Svaigs gaiss vajadzīgs

Valsts kontrole regulāri nāk klajā ar revīzijas secinājumiem konkrētā jomā un ar ieteikumiem, ko uzlabot. Revīzija ir gana ilga skaitļu un faktu pārbaude, kurai, starp citu, arī tiek tērēta valsts budžeta nauda. Lai to attaisnotu, kontrolieri uzreiz dod ieteikumus, kā vajadzētu. Tiktāl viss labi, diemžēl ne vienmēr pēc revīzijas viss mainās kā uz burvju mājiena. Jo Valsts kontrole nav ne likumdevēja, ne lēmējinstitūcija – revīzijas secinājumiem var piekrist vai nepiekrist, bet jebkurā gadījumā tie ir tikai ieteikumi un tos var arī nepildīt. Tāpēc rodas pārdomas, kāda no tā vispār jēga.

Tikko Valsts kontrole par neieviestu atzina ieteikumu Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), kā skolās uzlabot gaisa kvalitāti. Kovida pandēmijas laikā 2022. gadā no valsts budžeta par 4,3 miljoniem eiro iegādāti vairāk nekā 13 tūkstoši gaisa kvalitātes mērītāju, lai tos izmantotu izglītības iestādēs un sociālās aprūpes centros. Tā bija iecerēts gaisa kvalitātes datus regulāri analizēt, bet gada nogalē IZM izdomāja, ka tas vairs nav vajadzīgs, un nolēma uzraudzību pārtraukt. Tagad gaisa kvalitāte mācību telpās atkarīga no katras skolas un tās dibinātāja labās gribas, atbildības un finansiālajām iespējām.

Pēc būtības nav jau nekā traģiska – var virināt logus un klases vēdināt. Mums laukos vēl ir skolas, kur tā var itin labi baciļus nomainīt ar svaigu āra gaisu, priežu vai tikko uzarta lauka smaržu, ja vien tuvumā nav rapšu lauku. Arī pilsētā nav problēmu. Šajā ziņā varam priecāties, ka Kuldīgā nav ne attīstītas rūpniecības, ne intensīvas satiksmes, kas gaisu piesārņo tā, ka logus nevar vaļā vērt. Turklāt mērītāji paši par sevi jau gaisu neuzlabo. Tās 4,3 miljonu investīcijas bija cēla mērķa dēļ – noskaidrot situāciju un izstrādāt rīcības plānu. Bet pandēmija beidzās, un miljoni izkūpēja gaisā, taču baciļi tiešā un pārnestā nozīmē, visticamāk, palika. Vai izpratnei, ka telpas jāvēdina, bija jāiztērē miljoni? Tā retoriski prāto revidenti, neizpildītos ieteikumus slēdzot.

Tikko pabeigta jauna revīzija, kurā virkne nepilnību konstatēta veselības aprūpē. Par niansēm var diskutēt, bet galvenajam nozares speciālisti piekrīt – slimnīcu tīklā un finansēšanas sistēmā vajadzīgas pārmaiņas un skaidri politiskie lēmumi. Jā, sistēma novecojusi un piesārņojusies, svaigs gaiss ir vajadzīgs. Kaut nu šajā jomā būtu līdzekļi baciļu izmērdēšanai.