„Tā jau ir tā kiberdrošība!”

To Kuldīgā esmu dzirdējusi no vairākiem cilvēkiem, runājot par gadījumu, kad sociālos medijus (jeb tīklus, kas šķiet saprotamāk, bet nav precīzs saziņas vietņu apzīmējums) septembra beigās pārņēma gan kāda anonīma feisbuka konta ieraksts, gan komentāri. Tur bija daļa patiesības, daļa pārspīlējumu un nepatiesības. Jā, par narkomāniem pilsētā.

Tur bija teikts, ka pēdējo 24 stundu laikā reanimācijā nonākuši pieci jaunieši, ka vienai meitenei iestājusies smadzeņu nāve un ka Kuldīgā parādījušās jaunas narkotikas ar ļoti indīgu, nāvējošu ķīmisku sastāvu.

Divās dienās ar šo ierakstu bija dalījušies 3400 cilvēku. Šaušalīgā vēsts ātri izplatījās pa visu Latviju. Bet precīzas informācijas nebija. Kas īsti noticis? Gan Kuldīgas novada pašvaldība, gan mēs, laikraksts Kurzemnieks, pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica, Delfi.lv un citi profesionālie mediji centās tikt tuvāk patiesībai, lai notikušo sabiedrībai izskaidrotu. Mēs Kurzemniekā saņēmām arī satrauktas mammas vēstuli, kurā viņa vaicāja, kas viņai tagad jāzina un jādara, lai meitu pasargātu. Turklāt sieviete no cita feisbuka konta bija izkopējusi sarakstu ar vairākiem vārdā nosauktiem kuldīdzniekiem, kuri narkotikas izplatot. Lai arī Kurzemnieks par šiem cilvēkiem brīdinātu.

Taču precīzas informācijas trūka. Sazinoties gan ar Valsts policiju (VP), gan Kuldīgas slimnīcu, saņēmām atturīgus komentārus, taču vismaz varēja secināt, ka ne viss, kas internetā izplatīts, ir patiesība.

Slimnīca apstiprināja, ka pusotras nedēļas laikā tur ārstējušies trīs cilvēki, reanimācijā bijuši divi no tiem. VP informēja, ka viena bija 39 gadus veca sieviete, otrs – 23 gadus vecs vīrietis un abi par narkotisko vielu lietošanu policijas redzeslokā nonākuši jau iepriekš. Bet jaunā sieviete, kurai bija 21 gads un kura dzīvību diemžēl zaudēja, pēc saindēšanās ar narkotiskajām vielām slimnīcā bija nonākusi jau 24. septembrī. Turklāt gan VP pārstāve Madara Šeršņova, gan slimnīcas vadība apgalvoja: šie trīs gadījumi nav saistīti. Un vēl nebija noskaidrots, tieši par kādām vielām ir runa.

No notikušā izriet vairāki secinājumi. Plaši izskanējušie apgalvojumi, kas lika domāt, ka tagad vislielākās briesmas ar narkotikām ir Kuldīgā, nav gluži patiesība, jo situācija ir līdzīga arī citus gadus un citās pilsētās, Kurzemniekam skaidroja VP Ziemeļkurzemes iecirkņa priekšnieks Ansis Zanders.

Lai cik traģiski pārtrūka Luīzes dzīve, Latvijā ik gadu no narkotiku pārdozēšanas mirst desmitiem cilvēku, pērn 77. Bet, labi saprotot, ka policija pamatā ir represīva iestāde un mediķi primāri glābj dzīvību, man tomēr ir jautājums par savlaicīgu informāciju sabiedrībai, ja ne apsteidzot baumas un pārspīlētu, sagrozītu informāciju, tad, cik vien iespējams ātri, situāciju skaidrojot. Lai gan dienesti saka – žurnālistiem jādara savs darbs un informācija jāatrod pašiem, šoreiz arī pašvaldība satraucošu informāciju diemžēl vispirms saņēma no tiem pašiem tīkliem, un tikai pēc domes vadītājas iesaistes VP sagatavoja informāciju sabiedrībai.

Protams, tas ir arī medijpratības jautājums. Kā diskusijā Kurzemniekā uzsvēra Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu atbalsta centra vadītāja Līga Reveliņa, sak’, nevajag ticēt visam, kas internetā!

Tomēr nestabilajos laikos, kad vieni no lielākajiem draudiem ir viltus ziņas, nedrošības un baiļu radīšana un kad drošības dienesti uzsver, cik būtiska ir kiberdrošība, skaidrs, ka savlaicīga un precīza informācija (netraucējot izmeklēšanai, ievērojot personas datu aizsardzību utt.) nav tikai mediju atbildība vien.