Trešdiena, 17. septembris
Vārda dienas: Vera,  Vaira,  Vairis,  Vaiva

Gleznās – spēkrati un ceļa garša

Raksta autors: Amandas Gustovskas teksts un foto

07:53 - 17.09.2025

Laura Buholte Izstade (1)
Rīgas māksliniece Laura Buholte personālizstādē Dripping Oil jeb Pilošā eļļa atklāj savu stāstu par senajiem automobiļiem, kādi dzīvē viņu pavadījuši vienmēr.

„Kamēr man pašai vēl nav retroauto, sāku ar glezniecību un par pārdotajām automašīnu gleznām vēlētos iegādāties savu braucamo,” atzīst Rīgas māksliniece Laura Buholte, kuras izstāde Dripping Oil (Pilošā eļļa) redzama Kuldīgas mākslinieku rezidencē. Viņas darbos ir 80.–90. gadu automašīnas, un katru māksliniece reiz sastapusi, vai ar to saistās ģimenes un draugu atmiņu stāsts.

„Stāsts par mašīnām sākās kā joks. Jautāju sev: „Laura, ko tu gribi darīt?”

No ierastās glezniecības biju jau piekususi. Nodomāju: gribu gleznot mašīnas.

Pateicoties autoentuziastiem, kuriem pateicu pa pusei joku, tas kļuva par nopietnu ieceri. Garāžās gan vēl nesēžu. (Smejas.) Bet esmu pateicīga, ka par mašīnām varu ar jums parunāties. Šī man ir arī patīkama atgriešanās Kuldīgā. Šeit ar izstādi esmu piedalījusies tad, kad akadēmijā mācījos 1. kursā,” skaidro L.Buholte.

Uzgleznotie auto lielākoties sastapti Rīgā, un tie uz audekla attēloti eļļā: „Parasti gleznoju kluso dabu, bet arī mašīnas ir objekts, ko novērtēju gan vizuāli, gan ar stāstu, ko tās nes.” Pirmie senie automobiļi redzami mākslinieces bērnības bildēs: „Man senās mašīnas vienmēr bijušas klātesošas.

Pirmās, ar ko sastapos, bija tēva mašīnas. Viņam pirmā bija 1. sērijas Ford Sierra, un tagad manam draugam ir otrās sērijas auto.

Tie izstādē redzami.” Apskatāms arī kāds objekts – stūre, kas ir relikvija no vectēva garāžas: „Vectēvs vienmēr brauca ar Audi 100, bet šī gan nav no tā modeļa. To viņš man atstājis kā noslēpumu, un es domāju, kā tā pie viņa nonākusi.”

Pati autore ierasties uz izstādi ar šo automašīnu nav varējusi, jo tieši pirms izbraukšanas saplīsis pedālis: „Tā vietā, lai kreņķētos, uztvērām to kā konceptuāli pievienojamu domu.

Stāsts ir ne tikai par galamērķi, bet arī par ceļu.

Tas nekad nav tik droši, kā iesēsties jaunā automašīnā. Citi to uztvertu kā nepilnību, bet es – kā izaicinājumu, kas piešķir garšu.”

Izstādes kurators Raimonds Kalējs bijis Lauras pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijā: „No gleznotājas viņa izaugusi par multimediālu mākslinieci, kuratori, ambiciozu radošu personību, kas Rīgā palīdz veidot jaunas kultūrtelpas. Lauras projekts par vecajiem auto un to likteņiem sasaucas ar manām interesēm. Automašīnas tāpat kā mēs katra ir ar savu raksturu, dizainu, savu filozofiju un dzīvi. Un Laura to atspoguļojusi glezniecībā.”

Atbildēt