Suiti kopj maija dziedājumu tradīciju

Piektdienas vakarā Alsungas pagasta “Ķīšu” sētā pie krusta sabrauc katoļticīgie no apkārtējām draudzēm. Daudzi atbraukuši ar pavasara puķēm un svecēm, kuras noliek pie krusta. Vīri no Gudenieku draudzes, negaidot sākumu, jau uzsākuši dziedāt, bet mājas saimniece Anita Raģele rūpējas par sanākušajiem un piedāvā krāšņos suitu lakatus, lai lūdzēji nenosaltu. “Ķīši” ir viena no vietām, kur regulāri jau vairāk nekā astoņpadsmit gadus notiek maija dziedājumi, lai godinātu Dievmāti Mariju.

Mājas saimnieks Augusts Raģelis stāsta, ka krustu pie mājas atjaunoja 2008. gadā. Anitai sākumā šķitis, ka būs neomulīgi. “Es zvanīju mūsu prāvestam Andrītim un jautāju, bet viņš teica, ka viss jau izlemts.” Augusts atceras, ka krusts sētā stāvēja jau tad, kad “Ķīši” saimniekoja viņa vecvecāki. Kopš 2008. gada, kad to iesvētīja Alsungas draudzes bijušais prāvests Andris Vasiļevskis, katru gadu maijā pulcējas aptuveni 20–30 dziedātāji. Meita Dace atceras, ka dažreiz dziedātāju skaits sasniedz pat 50 cilvēkus. Maija dziedājumi ir aptuveni 200 gadus sena katoļticīgo tradīcija. Sanākušie skaita Rožukroņa lūgšanu un dzied dziesmas par godu Dievmātei Marijai. Dace saka, ka dažkārt atver dziesmu grāmatu un dzied to dziesmu, kas uzšķīrusies. Šoreiz “Ķīšos” sapulcējušies pēc tradicionālajām lūgšanām dzied dziesmu Aglonas Dievmātei, jo 15. maijā ir Aglonas Dievmātes svētki. Tas līdz asarām aizkustina Pēteri no Alsungas draudzes. Viņš šo dziesmu dziedāja, kad kopā ar vecākiem zirgu pajūgā devās uz Aglonu. Toreiz abi ar brāli gulēja zem ratiem. “Visas debesis skanēja,” saka Pēteris. Maija dziedājumu tradīcija paredz, ka pantiņus sadala vīrieši un sievietes, turklāt vadību uzņemas vīrieši. “Tā arī ir sena tradīcija, turklāt skanējums ir labāks,” saka Pēteris. Starp dziesmām noteikti ir arī “Sveika, Jūras Zvaigzne”, bet beigās visi dzied Latvijas valsts himnu. Pēc tam, kad vairāk nekā stunda pavadīta lūgšanās, mājas saimnieki sanākušos cienā ar zivju zupu. Līdakas ķertas tepat ezerā. Arī šī tradīcija jau vairākus gadus ir nemainīga. Pēteris norāda, ka šāda kopā sanākšana ir ļoti svarīga, jo veido kopienas sajūtu. Arī lietus nav bijis šķērslis pārtraukt šo tradīciju, saka Pēteris.

Pavisam Suitu vēsturiskajā novadā ir 15 ceļmalas krusti. Šogad vēl paredzēti dziedājumi 20. maijā pie Rotkaļu krusta Alsungā, 22. maijā pie Dzilnu krusta Birzkalnē, 25. maijā pie ceļmalas krusta Jūrkalnē, 27. maijā pie Irbes krusta Alsungā, 29. maijā pie Dzērviņu krusta Jūrkalnē un 30. maijā pie Gāču krusta. Maija dziedājumi ir daļa no suitu kultūrtelpas, un šī tradīcija ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Ķīšu krusta dziedājums iemūžināts arī dokumentālajā īsfilmā “Nosārgāt gadsimtus”.