Krāpnieki maina paņēmienus

Telefonkrāpnieki kļūst izdomas bagātāki: mēģina cilvēkus pārliecināt ne tikai atdot bankas datus vai pārskaitīt naudu, bet arī pašiem iegādāties zelta stieņus un tos nodot it kā policijas vajadzībām. Galvenās pazīmes šādās shēmās ir steiga un slepenība.

SEB banka informē par jaunākajiem gadījumiem. Cilvēks vispirms saņem zvanu ar brīdinājumu, ka viņa dati nonākuši krāpnieku rokās un bankas kontā iespējamas krāpnieciskas darbības. Pēc pāris stundām otrs zvans – šoreiz no viltus policijas darbinieka. Viņš skaidro, ka iepriekšējais tiešām bijis no krāpniekiem un tie ar iegūtajiem datiem jau paspējuši klienta vārdā pieteikt zelta iegādi. Turklāt tiek radītas aizdomas par negodprātīgu bankas darbinieku.

Lai viņu it kā atmaskotu, tiek piedāvāts piedalīties slepenā operācijā. Tās būtība – klientam pašam jāiegādājas zelta stieņi. Viltus policisti apgalvo, ka darījumu uzraudzīs policija un vainīgais tā tiks pieķerts. Cilvēkam tiek dotas ļoti konkrētas instrukcijas, ko teikt bankā un kā zelta iegādi skaidrot pārdevējam. Nereti tiek piedāvāts arī ticams stāsts, piemēram, ka cilvēks pārceļas uz citu valsti un pārvietot zeltu esot vieglāk nekā skaidru naudu. Lai saglabātu kontroli pār upuri, viltus policija ar viņu regulāri sazinās, prasa apstiprinājumus, dokumentus un pat videopierādījumus par katru soli. Tiek radīta sajūta, ka visa operācija patiešām tiek rūpīgi uzraudzīta. Vienlaikus nepārtraukti tiek atgādināts, ka par notiekošo nedrīkst stāstīt nevienam, īpaši bankai. Shēmas noslēgumā tiek norādīts zelta stieņus nodot policijai glabāšanā vai nosūtīt ar pakomātu. Tiek solīts, ka pēc operācijas viss tiks atdots, un krāpnieki var pat noformēt dokumentu, kas to it kā apliecina. Rezultātā cilvēks paliek bez naudas, bez zelta un bez jebkāda operācijas turpinājuma.

SEB bankas drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis uzsvēris, ka ne banka, ne policija nekad neprasīs nodot skaidru naudu, zeltu vai iesaistīties izmēģinājuma darījumos. Tāpat oficiālas iestādes ar iedzīvotājiem nesazinās vietnēs WhatsApp, Telegram vai līdzīgās. Ja rodas kaut mazākās šaubas, saruna nekavējoties jāpārtrauc un ar attiecīgo iestādi jāsazinās pašam, izmantojot tikai oficiālos veidus. Šāda vienkārša rīcība var pasargāt no ļoti nopietniem zaudējumiem.

Mani pašu krāpnieciskie zvani jau ilgāku laiku nav traucējuši, jo telefonā esmu uzlicis lietotni DNS ugunsmūris. To izstrādājusi kiberincidentu novēršanas institūcija CERT.lv kopā ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu. Lietotne palīdz bloķēt piekļuvi krāpnieciskām un kaitīgām vietnēm, kā arī zvaniem un var būt viens no vienkāršiem veidiem, kā digitālajā vidē sevi pasargāt.