Kopā būts. Kopā radīts

Ar gājienu un noslēguma koncertu Te-aust Mežaparka Lielajā estrādē svētdien beigušies XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Tajos piedalījušies arī 498 bērni un jaunieši no 31 Kuldīgas novada kolektīva. Iespaidu daudz, un emocijas pārsvarā pozitīvas. „Turpināsim trenēties, lai nākamreiz varētu braukt atkal!” saka Vārmes deju kolektīva Dimdariņi puiši. Un tas svētkiem ir augsts novērtējums.

Grib vēl turpināt

Kuldīgas novada svētku koordinatore Ieva Ozoliņa secina, ka viss ritējis pēc plāna. „Jauki, ka bērni priecājas un tagad saka – pat negrib braukt mājās, grib vēl turpināt. Lielākais sasniegums ir mūzikas skolas kora Cantus 1. vieta koru karu finālā. Iespaidīgi, ka Mežaparka estrādē tik lielā pasākumā, kurā ir 10 000 dziedātāju un aptuveni tikpat skatītāju, Kuldīgas vārds izskan tik pozitīvi un ar plašu vērienu.”

Novada domes priekšsēde Inese Astaševska: „Satiekot jauniešus Rīgas Hanzas vidusskolā, kur viņi nakšņoja, protams, var redzēt nogurumu, bet vienlaikus prieku un pacilātību. Iedzīvotāju Latvijā kļūst mazāk, bet Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos šogad ir rekordliels dalībnieku skaits. Tieši tādēļ, ka kultūra mums tik dažāda – arī māksla, ansambļi un citas radošas izpausmes, ne tikai kordziesmas un dejas, kas svētkos ir tradicionāli.”

Gājienā – visas nedēļas emociju gamma

Svētdienas rītā mūsu kolektīvi jau pēc 8.00 bija gatavi doties lielajā svētku gājienā. Pirms 9.00 Doma laukumā visi sapucēti un priecīgi satraukti gaidīja savu kārtu. Vaicāti par iespaidiem, daudzi neslēpa, ka nogurums ir liels, taču labās emocijas drīz vien liekot to aizmirst.

Gan pastrādāts, gan izbaudīts

„Mums Rīgā šī jau ir septītā diena. Šorīt jūtamies izgulējušies un gājienam esam gatavi,” saka folkloras kopas Suitiņi un Alsungas Mākslu pamatskolas 1.-4. klases deju kolektīva Dzīpariņi vadītāja Ance Sproģe. „Strādāt iznāca diezgan daudz, brīvāks vakars bija sestdien. Dejotāji no rīta nodejoja koncertu Daugavas stadionā, ko skatījās dziedošie Suitiņi, savukārt vakarā Dzīpariņi skatījās, kā Suitiņi Mežaparkā dzied lielkoncertā Te-aust.” Rīgas Hanzas vidusskolā visi iedzīvojušies labi: „Ēdam ļoti garšīgi, un telpas atvēlētas plašas.”

Kuldīgas kultūras centra vokālā grupa Konfektītes, koris Cukurvate un bērnu un jauniešu centra popgrupa Putas ar vadītāju Agnesi Čīči uz Rīgu devās trešdien. Līdz svētdienas rītam gan sadzīve skolā, gan mēģinājumi Mežaparkā – viss esot izdevies. „Viss ir perfekti!” saka skolotāja. „Ģībušo nav – man ir stiprinieku komanda. Koncerts Mežaparkā sestdien bija ļoti skaists – pēc dažām dziesmām aizkustinājums dziedātājiem bijis tik liels, ka grūti valdīt emocijas un asaras. Teicu viņiem: tās valdīt nevajag – vajag ļauties.”

To vēl nebija piedzīvojuši

I.Zeberiņa Kuldīgas pamatskolas kora Skani kopā ar „Bumu” dziedātāji atzīst: katram ir mīļākā dziesma un atmiņas, ko ņems līdzi uz mājām. Enija Zalcmane: „Kad uzkāpju uz skatuves, ir dīvaina sajūta, ko vēl neesmu piedzīvojusi, bet man tā patīk. Nepatika tas, ka mēģinājumos viena dziesma jāatkārto daudzas reizes. Vislabāk man patīk Saule, Pērkons, Daugava.” Toms Ezis: „Man šos svētkus svinēt patīk un patīk viss, ko dziedam, bet vislabāk Mana dziesma.”

