Trauksmes signāls, kas izglābj dzīvību

Aizvien biežāk dzirdam par situācijām, kurās kādam pēkšņi kļūst slikti: ir sirds problēmas, insults, kritiens, gūžas lūzums. Visbiežāk komplikācijas rodas nevis paša negadījuma dēļ, bet tāpēc, ka palīdzība saņemta pārāk vēlu. Cilvēks stundām vai pat dienām var palikt viens, nespējot piezvanīt ne tuviniekiem, ne glābšanas dienestiem. Un tomēr no tā var izvairīties.

Latvijā ik gadu reģistrēti vairāk nekā 10 000 gadījumu, kuros cilvēki bezpalīdzīgā situācijā nonāk tieši tāpēc, ka nav spējuši savlaicīgi izsaukt palīdzību. Tas nav jautājums tikai par medicīnu – tas ir jautājums par cilvēka drošību, cieņu un spēju dzīvot neatkarīgi. Vienā tādā reizē pagājušajā gadā 78 gadus veca sieviete naktī savā dzīvesvietā pakrita un veselības problēmu dēļ nespēja pati piecelties. Bet iedarbojās kritiena sensors, trauksmes signāls nonāca pie dežurējošā operatora zvanu centrā, un mediķi uz negadījuma vietu tika izsaukti dažu minūšu laikā. Ārsti norāda: tieši reakcijas ātrums bieži izšķir visu, būtiski samazinot komplikāciju un letālu seku risku.

Palīdz ierīces

Liela sabiedrības daļa dzīvo ar paaugstinātu risku. 169 tūkstoši senioru dzīvo vieni, vairāk nekā 200 tūkstošiem cilvēku ir invaliditāte, un vairāk nekā 500 tūkstošiem ir hroniskas saslimšanas. Tie ir cilvēki, kuriem nereti nav neviena, kas pamana brīdi, kad veselība pēkšņi pasliktinās. Tieši tāpēc pēdējos gados arvien nozīmīgākas kļūst agrīnās brīdināšanas ierīces, kas ļauj krīzes brīdi savlaicīgi pamanīt un reaģēt nekavējoties. Tās atbalsta cilvēkus ar dažādiem veselības riskiem, jo ļauj:

• automātiski fiksēt kritienus,
• izveidot drošas teritorijas cilvēkiem ar demenci vai autismu, brīdinot tuviniekus, ja cilvēks pamet ierasto rajonu,
• nodrošināt Braila rakstu un balss asistentus cilvēkiem ar redzes traucējumiem,
• sekot pulsa, skābekļa un citu parametru izmaiņām cilvēkiem ar diabētu, sirds un asinsvadu saslimšanu,
• palīdzību izsaukt pat tad, ja cilvēks pats nespēj piezvanīt.

Arī Latvijā šādas ierīces kļūst arvien pieejamākas un daudzām ģimenēm dod mieru, zinot, ka krīzes situācijā tuvinieks palīdzību saņems savlaicīgi.

Pērn sociālais uzņēmums Dzīvības poga ar diennakts darbību un inovatīvām veselības uzraudzības tehnoloģijām palīdzējis izglābt vairāk nekā 400 cilvēku. Taču Dzīvības poga nav tikai drošības un veselības tehnoloģiju pakalpojums. Uzņēmums arī mazina sociālo atstumtību: teju puse komandas ir cilvēki no sociālā riska grupām, tai skaitā ar invaliditāti. Tas nozīmē, ka palīdzība tiek sniegta ne tikai pie klienta mājās – tā sākas jau pašā komandā.

Aicinājums kopienām un organizācijām

Lai cilvēku vajadzības labāk izprastu, Dzīvības poga ir sākusi sabiedrisku iniciatīvu un aicina atsaukties senioru un invalīdu biedrības, krīzes un dienas centrus, kopienu organizācijas. Mērķis – kopā meklēt risinājumus, iegūt Eiropas fondu, valsts, pašvaldību un ziedotāju finansējumu, lai tehnoloģijas sagādātu tiem, kuriem tās vajadzīgas visvairāk.

Un, protams, ikviens, kuram ir bažas par savu vai tuvinieka veselību un drošību, var meklēt sev piemērotu palīdzību neatkarīgi no tā, vai to nodrošina ģimene, pašvaldības vai citi sociālie pakalpojumi. Tā ir pieeja, kas ļauj cilvēkiem Latvijā dzīvot maksimāli neatkarīgi, droši un cieņpilni, nezaudējot patstāvību un dzīves kvalitāti.