Labais tiešām vairo labo

Pārtikas bankas Paēdušai Latvijai un Rimi rīkotajā akcijā Kuldīgā preces ziedojuši 180 cilvēku, kopā izveidotas 70 pakas. Nodibinājuma Mamma mammai fonds valdes priekšsēde Bonija Lasmane saka paldies laipnajiem Rimi apmeklētājiem un 14 brīvprātīgajiem.

Grūtā brīdī atbalsta ikvienu

B.Lasmane atminas, ka kādā akcijā viena kundze pasniegusi pilnu maisu ar ziedojumu un sacījusi: „Pārtikas glābējpaka man reiz izglāba dzīvību, tagad es varu atļauties dot citiem.” Kopš kovida laika cilvēki akcijās ziedojot mazāk: „Daudzi arvien biežāk var atļauties tikai mazumiņu – vienu vai dažas preces.”

Par nodibinājuma darbu B.Lasmane saka: „Manuprāt, 16 gadi ir pierādījums tam, ka esam vajadzīgi. Dažās ģimenēs Mamma mammai fonda piedāvājumus ir izmantojušas vairākas paaudzes – sākumā kā saņēmēji, bet vēlāk kā ziedotāji. Darbības nozīmību pierāda arī ilggadējie brīvprātīgie, kuri periodiski nodrošina fonda ikdienu. Mēs esam tikai cilvēki, kuri saturīgi pavada brīvo laiku, attīstot pašpalīdzības kustību. Katrs palīdzības saņēmējs dāvā mums savu paldies un, iespējams, iedrošina vēl kādu nākt pēc palīdzības vai atrod ziedotāju.”

Nodibinājumā iesaistītie aicina nebūt vienaldzīgiem ne pret sevi, ne apkārtējiem – nepaiet garām. B.Lasmane turpina: „Dalies vismaz ar smaidu un konkrētai situācijai noderīgu informāciju! Iespēju robežās esam atsaucīgi bāriņtiesas, sociālo darbinieku, arī kaimiņu un citu cilvēku lūgumam palīdzēt krīzē nonākušajam. Grūtā brīdī atbalstām ikvienu, arī tos, kuri noteikumu dēļ valsts vai pašvaldības atbalstu nevar saņemt.”

Pamatdarbs – mantu maiņa

B.Lasmane stāsta: „Zīdaiņi aug ātri, un apģērbs noder vien pāris nedēļu, maziem bērniem varbūt pāris mēnešu, tādēļ mantu maiņa ir mūsu pamatdarbība. Ir izdevies fiksēt gadījumu, kad kāds zīdaiņu kombinezons vairāku gadu laikā pie mums atgriezās desmit reizes, arī daži ratiņi redzēti atkārtoti.”

Mantu maiņai ir vairāki ieguvumi: satikšanās ar citiem, drēbju un citu mantu atkārtotā dzīve jeb ekoloģiskā domāšana. Tas, kas paliek pāri jeb ir nostāvējis pāris mēnešu, tiek šķirots, sagriežot strēmelēs un atdodot audējām, ārdot un dziju dodot rokdarbniecēm. Šo to liek apģērbu konteineros, atdod lupatām autoremonta darbnīcās, bojāto un saplēsto utilizē. Ļoti palīgos noderētu vēl brīvprātīgie, aicina B.Lasmane. Pagastos tiek meklēti brīvprātīgie koordinatori, kuri nedēļas nogalē varētu atbraukt pēc pārtikas vai apģērba un bez maksas izdalīt ģimenēm savā redzeslokā.

Vēl B.Lasmane informē par zīdīšanas veicināšanas un atbalsta konsultantiem, dalās ar zināšanām, kā šo procesu savienot ar mācībām vai darbu, kā mammai un mazulim saudzīgi to beigt. „Pēc oficiāliem datiem 2024. gadā līdz sešiem mēnešiem ekskluzīvo zīdīšanu saglabā tikai ap 17% mammu, iepriekš bija ap 21%, tātad zīdīšanas konsultantēm un atbalsta personām darba vēl daudz,” Bonija secina.

Palīdzēt, ja kādam vajag

Nodibinājuma telpās Kuldīgā, Ventspils ielā 15, rosība ir teju katru dienu. Tur darbojas arī brīvprātīgās Aija Birze un Elīna Silirova, kura te otro gadu ir Nodarbinātības valsts aģentūras projektā. „Mūsu pienākumi ir sakārtot no cilvēkiem saņemtās drēbes, apavus, traukus, rotaļlietas un piedāvāt tiem, kam tās nepieciešamas,” stāsta A.Birze. „Nāk gan jaunās māmiņas, gan seniori, gan ģimenes, kas vēlas ietaupīt. Katrs atrod kaut ko sev noderīgu.”

Uz jautājumu, kas viņas pašas motivē palīdzēt brīvprātīgi, abas atbild – cilvēki. „Te satiec citus, var parunāties, uzzināt ko jaunu. Arī palīdzēt ar padomu, ja kādam ir grūtības. Tas dod gandarījumu,” saka Aija. Elīna piebilst: „Dažreiz cilvēks atnāk ar problēmām, un pietiek ar to, ka viņu uzklausa. Arī tas ir svarīgi.”

Brīvprātīgās novērojušas, ka daudzi, kas sākumā paši nākuši pēc palīdzības, ar laiku kļūst par ziedotājiem. Elīna saka: „Cilvēks saņem atbalstu un, kad viņam klājas labāk, atnes ko pats, lai palīdzētu citiem. Tas ir apliecinājums tam, ka labais tiešām vairo labo.”

Ne vien lietas, bet arī cilvēcība

Kurzemnieks sastop kuldīdznieci Ilzi Šēniņu, divu bērnu mammu. Viņa nāk regulāri: „Pārsvarā meklēju bērniem drēbes vai traukus mājai. Daudz kas ir ļoti noderīgs. Veikalā bieži ko tādu nevar atļauties, bet te var atrast labas lietas. Un svarīgi – šeit valda ļoti silta atmosfēra.”

Ilze smejas, ka mazais dēliņš šurp nāk ar sajūsmu: „Pats izvēlas rotaļlietas, sakrāmē somiņā to, kas iepatīkas. Tas viņam ir kā piedzīvojums un arī iespēja saprast, ka lietām var dot otru dzīvi. Man šī vieta kļuvusi par otrajām mājām. Tā nav tikai vieta, kur dabūt drēbes vai traukus, – tā ir vieta, kur gūstam cilvēcīgu siltumu.”