Z.A.Meierovica Kabiles pamatskolas 2.–6. klases deju kolektīvs lielo koncertu Daugavas stadionā ļoti gaidījis. Marts Adrians Graubergs: „Šī nedēļa bija burvīga. Visvairāk man patika lielā deju koncerta fināls. Bija sajūta, ka tieku pamanīts. Fināla deja Es atvēru Laimas dārzu man patika vislabāk.” Kolektīva vadītāja Liene Belova stāsta: „Ir ļoti skaisti, bērniem milzīgs piedzīvojums, bet ir arī liels nogurums – to noliegt nevaram. Nedēļas sākumā gāja nervozi. Viena meitene, kurai koncerta prologā paredzēts skriet uz laukuma, mājās aizmirsusi zeķes. Nevarēju viņu laist – citai bija jānomaina. Viss cits izdevās.”

Ko dara pikselis

Kuldīdzniece Diāna Pantjušenkova svētkos ieradusies ar I.Zeberiņa Kuldīgas pamatskolas kolektīvu Kuldīdzēni, kurā dejo meitiņa Aleksandra. Daugavas stadionā uzvedumā Es atvēru Laimas dārzu piedalījusies arī pati, tribīnēs būdama viens no krāsu pikseļiem, kas ir dzīvās scenogrāfijas elementi un papildina dejotāju rakstus laukumā. „Jāpiesakās bija laikus. No Kuldīgas bijām divas, kas cilāja pikseļus. Pirmdien notika mēģinājums tikai mums, ceturtdien kopā ar dejotājiem.”

Katrs ar savu pērlīti

Vērmanes dārzā varēja aplūkot projekta Vijums rezultātu. Svētku gaidīšanas laikā cauri Latvijai ripoja savīšanās ceļa automašīna, apciemodama visas pašvaldības, lai katra kolektīva apgleznoto pērli savērtu kopā. Savu pērli kopīgajā darinājumā mūsējie esot atraduši.

Lai svinētu, jāpadara darbiņš

Ēdoles pamatskolas deju kolektīvs Stārķēni pa Rīgu dzīvojies gandrīz nedēļu, stāsta vadītāja Inese Poriķe: „Esam šeit no otrdienas, jo dejotāji svētkos ir ilgāk. Lai koncerts būtu skaists, jāpadara liels darbs. Mēģinājumos gāja visādi, bet bērni visas dejas ir iemācījušies, zina, kas jādara. Par lietu runājot, līdzi bija lietusmētelīši, un organizatori mēģinājumos bērnus nespīdzināja: kad lija, teica, lai pasēž maliņā. Kad negaisa dēļ deju koncerts tika pārtraukts, bērni sākumā to pat nepamanīja. Stārķēni nedaudz apjuka, bet bijām jau pārrunājuši: ja laikapstākļu dēļ kaut kas mainās, tas jāuztver mierīgi. Pa skolu gāja labi – aktu zālē dzīvojām vieni. Vienā pusē zēni, otrā meitenes, pa vidu spēlējām spēles – bērni bija paņēmuši galda spēles. Ja bija spēks un labs laiks, tad spēlēja futbolu.”

I dejo, i dzied

Inese Krūmiņa vada Vārmes pamatskolas 3.-9. klases kori. Satikta gājienā, viņa stāsta: „Ar dziedātājiem ieradāmies trešdien agri un tūlīt sākām mēģināt, braucām uz Mežaparka estrādi. Dejotājbērni ir arī dziedātājbērni. Vakarā visi ģērbsim zilos koristu tērpus un dosimies uz noslēguma koncertu.”

Iespaidīgi!

Dārta Šenhofa no kultūras centra kora Cukurvate secina: „Man ļoti, ļoti patīk! Dziesmu svētki ir liela pieredze, un es tiešām izbaudu katru mirkli, jo dziedāt ar visiem kopā ir iespaidīgi. Hanzas vidusskolā mums iet forši. Visu izdzīvojam kopā.”

Katra diena kā pārsteigums

Kuldīgas kultūras centra jauniešu koris Lai top! kopš trešdienas piedzīvojis gan prieka asaras lielajos koncertos, gan atgadījumus, dzīvojoties pa Rīgas Hanzas vidusskolu: kāds manījis spoku, kādam saplīsis telefons. Pēdējā dienā kori filmēja LMT viedtelevīzijas svētku tiešraides vadītājs Aleksis Vilciņš kopā ar mūziķi Jāni Aišpuru.

Lietus atvēsina, haoss uzlādē

„Nogurums ir liels, bet izjūtas fantastiskas!” saka diriģente Jana Paipa. „Prieks, ka bērnus esam atveduši. Pēdējā dienā visi vairs neesam – daži aizbrauca mājās, jo no lielās pilsētas un cilvēku masas nobijās. Kopā ar kori Lai top! un Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskolas kori Skani kopā ar „Bumu” esam 70 dziedātāju. Piedzīvojumu daudz – varētu grāmatu sarakstīt!”

