākamā mēneša, pusotra laikā būs risinājums, kas šīs prognozes tomēr neapstiprinās. Gaidām, kas būs veselības ministrs jaunajā valdībā. Nav tā, ka iepriekšējie solījumi nebūtu pildīti, piemēram, attiecībā uz kvotām viss kārtībā. Bet par šo lietu atbildes vēl gaidām. Esam piesardzīgi, bet ar vieglu optimismu, ka ir vairāki scenāriji, kā panākt to, lai varētu turpināt normāli strādāt un attīstīties. Slimnīcu tīkla plānā joprojām esam reģionālās slimnīcas statusā, un varētu teikt, ka tā ir pat līmeņa paaugstināšana.

Labā ziņa ir tā, ka kopš marta Kuldīgas slimnīca ir atpakaļ Latvijas Slimnīcu biedrībā un esmu tās valdē. Esmu informācijas apritē par to, kā viss notiek Latvijas mērogā.

Kāds ir pašvaldības atbalsts?

Pašvaldība jau ilgi atbalsta ar rezidentu stipendijām, un tās turpinās. Papildu stipendijas nav piešķirtas, taču lūgsim rast naudu vēl trim rezidentiem.

Sadarbībā ar sociālo dienestu no pašvaldības budžeta novada iedzīvotājiem tiek samaksātas vietas pansionātos. Jaunus iemītniekus uzņemam galvenokārt Valtaiķos, atsevišķos gadījumos Kuldīgā. Iepriekšējos gados pansionātu vietu piepildījums bija vidēji 85%, tagad ir tuvu 100%. Tiklīdz kāda atbrīvojas, ātri tiek aizpildīta. Tas apliecina prognozes, ka pieprasījums pēc šī pakalpojuma augs. Mūsu pansionātos maksa nav starp zemākajām, taču aprūpes kvalitāte ir augsta. To apliecina pacientu veselības stāvoklis, kad viņi nonāk stacionārā, – salīdzinājumā ar citām aprūpes iestādēm retāk novērojamas tādas lietas kā izgulējumi un citas komplikācijas nepietiekamas aprūpes dēļ.

Tika apsvērts uzturēšanās maksu paaugstināt par vienu diviem eiro dienā, ņemot vērā prognozi, ka aizpildījums būs ap 90%, bet kopš novembra, decembra tas ir gandrīz 100%, tāpēc pašlaik cenu celt nevajag.

Nesen atvērta pašas slimnīcas radioloģijas nodaļa. Kā tai sokas?

Ļoti priecājamies gan par personālu, gan noslodzi. Jā, tā varētu būt lielāka, bet sūdzēties nevaram – ir stipri augstāka, nekā plānota. Arī finansiālie rādītāji ir stabili pozitīvi. Riski, ko bijām aplēsuši, nav piepildījušies. Man kā vadītājam prieks redzēt darbinieku entuziasmu, ka slimnīcai atkal ir sava nodaļa (iepriekš tie bija SIA Vizuālā diagnostika pakalpojumi – red.). Redzu, ar kādu prieku viņi uzņem un aprūpē pacientus. Pēdējo mēnesi esmu nedaudz atgājis malā, bet pagājušais gads bija gandrīz vienā radioloģijas zīmē. Prieks redzēt, ka entuziasms nenoplok. Nodaļas remontdarbos noslēdzam pēdējo posmu.

Grūti atrast citu novadu, kur rentgena un datortomogrāfijas izmeklējumus varētu saņemt tik operatīvi. Brauc pacienti no visas Kurzemes: Liepājas, Ventspils, Talsiem, Saldus. Vajadzības gadījumā uz rentgenu var tikt arī brīvdienās un pēc darbalaika – tam izmeklējumiem kvotu pietiek, savukārt datortomogrāfijai ir nelieli ierobežojumi, un nevaram paņemt visus, taču rinda nav gara. Arī guļošus pacientus var izmeklēt brīvdienās.

Pakalpojumu pieejamība ir viens, otrs – augusi arī tehnoloģiju kvalitāte. Datortomogrāfi tagad ir pavisam citā līmenī, un arī rentgens, kas slimnīcā bija saglabājies vēl no 2004. gada, šogad nomainīts pret jaunu.

