Restaurēta vērtīga glezna, atklājot noslēpumu

Gudenieku baznīcā pēc restaurācijas atgriezusies glezna Jēzus svētī suitu bērnus, kas tur atradusies kopš dievnama pastāvēšanas, taču neviens nezināja, ka rāmis aizslēpis Alsungas un Gudenieku baznīcu. Pirms gada pabeigts altāra remonts, un tagad tajā atrodas glezna.

Uzmanību saista neierasts sižets

„Pirms gada uz baznīcu bija atbraukuši mani paziņas restauratori, un viņus šī glezna ieinteresēja. Teica, ka vajadzētu atjaunot. Nogādājām Rīgā, un, noņemot apakšrāmi, atklājās, ka tā pieder autoram Žanim Šenbergam,” stāsta priesteris un draudzes vadītājs Vjačeslavs Bogdanovs. Darbā iesaistījās gleznu restaurators Mārtiņš Ziders, mēbeļu restaurators Aigars Pilenieks un dekoratīvo būvelementu restauratore Agnese Gulbe.

M.Ziders stāsta: „Ar Vjačeslavu pagājušogad bijām vairākās baznīcās. Uz Gudeniekiem braucām ar domu apskatīt citas gleznas, kuras arī vajadzētu restaurēt, bet uzmanību piesaistīja šī – šķita neparasti, ka tajā attēlots Jēzus ar bērniem, kuri ģērbti tautiskos tērpos, kas atbilst suitu tērpiem. Redzēti ir dažādi reliģiskie sižeti, taču šis likās unikāls. Nospriedām, ka kultūrvēsturiskā vēstījuma dēļ tai jāķeras klāt pirmajai.”

Gleznas stāvoklis bijis ļoti slikts: „Izrādās, ka 90. gados tā atrasta šķūnītī, un bijusi doma mest ārā vai kam atdot. Tā nonāca atpakaļ baznīcā, jo sākotnēji tur bijusi, taču nav zināms, kādu ceļu gājusi padomju laikos. Tai brīdī nezinājām ne gleznas vēsturi, ne autoru. Nepilna gada laikā sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu un par ziedojumiem baznīcai izdevās to restaurēt. Tad arī radās pirmie atklājumi.

Noņemot dekoratīvo virsrāmi, atklājās, ka tas uznaglots gleznai virsū, četrus centimetrus no malām nosedzot. Rāmis gleznu bojājis, un neskaitāmus caurumus nācās taisīt ciet. Tāpat bija iespiedumi, citas deformācijas un plaisas, taču viss restaurēts. Pats rāmis ļoti biezā kārtā nokrāsots ar bronzas krāsu, un krāsotājs strādājis neakurāti – daudzviet nosmērēta pati glezna, visas sānu malas un apmales. To noņemt bija visgrūtāk un visilgāk, jo tā nešķīda tā kā šķīdinātāji, kas gleznai nekaitētu, tāpēc visu nācās darīt lēnām, ar skalpeli.”

Pasūtīta maz zināmam autoram

„Rāmi noņemot, kļuva redzami divi dievnami: vienā malā Alsungas baznīca, otrā – liela māja. Par to gan domas vēl dalās, taču tā varētu būt Gudenieku vecā baznīca no tā laika, kad mākslinieks vēl bija dzīvs. Restaurācijā izdevās autora uzvārdu atšifrēt, kaut gan tas bija ļoti slikti saskatāms. Nojauta mums bija, jo gleznas otrajā pusē uz apakšējā rāmja ar zīmuli uzrakstīts uzvārds un gleznas nosaukums, arī tik tikko saskatāms. Vēl bija pasūtītāja vārds, ko tagad vairs nepateikšu, taču skaidrs, ka glezna pasūtīta.”

Par autoru Žani Šenbergu (1870–1946) M.Ziders stāsta: „Plaši pazīstams viņš nav, un atrast materiālus nācās grūti. Jāņa Akuratera muzejā izveidota videolekcija, kurā ir pētījums par viņa darbiem. To paveicis mākslas zinātnieks Zigurds Konstants. Ir zināms, ka Žanim Šenbergam ir ap 60 gleznu un 60 zīmējumu un ka pārsvarā viņš gleznojis pasūtījuma portretus un sakrālās gleznas. Viņa daiļradē izceļami ir divi darbi: Jāņa Akuratera portrets, kas atrodas muzejā Rīgā, un divi monumentāli darbi, kas Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē atrodas altārim sānos. Zināms, ka tie uzgleznoti 1934. gadā.”

Apmeklējums labs, darba vēl daudz

Remontdarbu baznīcā vēl daudz, bet pašlaik nav naudas, lai turpinātu, saka priesteris V.Bogdanovs. „Altāri, ko bija skāris laikazobs, nu esam atjaunojuši. Tagad tas izskatās tieši tā kā brīdī, kad pēc kara tika iesvētīts, šķiet, 1948. gadā. Lauku vietai baznīca ir diezgan liela, un naudas vairs nav. Šogad telpās nekādus darbus vairs nedarīsim. Nākotnē noteikti jāsakārto elektroinstalācija, jo tā ir diezgan bēdīgā stāvoklī. Kopš 60. vai 70. gadiem neviens šai sakarā neko nav darījis. Labi gan, ka jumts ir kārtībā, – tas ir pats svarīgākais.”

Dievkalpojumus priesteris vada divas reizes mēnesī – pirmajā un trešajā svētdienā 14.00. Par apmeklējumu viņš teic: „Nāk ap 20 cilvēkiem – kādu reizi mazāk, kādu vairāk. Gudeniekiem tas ir labi.”