Ilgmūžības līdzeklis – zeltsakne

Rendas Upmaļu saimnieki Māra un Dainis Bergmaņi audzē tējas un garšvielas, tostarp vērtīgo ārstniecības augu – zeltsakni jeb rožaino rodiolu. Viņi atzīst, ka tieši šis retais augs pēdējos gados devis lielāku dzīvesprieku un darba spējas. Mūsu sabiedrībā par to runāts maz, taču Vācijā un citās valstīs tas ir ļoti pieprasīts uztura bagātinātājs.

Šis augs nāk no biezlapju dzimtas, kas aug ļoti lēni – no sējas līdz ražai vajadzīgi septiņi gadi. Tas ir smags un rūpīgs roku darbs. Taču apbrīnojamais augs esot pūļu vērts. Vairākus tūkstošus gadu tradicionālajā ķīniešu medicīnā, kā arī ziemeļu tautu dziedniecībā tas tiekot izmantots kā augstu vērtēts līdzeklis, kas mazina nervozitāti un nemieru, atjauno enerģiju un dzīvesprieku, stiprina imūnsistēmu un garīgās spējas. Pieprasījums pēc šiem produktiem ik gadu pieaugot vismaz par 9%. Diemžēl tas arvien biežāk novedot pie dabisko audžu izpostīšanas un dārgiem viltojumiem. Zinātnieki brīdina par šīs sugas izzušanu savvaļā, tāpēc entuziasti visā ziemeļu puslodē sākuši to audzēt paši. Upmaļos bioloģiski tā tiek audzēta jau vairāk nekā 30 gadus. Stādus saņēmuši kā dāvanu un gadu gaitā pavairojuši.

No tūrisma un lopkopības līdz dziedniecībai

M.Bergmane stāsta: „Sākām kā biodinamiskā saimniecība un tolaik bijām arī politiski aktīvi. Tā kā Dainis labi runā vāciski un es angliski, jau 90. gadu sākumā pie mums sāka braukt ārzemnieki, kuriem stāstījām, ko darām un ko nozīmē biodinamisks. Tad jau bija izveidojusies tāda kā tūrisma saimniecība, jo rīkojām nometnes, bija arī govis un cūkas un pelnījām ļoti labi. 2000. gadā Dainis sāka strādāt kā pagasta pārvaldes vadītājs. Visi zinām, ko nozīmē politika, un Dainim tas beidzās ar kardioloģijas nodaļu. Līdz ar visām nelaimēm lauksaimniecība vairs nebija primāra, un bērni vēl nebija gatavi to pārņemt. Bet kaut kas jānopelna. Sākām audzēt tējas, vēlāk pārgājām uz ārstniecības augiem. Tad arī man veselība sašķobījās, vēl citiem ģimenē radās problēmas. Pievērsāmies dziedniecībai – reiki iniciācijām, ajūrvēdas masāžai un citām lietām.

Sāku programmu zemniekiem – vides veselības saimniecības. Izveidojās liela zemnieku grupa, un vairāk nekā desmit gadus mācījāmies par augiem un medicīnu, aicinot ārstus, dziedniekus. Ar tējām gāja labi, sākumā pārdevām aptiekām, vēlāk veikaliem Rimi, taču loģistikas dēļ pārtraucām un desmit gadus sadarbojāmies ar veikaliem un tirgiem Lietuvā. Tad sākās Krievijas karš Ukrainā. Mums Ukraina ir tuva.

Pienāca brīdis, kad šķita – saimniecību pārņems kāds no bērniem. Bet vecākais dēls ir jaunu ražojumu konstruktors. Vecākā meita dzīvo Vācijā kopā ar vīru, kas ir augsti kvalificēts rūpnieciskā servisa vadītājs un Latvijā viņam atbilstoša darba un algas nav. Arī jaunākais dēls uz pusgadu bija aizbraucis pie māsas uz Vāciju, apprecēja ārsti un tur palika. Mums ir pieci mazbērni, bet vecākajam tikai 17 gadu.”

Augstvērtīgākie rādītāji Latvijā

Seminārā Upmaļos par zeltsaknes audzēšanu un iedarbību Māra stāstīja zemniekiem no dažādām Latvijas vietām. Bergmaņu ģimene, tostarp bērni un mazbērni, zeltsaknes tinktūru lieto vairākus gadus un jūtoties lieliski: „Mēs ar saimniecību tiekam galā divatā, tikai pateicoties zeltsaknei. Pagājušogad radām spēkus palīdzēt arī bērniem.”

Vides risinājumu institūtā Priekuļos analīzēs secināts, ka te augošajai zeltsaknei rādītāji ir augstvērtīgi: „Citviet Latvijā tik augstu aktīvo vielu rādītāju nav. Gadu gaitā zeltsaknes lauks izvērties ļoti liels. Mēs ar Daini varētu vairs neko nedarīt, jo visa ir gana, taču laist nebūtībā tādu vērtību žēl, tāpēc ir plāns popularizēt, lai Latvijā to sāk audzēt arī citi.”

