Vai uzskatus maina kā zeķes?

Nav daudz ko brīnīties, ka Saeimas vēlēšanu tuvošanās ir jau jūtama. Taču pagājušās ceturtdienas balsojums parlamentā par to, lai izskatīšanā ārlietu komisijā nodotu lēmumu izstāties no Eiropas Padomes konvencijas, kas vēlas novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, bija nudien kas negaidīts!

Neticami, ka Saeimas darba kārtībā atgriežas Stambulas konvencija, kurai Latvija pēc ilgstošām un karstām debatēm 2024. gada 1. maijā oficiāli pievienojās. Ceturtdien tas notika ar 55 deputātu atbalstu. Likumprojektu iesniedza 14 Saeimas deputāti, kas pārstāv opozīcijas partijas, bet to atbalstīja ne tikai partija Stabilitātei, bet arī viena no valdības koalīcijas – Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Bet tieši ar ZZS deputātu atbalstu 2023. gada 30. novembrī Saeima Stambulas konvenciju ratificēja.

ZZS paziņojumā teikts, ka tagad tā atbalsta Stambulas konvencijas nodošanu izvērtēšanai Saeimas komisijā, „lai tā pēc būtības analizētu minētā dokumenta ietekmi uz vardarbības ģimenē izskaušanu un latvisko vērtību saglabāšanu”. Esot jāizvērtē, kas kopš tās pieņemšanas ir paveikts.

Bet paveikts ir daudz. Pieņemts vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.–2029. gadam; tiesā par prioritāri izskatāmu noteikts kriminālprocess, kurā tiek izmeklēta vardarbība ģimenē; cietušajiem nodrošināta speciāla procesuāla aizsardzība pret vajāšanu un draudiem; kriminālprocess par vardarbību ģimenē ir sākams arī bez cietušā iesnieguma; ir bargāki sodi par noziegumiem, kas saistīti ar vardarbību; Krimināllikums papildināts ar jaunu pantu par cietsirdību un vardarbību pret tuvinieku; paplašināta vardarbības definīcija; kriminalizēta emocionālā vardarbība; atcelts sabiedriskais darbs un naudas sods kā soda mērs varmākām; vienkāršots iesniegums aizsardzībai pret vardarbību utt.

Un, kā uzsver tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, atkāpšanās no šī ceļa nozīmētu ignorēt cietušo vajadzības, graut valsts reputāciju un vairot iekšpolitisko nestabilitāti. Turklāt šādi populistiski aicinājumi lielā mērā saskan ar agresorvalsts Krievijas propagandas mērķiem.

Piektdien daudzu sabiedrisko organizāciju un cilvēku parakstītajā atklātajā vēstulē deputātiem, Valsts prezidentam un Ministru kabinetam to uzsvēra arī Latvijas Pilsoniskā alianse, lūdzot, lai vērtību jautājumi netiek izmantoti politiskām cīņām, šķeļot sabiedrību un novēršot uzmanību no būtiskākā – Latvijas aizsardzības un noturības stiprināšanas. „Lūdzam priekšvēlēšanu cīņās neņemt par ķīlniekiem cilvēktiesību jautājumus,” teikts vēstulē.

Konvenciju mēdz saukt par Stambulas konvenciju. Lielākā daļa to vispār nav lasījusi un interpretē pa savam. Kā feisbukā kāds ierakstījis: ja sauktu par Londonas konvenciju, būtu citādāk. Varbūt būtu, bet, visticamāk, ne.