„Sapnis – tikt uz olimpiskajām spēlēm”

Vieglatlēts, kuldīdznieks ALEKSIS GAILĪTIS šovasar Latvijas čempionātā uzvarēja tāllēkšanā (7,34 m), nepārspēts bija arī Baltijas U20 komandu sacensībās (7,37 m), labus panākumus guvis arī Eiropas U20 čempionātā (7,31 m). 19 gadus vecais sportists sezonu vērtē kā bagātīgu un stabilu, bet jau janvārī viņš sāks jaunu posmu – studijas ASV un treniņus pie deviņkārtējā olimpiskā čempiona Karla Lūisa.

Kāda bijusi tava vasara?

Ļoti bagātīga. Tā nebija sasteigta, bet bija daudz sacensību un emociju – gan kāpumi, gan kritumi. Startēju vairākās valstīs dažādos mačos. Kopumā man ļoti patika. Prieks, ka šosezon izdevās noturēt stabilus rezultātus – ap 7,30 metriem. Vērtīgākais sasniegums noteikti bija 9. vieta Eiropas čempionātā. Tiesa, jutu, ka varēju izcīnīt arī augstāku, bet satraukuma un emociju dēļ neizdevās parādīt visu, ko vajadzēja.

Vai uztraukums bieži traucē?

Tas var būt gan palīgs, gan pretinieks. Ir tādas sacensības, kurās uztraukums mobilizē un palīdz sasniegt vairāk, bet ir reizes, kad tas nogremdē. Cenšos ar to tikt galā: reizēm palīdz saruna ar treneri, citreiz labāk pabūt vienatnē un aprunāties pašam ar sevi. Ir vairāki veidi.

Kurš starts palicis visspilgtāk atmiņā?

Bez šaubām – Latvijas čempionāts pieaugušajiem. Tur bija īpaši asas emocijas, jo konkurēju ar Robertu Jāni Zālīti. Tas bija tāds duelis, ko visi gaidīja: kurš būs labāks. Rezultātā uzvarēju ar 7,34 metriem un izcīnīju savu pirmo vasaras Latvijas čempiona titulu pieaugušo konkurencē.

Tev šovasar ir arī citi tituli – Baltijas čempions tāllēkšanā, uzvara Latvijas U18, U20 un U23 čempionātā. Vai pats rūpīgi seko līdzi sasniegumiem?

Es uz rezultātiem skatos kopainā. Man vienas sacensības nav tik svarīgas – vairāk vērtēju sezonas griezumā. Šogad izdevās noturēties stabilā līmenī, un ar to esmu apmierināts.

Pašlaik tu stabili turies aptuveni pie 7,30 metriem. Kas vajadzīgs, lai pārvarētu nākamo robežu?

Noteikti ātrums, tāpēc strādāju gan ar sprinta rezultātiem, gan spēka un eksplozivitātes vingrinājumiem svaru zālē. Tas ir ilgstošs process – ātrums neuzlabojas vienā dienā.

Vai tāpēc esi sācis skriet 100 metrus?

Jā, tamdēļ, lai redzētu, vai ātrums nācis klāt vai stāv uz vietas, vai – tieši otrādi – ir krities. Tas ir kā pārbaudījums skolā, rakstot pārbaudes darbu. Lai ātrumu uztrenētu, ļoti daudz jātrenējas.

Kā vērtē savu startu citās disciplīnās – 100 metru skrējienā un trīssoļlēkšanā?

100 metros šovasar bija patīkams pārsteigums – 11,15 sekundes. Tā nav mana pamatdisciplīna, tāpēc prieks, ka progresēju. Savukārt trīssoļlēkšanā situācija bija sarežģītāka. Pagājušajā vasarā nometnē sāku just gurna problēmas, vēlāk parādījās hamstringu* un potītes iekaisums, tāpēc ziemā trīssoļlēkšanā nestartēju un fokusējos uz tāllēkšanu. Tagad pamazām atkopjos un atgriežos pilnvērtīgos treniņos.

Kāds ir tavs treniņš?

Pēc Eiropas čempionāta man bija atpūtas periods. Tagad treniņus esmu atsācis Kuldīgā un strādāju pēc trenera izstrādātas programmas. Vieglajos treniņos sazināmies attālināti: viņš atsūta plānu, pēc tam dodu atgriezenisko saiti. Intensīvāki, specializēti treniņi būs Rīgā. No janvāra gan sākas jauns posms – studēšu un trenēšos ASV, Hjūstonā.