Pēdējos gados zeltsaknes pieprasījumam bijis 15% pieaugums, bet 70% nopērkamā tiek ražots Ķīnā, taču tur un citās valstīs šis augs iekļauts Sarkanajā grāmatā. Kā tas iespējams? „Tas notiek tā – džeki ar močiem aizbrauc kalnos, piekrāmē maisus un cenšas aizmukt no robežsargiem. Kad tās jau nonākušas līdz rūpnīcai, ražošana ir atļauta. Vēl interesanti: ja ārzemēs redzat uztura bagātinātājus, uz kuriem rakstīs Radiola rosea, tas nenozīmē, ka tā ir īstā, vērtīgā, jo šķirņu ir daudz un visas satur rosavīnu, kas ir ļoti svarīgs. To var noteikt arī pēc rožu piegaršas.” Piedāvājums nav pietiekams: „Tāpēc, ka dzīvojam stresa pilnā laikā. Daudz strādājam, mums ir lielas prasības, enerģija zūd.”

Kafijai nestāv līdzās

Zeltsaknē ir divi spēcīgi glikozīdi – rosavīns un salidrozīds –, kas kombinācijā ir spēcīgs antioksidants, ko dēvē par ilgmūžības avotu. Tas normalizē kortizola jeb stresa hormona darbību, mazina iekaisumu organismā un normalizē cukura līmeni: „Tieši iekaisums veicina sirds problēmas – cukurs un kortizols to ceļ uz augšu. Zeltsakne pastiprina vielmaiņu, un tas ir svarīgi, jo daudzi cīnās ar aknu aptaukošanos, kas ir bīstama un smaga slimība, bet aknu darbību var normalizēt.” Preparātā ir arī tāda viela kā adenozīntrifosfāts jeb ATF – dzīvo šūnu universālais enerģijas uzkrājējs un avots, tādēļ zeltsakne enerģiju un darba spējas vairo, uzlabo smadzeņu darbību. Tā esot kā kafijas aizstājēja, taču zeltsakne dod enerģiju, bet kafija nomāc nogurumu.

Laba iedarbība esot arī uz sieviešu hormonālo veselību, un to izmanto kosmētikā: „Savulaik gribējām piedāvāt Madarai, bet tā ir ļoti dārga. Mums teica, lai ejam caur ekstraktrūpnīcu, bet mēs to neizdarījām. Ķīniešiem ir pētījumi, ka, zeltsakni lietojot ārīgi, pieaug kolagēna slānis zem ādas.” Kombinācijas ar citiem augiem var būt dažādas: „Mēs esam ajūrvēdas piekritēji. Vecākiem cilvēkiem pie tās derētu kas sildošs, kā raudene, dižzirdzene, vilkābele vai vībotnes.”

Daudz kur rakstīts, ka blaknes zeltsakne neizraisa, bet tā gluži neesot: „Ja ir nopietna saslimšana, nesaskaņojot to ar ārstu, nevienu preparātu nevajadzētu lietot. Ja asinsspiediens iet pāri 160, tad zeltsakni labāk nelietot. Cukura diabēta gadījumā tā var palīdzēt, tikai ļoti jākontrolē cukura līmenis tad, kad tas sāks kristies. Viena no lielākajām veselības problēmām pasaulē ir vairogdziedzera saslimšana – Hašimoto slimība. Parādās dati, ka vairogdziedzera problēmās zeltsakni lietot nevajadzētu.”

Rūpīgi apstrādā, lai vērtība nezustu

Upmaļos zeltsakne tiek novākta pavasarī un rudenī, un augstākais vielu līmenis ir tieši pirms ziedēšanas. „Nezinu, kādēļ Aļaskā un Kanādā to novāc pēc izziedēšanas,” saka Māra. „Kad sākām audzēt, gājām cauri daudzām neveiksmēm. Tagad varam teikt, ka galvenais ir pareizi smalcināt, lai tā netiktu saspiesta, citādi zaudē pat 30% aktīvo vielu. Ilgi meklējām smalcinātāju un beigās nopirkām speciālo pavāru katlu ar asiem nažiem, kurā to sagriež mazās šķēlītēs. Savukārt žāvējot svarīga ir temperatūra: ja liek mazā, tad aktīvās vielas strauji zūd. Mēs liekam 65–70 grādos.” Cik ilgi tā tiek noturēta? „Mēģinājām dažādi, bet orientējamies uz diviem mēnešiem, lai gan iesaka mēnesi, pusotru. Bet pēc diviem tai ir stiprāka krāsa un rosavīna garša.” Tinktūra top ar 40% biospirtu.