Ar Vizuālo diagnostiku sadarbība turpinās tajā lauciņā, kas jau plānota, – tā ir magnētiskā rezonanse. Slimnīcai pašai tādi ieguldījumi pagaidām nav iespējami. Aizputē sadarbībā ar šo uzņēmumu ir sonogrāfijas un rentgena izmeklējumi.

Slimnīcas pakalpojumi kļuvuši dārgāki.

Salīdzinot ar privāto sektoru un kaimiņu slimnīcām, mēs cenšamies cenas saglabāt nedaudz zem tirgus līmeņa. Gan operāciju, gan ambulatorās pieņemšanas izmaksas, protams, ir augstākas nekā pirms pieciem vai desmit gadiem, taču tās pieaug visā Latvijā. Atsevišķi izmeklējumi kādā vietā var būt lētāki, taču kopējo cenu līmeni cenšamies saglabāt pacientiem draudzīgu.

Kāda ir jūsu sadarbība ar doktorātiem?

Ar ģimenes ārstiem gribam to veidot vairāk, jo neatliekamā palīdzība iet roku rokā ar primāro medicīnisko aprūpi. Arī mūsu ambulatorajos pakalpojumos ir saikne ar tiem pašiem pacientiem, kas iet pie ģimenes ārsta. Gribam komunikāciju ar ģimenes ārstiem uzlabot.

Primārās veselības aprūpes centrs no Liepājas ielas jūnijā pārcelsies uz slimnīcas telpām.

Mēs tikām uzrunāti jau kādu laiku atpakaļ un sākotnēji nezinājām, vai sadarbība būtu veiksmīga, bet, saliekot visus plusus un mīnusus, sapratām, ka ilgtermiņā slimnīcai un pacientiem tas varētu dot ieguvumu. Izlēmām par labu sadarbībai. Tiek izbūvēti un iekārtoti trīs kabineti šī centra vajadzībām un pārveidota arī slimnīcas ambulatoro pakalpojumu reģistrācija. Šeit būs ģimenes ārstes Līgas Lagzdiņas, kā arī acu ārsta Aigara Brencēna prakse. Otrdienās būs obligātā veselības pārbaude.

Kā slimnīcā ar jaunajiem darbiniekiem?

Pašlaik ir daudzi jaunie speciālisti – gan mūsu, gan citu pilsētu un kaimiņu novadu rezidenti. Kolektīvam pievienojušās arī jaunas māsas, medicīnas asistenti un māsu palīgi. Arī praktikantu šogad būs daudz.

Domāju, ka viens no iemesliem, kāpēc topošie speciālisti izvēlas mūsu slimnīcu, ir personāla attieksme pret jaunajiem kolēģiem. Cenšamies viņus iesaistīt praktiskajā darbā. Lielajās slimnīcās jaunie vairāk tiek nodarbināti rutīnas darbā un pie dokumentācijas, tāpēc praktiskajai pieredzei paliek mazāk laika. Pie mums mācīties un strādāt brauc jaunie speciālisti no plaša reģiona. Īpaši atsaucīgi kļuvuši arī kuldīdznieki. Sākumā, kad zvanīju mūsu novada rezidentiem, vēl nejutu lielu interesi atgriezties Kuldīgā, bet tagad viņi mūs meklē paši. Tas ir visa kolektīva nopelns un apliecinājums atvērtībai. Tas priecē, ņemot vērā to, ka atalgojuma ziņā ar lielajām slimnīcām nevaram konkurēt.

Kāda ir slimnīcas noslodze?

Pacientu plūsma pieaug. Tas nav strauji, taču galvenās nodaļas – terapijas, ķirurģijas un traumatoloģijas – ir ļoti noslogotas: aizpildījums sasniedz 80–90% un atsevišķos periodos arī vairāk. Bērnu nodaļā sezonālā noslodze samazinās, taču visa mācību gada laikā darba bija ļoti daudz. Arī šajā nodaļā pievienojušies papildspēki – rezidenti. Dzemdību skaits saglabājas iepriekšējā gada līmenī, ir pat nedaudz lielāks. Aprīlī bija dažas klusākas nedēļas, bet katru dienu notiek no vienām līdz trīs dzemdībām. Pie mums ierodas ne tikai pirmā bērna mammas, bet arī tās ģimenes gan no mūsu, gan citiem novadiem, kurās piedzimst otrais, trešais, ceturtais vai pat piektais bērns.