Vienu dienu dalībnieki cīnījušies ar lietu: „Auksti gan nav bijis, un apslimis neviens nav, bet salīt iznāca. Kad bijām izžuvuši, lietus atkal saliedēja, un vējš atkal izžāvēja.”

Kora Lai top! dziedātāja Izabella Lība Titova stāsta: „Iet labi, bet jūtams haoss. Mūsu kolektīvs dzīvo pa trim klasēm. Esam sadalījušies vecuma grupās, rēķinot, cik ilgi katrs korī dzied. Es guļu klasē ar vecākajiem dziedātājiem. Izgulējušies esam kā kuru nakti. Kad uz dušām ir garāka rinda, gulēt aizejam vēlāk. Tās skolā ir tikai astoņas: četras pirmajā stāvā, četras pagrabā. Man vēlākā nakts bijusi līdz 3.00, bet svinībām tas nav šķērslis.”

Kā naktsmītnēs pavadīts brīvais laiks? „Runājāmies, citi devās mācīties dziesmas, kuras zina mazāk. Dziedājām visi kopā. Vienu vakaru spēlējām kārtis. Pabraukājām pa Rīgu, bijām Akropolē iepirkties. Nopirku jaunas drēbes vasarai un lietus jaku. Ļoti ceru, ka vasara šogad vēl būs.”

Piedzīvo karstuma dūrienu

„Man svētki paliks atmiņā ar karstuma dūrienu. Pirmajā mēģinājumā Mežaparkā jutu, ka galva sāk reibt un sāpēt, bija slikta dūša,” stāsta Evelīna Teterina. Noslēguma koncertā Mežaparkā viņa diemžēl nepiedalījās – vēroja no malas. Dienu pēc atbraukšanas saplīsis telefons: „Biju noskaņojusies taisīt videoklipus, taču telefons izslēdzās. Nedēļu bez tā jau esmu pieradusi. (Smejas.) Iespējams, bez telefona svētkus izdzīvoju mazliet vairāk.”

Skolā dzīve laba, vienīgi agri jāceļas

Dzīve Rīgas Hanzas vidusskolā visiem patikusi: katram kolektīvam plaša telpa, ēdiens ļoti garšīgs. Brīvo laiku katrs pavadījis lietderīgi, dziedot mazāk zināmās dziesmas, spēlējot galda un sporta spēles.

Vārmes kolektīva Dimdariņi dejotājas sastapām pie skolas. Meitenes devās uz veikalu pēc našķiem. „Iet ļoti forši! Te ir garšīgs ēdiens. Vienīgi mums nepatīk agri celties,” saka Rēzija Druvaskalna. Viktorija Maļinovska: „Es vasarā mājās ceļos ap 12.00. Tagad ar grupu katru dienu sešos vai septiņos.” Vairākas priecājas, ka skatītāju tribīnēs ir vecāki, bet citai gar degunu iet radu saiets mājās. „Tieši dienā, kad aizbraucu, no Norvēģijas un Dānijas atbrauca radinieki,” teic Rēzija.

Kora Cukurvate meitenēm līdzi tik daudz mantu, ka pašas knapi var tās aiznest līdz autobusam. „Mums līdzi ir viss iespējamais – maiņas drēbes un kurpes, higiēnas un citas lietas, cepures,” saka Elizabete Muižniece un Paula Jansone. Skolā gājis labi, smagāk bijis pirmajā dienā, atzīst Nikola Viljanta Nagle. „Aizmigt var ātri, jo nogurums tik liels, ka, iekrītot matracī, tūlīt aizmiegu. Daudz brīvā laika nav. Tikko atbraucam atpakaļ, jātaisās gulēt. Trīs dienas pēc kārtas cēlāmies sešos no rīta,” stāsta Paula.

Labākie ir makaroni!

Elans, Renārs, Gustavs, Emīls, Krišjānis, Aivis un Roberts no Vārmes 3.–6. klases deju kolektīva Dimdariņi pēc gājiena vēl pēdējo reizi paēd pusdienas un tad brauc mājās. Gandrīz vienbalsīgi par labākajiem atzīti makaroni, bet neierastas esot putras. Grūta bijusi agrā celšanās. Koncertā, kura beigās bija negaiss, zibens un lietus, viņi nav izlijuši, jo savas dejas jau nodejojuši.

Ēdienu pasniedz Kristīne Dubulte no Baltic Restaurants Latvia un vērtē, ka bērni ēd dūšīgi: „Strādājam šeit no 3. jūlija, pasniedzam brokastis, pusdienas, vakariņas. Komandā deviņi cilvēki. Šodien ir pēdējā diena, un visi drusku miegaināki nekā sākumā. Bet bērni ir priecīgi, un arī mums par to prieks.”