„Sporta zāle ir mana ikdiena”

Kuldīgas Centra vidusskolas 12. klases skolēns ĢIRTS BĀDERS ir viens no perspektīvākajiem jaunajiem bokseriem mūspusē. Četros gados viņš spējis sasniegt to, kas citam prasītu desmit gadus: piedalījies Eiropas čempionātā kikboksā, izcīnījis bronzu Latvijas čempionātā boksā un amatieru sportā ieņem arvien ievērojamāku vietu. Mūsu saruna – par ceļu līdz ringam, gribasspēku un nākotnes mērķiem.

Kā sākās tava interese par boksu?

Sāku trenēties pirms četriem gadiem. Vispirms kopā ar draugu gājām uz svaru zāli, un viņš ieminējās, ka varētu pamēģināt boksu. Man bokss patika jau bērnībā – skatījos filmas, un tas ļoti iedvesmoja. Vecāki toreiz negribēja mani uz treniņiem vest, tāpēc līdz ringam tiku diezgan vēlu. Kad beidzot aizgājām uz pirmo treniņu pie Andreja Zozuļas, es jau tajā pirmajā reizē sapratu: tas ir mans sporta veids. Vienkārši iemīlējos.

Pēc pieciem mēnešiem piedalījos pirmajās sacensībās – Latvijas čempionātā kikboksā. Zaudēju, bet tas bija liels pārbaudījums. Brīdis, kad sapratu: vai nu salūzīšu, vai turpināšu. Pirmajās sacensībās paveiktais ļāva turpināt.

Pirms tam tu trenējies vieglatlētikā. Vai tā pieredze palīdz?

Jā, no 3. līdz 8. klasei nopietni nodarbojos ar vieglatlētiku, pārsvarā šķēpmešanu. Vieglatlētika ielika pamatus fiziskajai sagatavotībai un disciplīnai. Tagad gan to apvienot vairs nevaru – bokss prasa visu uzmanību.

Kas patīk labāk: bokss vai kikbokss?

Grūti izvēlēties. Kikboksā ir vairāk elementu, tas ir dinamiskāks, taču boksā man labāk padodas sitieni ar rokām. Sacensībās kikboksā bieži izmantoju boksa tehniku, jo tā ir mana stiprā puse. Abus sporta veidus trenēju ar vienādu aizrautību.

Četri gadi šajā sportā – cik daudz tas ir?

Tas atkarīgs no tā, kā trenējies. Man četri gadi ir ļoti daudz, jo procesam pieeju nopietni. Es trenējos gandrīz katru dienu, bieži pat divas reizes dienā. Citam tie paši četri gadi varētu būt mazāk, ja netiek ieguldīts tik daudz darba.

Tu jau esi piedalījies Eiropas čempionātā kikboksā un izcīnījis bronzu Latvijas čempionātā boksā. Kā tu amatieros tiec pie pretiniekiem?

Amatieru sportā pretinieku parasti uzzinām tikai dienu pirms cīņām – nav kā profesionāļiem, kuri mēnešiem gatavojas vienam sportistam. Tas procesu padara interesantu: nekad nezini, kas stāvēs pretī un cik stiprs viņš būs.

Kāds ir treneris Andrejs Zozuļa: stingrs vai draudzīgs?

Andreju uztveru kā draugu. Viņš ir ļoti labsirdīgs, bet pret darbu izturas nopietni. Pats bijis labs cīkstonis, tāpēc saprot, ko mēs pārdzīvojam. Jauniešiem viņš māca ne tikai tehniku, bet arī to, kā būt cilvēkam – ar raksturu, disciplīnu un cieņu.

Kā vecāki raugās uz tavu izvēli?

Tētis vienmēr ir atbalstījis. Mamma ļoti satraucas. Ja ir kāda trauma, uzreiz negrib mani uz treniņiem laist. Bet nu man ir 18 gadu – izlemju pats. Viņa to saprot un pieņem.

Kādām īpašībām jāpiemīt labam cīkstonim?

Vispirms gribasspēkam, un jābūt disciplīnai, jo arī tajās reizēs, kad ļoti negribas uz treniņu iet, ir jāiet un jāstrādā. Tāpat svarīga ir spēja saglabāt mieru. Es esmu kļuvis mierīgāks un pārliecinātāks nekā agrāk.

Vai vari apvienot treniņus un mācības 12. klasē?

Godīgi sakot, skola man ir kā atpūta. Mācīties ir vieglāk nekā trenēties. Atzīmes man ir labas – problēmu nav. Pirms sāku nodarboties ar boksu, biju slinkāks, bet sports iedeva disciplīnu.

Kāda izskatās tava ikdiena?

Trenējos gandrīz katru dienu, dažreiz divas reizes dienā. Ir ringa treniņi, trenažieru zāle, skriešana. Sestdienu rītos krosiņu skrienam kopā ar Arvīdu Šefanovski – mēģinām piepulcināt arī citus jauniešus, un daži jau pievienojušies.

Ko dari ārpus ringa?

Man patīk daba – iet makšķerēt, doties izbraucienos, patīk būt kopā ar draugiem un ģimeni. Sports ir mana ikdiena, bet dažreiz vajag arī atpūtu.

Vai zini, ko darīsi pēc 12. klases?

Plānoju studēt augstskolā, bet vēl nezinu – Rīgā vai tepat Kurzemē. Taču skaidrs ir viens: boksu nepametīšu.

Kādas sacensības gaida nākamgad?

Galvenie būs Latvijas čempionāti boksā un kikboksā. Pa starpai – atvērtā ringa turnīri, kuru tiešām ir daudz. Uz visiem aizbraukt nevar, jo bieži tie sakrīt vienā laikā. Bet sacensību būs pietiekami.