Ko studēsi?

Biznesu. Mācības un treniņus kombinēšu, bet galvenais mērķis man ir sportiskā izaugsme.

Kā nonāci līdz Amerikai?

Tas notika ar trenera Viktora Lāča palīdzību. Viņš Amerikā ir mācījies un ar augstskolām uztur kontaktus. Sākotnēji bija sarunas ar Maiami universitāti, bet tur pilnas stipendijas iegūšanai rezultātus vajadzēja vēl augstākus. Tad pieteicos Hjūstonas universitātē, kas mani pieņēma uzreiz. Izšķirošais ir tas, ka mans treneris tur būs leģendārais Karls Lūiss – deviņkārtējais olimpiskais čempions, kuram pieder pasaules rekords telpās (8,79 m). Kad uzzināju, ka viņš būs mans treneris, izvēle bija skaidra.

Vai tas nozīmē, ka sacensībās koncentrēsies uz tāllēkšanu?

Jā, visdrīzāk pamatā būs tāllēkšana. Treneris uzskata, ka šie treniņi dos pietiekami daudz arī trīssoļlēkšanai, ja kādreiz atkal startēšu arī tur, bet 100 metru skrējiens paliks vairāk kā treniņu elements ātrumam.

Vai tomēr sirdij tīkams ir trīssolis?

Tā ir – šī disciplīna man joprojām patīk, jo no malas tā ir ļoti skatāma. Man patīk, ka trīssolis ir tik sarežģīts. Ir labi apzināties, ka man ir spējas un varu aizlēkt pietiekami tālu. Taču patīk arī tāllēkšana. Tā varbūt ir mazliet vienkāršāka, bet arī tur jāpielabo daudz sīkumu, lai tiešām lēktu tālu. Tāllēkšanai vajag ļoti lielu ātrumu, un, skrienot ar tādu, jāmāk ķermeni kontrolēt un jānotrāpa visi pareizie soļi. Piezemēšanās fāze tāllēkšanā ir identiska trīssoļlēkšanai.

Kādi ir lielākie mērķi nākotnē?

Kvalificēties olimpiskajām spēlēm. Tas ir sapnis jau kopš pirmajām sportista dienām. Ilgtermiņā – tāllēkšanā pārvarēt astoņu metru robežu. Zinu, ka tas prasīs lielu darbu pie ātruma, tehnikas un ķermeņa sagatavošanas. Bet tas ir reāli, ja visu izdara līdz galam.

Kā raugies uz riskiem: citām sportiskām nodarbēm un traumām?

Mums treneri bieži atgādina: jādomā ar galvu. Slēpošana, ekstrēmā riteņbraukšana ziemā – tas viss ir riskants. Ikdienas sportiskās aktivitātes, protams, var, bet vienmēr ar prātu. Tāllēkšana un īpaši trīssoļlēkšana jau tā ir traumatiski sporta veidi, tāpēc papildu risku labāk neuzņemties.

Kā pavadi brīvo laiku, esot Kuldīgā?

Ir mazliet dīvaina sajūta – trīs gadus atbraukt mājās izdevās ļoti reti, jo mācījos un trenējos Murjāņu sporta ģimnāzijā. Te atpūtos labi, peldējos. Nu arī pašam sāk gribēties kustēties, un labi, ka treniņi atsākas (smejas). Labā laikā dodos uz Kuldīgas Centra vidusskolas stadionu, sliktākā trenējos vieglatlētikas manēžā. Vienlaikus līdz aizbraukšanai meklēju arī darba iespējas.

Ja savulaik nebūtu izvēlējies vieglatlētiku, ar kādu citu sporta veidu tu nodarbotos?

Grūti uzreiz iedomāties, jo man šķiet, ka vieglatlētikā esmu jau kopš bērnudārza, kad man bija kādi pieci gadi. Toreiz mamma mani aizvilka līdzi māsai uz vieglatlētikas treniņiem. Ja pašam būtu ļauts kādu sporta veidu izvēlēties, iespējams, būtu izvēlējies basketbolu, jo man tas patīk un brīvajā laikā labprāt uzspēlēju. Nupat skatījos Latvijas izlases spēles Eiropas čempionātā. Televīzijā skatos arī vieglatlētikas sacensības, piemēram, Dimanta līgā.

* Hamstringi – augšstilba aizmugures muskuļi