„Un patiešām lasa to drukāto avīzi!”

Lai arī šodien Joku diena, joki prātā gluži nenāk, bet iepriecinošas atziņas gan. Saistītas ne tik daudz ar siltajām dienām un pavasarīgo noskaņu, cik ar darbu. Nupat saņēmām Valsts valodas centra atzinības rakstu par labu latviešu valodu. Nesen uzzinājām, ka pēc visām peripetijām un konkursa noteikumu pārskatīšanas kopā ar citiem reģionālajiem laikrakstiem no Eiropas Atveseļošanas fonda tomēr saņemsim finansiālu atbalstu digitalizācijai.

Bet būšu godīga, un tas nav arī nekāds noslēpums, ka ikdiena, gatavojot saturu laikrakstam un portālam un rūpējoties, lai tas nonāk pie iespējami vairāk lasītājiem, nav viegla pastaiga un izaicinājumu ir gana. Lielākais no tiem, kas skar drukātos izdevumus visā pasaulē (kur daudzi jau neiznāk, eksistenci ir beiguši vai apvienojušies ar citiem medijiem, vai pārtapuši tikai digitālās platformās utt.), ir sabiedrības paradumu maiņa un satura pieejamība elektroniski un digitāli. Jau esam stāstījuši, ka to mēs apzināmies, savā interneta vietnē investējam un esam priecīgi par katru, kurš izvēlas abonēt laikraksta digitālo versiju. Kāpēc? Jo apzināmies, ka tas ir mūsu pastāvēšanas un attīstības virziens, kas mūsdienu aizņemtajam pilsonim ļauj jaunāko numuru ar visiem sludinājumiem un reklāmām lasīt jebkurā laikā un jebkur pasaulē (kuldīdznieki, skrundenieki un alsundznieki, kā saka, ir visur). Apzināmies, ka pasta piegāde kļūst arvien dārgāka, turklāt svētku dienas, kad pasts nestrādā, izjauc mūsu darba ritmu un sarūgtina abonentus. Dārgāki kļūst arī tipogrāfijas, drukātā laikraksta pārdošanas starpnieku u.c. pakalpojumi.

Tāpēc satura pārnešana uz internetu ir loģiska, ekonomiski pamatojama un – neizbēgama. Un neviens nevar prognozēt, vai jebkad pienāks laiks, kad visu lasīsim ierīcēs.

Bet pagaidām Kurzemnieks tradicionālajā papīra veidolā ne tikai turpina iznākt, bet arī tiek gaidīts katra abonētāja mājās, ir svarīgs un vajadzīgs informācijas sniedzējs, diskusiju uzturētājs un arī novada mazā biznesa veicinātājs.

Nezinu, vai tā ir sakritība, ka pēdējās dienās divas patīkamas atgriezeniskās saites jo spilgti par to liecina. Neilgi pēc maiznīcas Celms maize atvēršanas mēs par to stāstījām Kurzemniekā, un nupat izlasīju īpašnieku teikto: pēc šī raksta pircēji pie durvīm stājušies rindā. Bet pēc pagājušonedēļ publicētās intervijas saņēmām pārsteiguma pilnu vēsti no beziepakojuma veikala Kuule saimnieces: „Paldies jums liels par šo rakstu! Tiešām negaidīta iedzīvotāju atsaucība! Un patiešām lasa to drukāto avīzi!”

Jā, redz, lasa gan! Vairāki tūkstoši lasa, jo labi zināms, ka vienu laikraksta numuru ģimenē izlasa vairāki, uz to rindā stāv bibliotēkās, to lasa darbavietās, lasa pat veikalā (un nereti diemžēl pēc tam noliek plauktā atpakaļ).

Un, ziniet, man ir tāds mazs sapnis: novada uzņēmēji, par kuru darbu, pieredzi, sasniegumiem mēs no brīva prāta un bez jebkādas maksas regulāri stāstām, to mūsu Kurzemnieku ņem un abonē. Lai mēs varam turpināt būt viens otram noderīgi.