Bērnu motivē ar balvu un izskaidro

Svarīgi ir mācīt rūpēties par zobiem jau no bērnības. Lai savu deviņus gadus veco meitiņu Karlīnu pieradinātu to darīt regulāri, Kuldīgas zobu tehniķe Katrīna Speciusa viņai stāsta par zobu veselību un seko līdzi paradumiem.

Padomi internetā un baiļu pārvarēšana

„Zobus iztīrām no rīta pirms brokastīm un vakarā pirms gulētiešanas. Zobu pastu izvēlos ar augstāku fluorīdu koncentrāciju, bet konkrētas firmas nav. Zobu diegu lietojam vakarā, bet ar to Karlīna kādreiz noslinko. Skalojamo līdzekli nelietoju un esmu dzirdējusi, ka tos neiesaka, ja vien nav īpašas vajadzības, bet agrāk gan man mājās tas bija. Vēl esmu dzirdējusi, ka pēc mazgāšanas zobu pastu var neizskalot, – jāatstāj, lai iedarbojas. Kad meita bija maza, atradu zobārstes Māras Valdmanes instagrama profilu, kurā viņa stāstīja par bērnu zobu veselību. Viņai ir arī grāmata, kurā rakstīts, kā bērnam pārvarēt bailes no zobārsta,” stāsta K.Speciusa.

Arī Karlīnai sākumā bijušas bailes: „No higiēnista ne, bet no zobārsta gan. Ir bijusi reize, kad zobiņiem neko neizdarām un izejam no kabineta ārā. Taču tagad pēc vairākām vizītēm viņa vairs nebaidās, citreiz pat ko salabojam bez anestēzijas. Citreiz saku: ir jāpaciešas, lai zobi būtu veseli. Esmu arī piesolījusi kādu gardumu, bet tas neko nav līdzējis – esam no ārsta aizgājušas, neko neizdarot. Tagad gan meita pie ārsta dodas bez piesolītas balvas. Šķiet, ka tas mazliet atkarīgs arī no laba, jauka daktera, un mums abām tā ir zobārstniecības klīnikas Anroja daktere Anete Ērcīte.”

Tagad var daudz vairāk

Vaicāta par zobu problēmām pašas bērnībā, Katrīna atceras: „Man bija zoba trauma, un dabūju ielikt implantu. Vēl bērnībā man viens zobs reiz tika izrauts, bet neatceros, kāpēc, – gan jau nepietiekamas higiēnas dēļ, jo cītīgi tos netīrīju, parasti tikai no rītiem. Ir tāds teiciens: ja gribi paturēt zobus, tie jātīra vakarā, un, ja gribi paturēt draugus, tad jātīra no rītiem. (Smejas.) Pieļauju, ka mūsdienās zobu varētu glābt, bet tolaik tādas iespējas nebija, arī izmeklējumi nebija tik labi. Atceros, ka arī man bija bail no šprices, bet omīte mani un māsas spēja ļoti labi motivēt ar saldējumu vai 50 santīmiem. Vēl piena zobus pie omas metām uz krāsns, taču neatceros, kāda bija tā doma.

Karlīnai daļa piena zobu nu izkritusi. Viņai problēmu nav bijis – pati veiksmīgi tos izrāvusi. Viņai motivācija ir zobu feja, kas atstāj naudiņu vai kādu mantiņu.”

K.Specuisa bērnībā pie higiēnista gājusi reti: „Šķiet, mūsu laikā tas nebija aktualizēts, un arī higiēnistu nebija tik daudz kā tagad. Karlīnu vedu reizi gadā, un, kad viņai bija septiņi gadi, gājām divreiz gadā – tā, kā ir paredzēts, arī darām. Pati aizeju reizi gadā. Kolēģi darbā stāstījuši, ka ir tādi cilvēki, kas domā: pie higiēnista iet nevajag, jo zobus var iztīrīt paši.” Pirms pieciem gadiem Katrīna gājusi pie higiēnista uz zobu balināšanu: „Process un rezultāts man patika, bet mājās gan to neesmu darījusi.”

Viņa ievērojusi, ka tagad populāra ir zobu taisnošana: „Jaunieši biežāk liek breketes, izvēlas platīti. Man nebija vajadzības, varbūt Karlīnai vajadzēs. Daktere gan teica, ka vēl var pagaidīt.”