Spēlēt ar profesionāļiem un augt pašiem

Kuldīgas telpu futbola komanda Nikers šosezon Latvijas čempionāta virslīgā ierindojusies 6. vietā. Taču sezona nav beigusies, jo Latvijas kausa izcīņā 15. martā būs ceturtdaļfināla spēle pret vienību RFS Futsal. Galvenais treneris Vitālijs Voskāns jau iepriekš Kurzemniekam sacījis, ka uz rezultātu šogad neskatās, jo svarīga ir jauno spēlētāju izaugsme. Viņu vidū arī divi V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 10. klases audzēkņi: RALFS TIMBERS (R.T.) un TONIJS MOLDOVĀNS (T.M.).

Kā vērtējat savu sniegumu šajā sezonā?

T.M.: – Man ir tikai 16 gadu, un savu sezonu vērtēju kā labu, jo telpu futbolā šī man bija pirmā. Pirms tam spēlēju klasisko futbolu. Taču komandai tā varēja izdoties labāka.

R.T.: – Es arī domāju, ka man gāja labi, protams, vienmēr jau gribas, lai būtu spēlējis vēl labāk. Nikerā biju arī pagājušajā sezonā, bet tad laukumā netiku tik daudz. Šogad iespēja man tika dota vairāk.

Kādu lomu treneris jums bija izvēlējies?

T.M.: – Nezaudēt savas divcīņas, apspēlēt izgājienā vienam pret vienu. Es teiktu, ka man vairāk bija individuālie uzdevumi. Telpu futbolā jābūt gan uzbrukumā, gan aizsardzībā, laukums ir mazāks, bet ātrums lielāks – nav tā kā lielajā futbolā.

R.T.: – Man vairāk bija jāstrādā aizsardzībā. Pagājušogad tik labi šajā pozīcijā nenospēlēju. Šogad gāja labāk.

Kāds spilgtākais brīdis palicis atmiņā?

T.M.: – Spēle pret komandu Rīga FC, kad es iesitu vārtus. Par to ļoti priecājos, jo šī vienība salīdzinājumā ar pārējām ir nedaudz augstāka līmeņa.

R.T.: – Man tas bija spēlē pret Rīgas komandu Futbola Parks Academy. Līdz beigām bija palikušas divas vai trīs minūtes, un rezultāts bija neizšķirts – 2:2. Mēs šo spēli nezaudējām un kopvērtējumam dabūjām vienu punktu.

Kas jums laukumā padevās vislabāk?

T.M.: – Domāju, ka tā ir mana tehnika. Es vairāk protu spēlēt ar bumbu – tas man ir viegli. Ir arī mīnusi, piemēram, fiziskā izturība un fiziskā cīņa varētu būt labāka. Vairāk jāieklausās trenera sacītajā. Ja to nedara, kaut ko iemācīties ir grūti.

R.T.: – Man vairāk padodas pareizi nospēlēt aizsardzībā. Treneris saka: man pietrūkst masas, vajag lielāku smagumu. Vairāk jāēd.

Kāda bija gatavošanās sezonai?

R.T.: – Sākumā spēlētāju bija ļoti daudz, bet vairāki aizgāja projām, jo nepatika, ka treniņos tik daudz jāstrādā. Var teikt, ka puse no komandas bija jauna. Kamēr visu iemācās, vajadzīgs laiks. Sākums bija grūts. Lai arī gados esam jauna komanda, esam saliedēta.

T.M.: – Arī man sākums bija grūts. Vairumu spēlētāju nepazinu, daudz kas bija jauns. Treniņprocess ir ļoti intensīvs.

Komandā ir arī pieredzējušie. Vai jums, jaunajiem, tas palīdz?

R.T.: – Jaunajiem tā ir laba iespēja. Piemēram, Romāna Rožkovska kontā ir vairāki Latvijas kausi. Ja kaut ko nesaprot, viņš pastāsta, paskaidro. Reizēs, kad ir kas labs padarīts, viņš iesaka, kā to var paveikt vēl labāk.

T.M.: – Es pieredzējušajos spēlētājos vairāk klausos nekā vēroju vai mēģinu viņus atkārtot. Viņu ieteikto nākamajā reizē mēģinu mainīt, lai iznāktu labāk.

Vai satraukums pirms spēlēm ir? Kā tiekat galā?

R.T.: – Neesmu uztraucies. Saņemos un dodos laukumā. Par citu neko tajā brīdī nedomāju – koncentrējos spēlei.

T.M.: – Pirmajā spēlē uztraukums varbūt ir lielāks. Ar laiku tas kļūst mazāks. Izejot laukumā, tā vairs nav.

Cik bieži notiek treniņi?

T.M.: – Nedēļā ir trīs: divas reizes Kuldīgā, vienu Tukumā.

Vai ar mācībām varat apvienot?

T.M.: – Man mācībās iet labi.

R.T.: – Apvienot var.

T.M.: – Vienīgi trešdienās grūti, jo tad mums skolā ir vairāk stundu, tās beidzas vēlā pēcpusdienā, un vēl jābrauc uz Tukumu. Mājās esam ap pusnakti.

Vai atminaties, cik gados devāties uz pirmo treniņu?

T.M.: – Man bija trīs gadi. Man stāstīja, ka mājās visu laiku spārdīju bumbu, tāpēc vecāki nolēma aizvest uz futbola nodarbībām. Pēc pāris gadiem pašam tur ļoti iepatikās.

R.T.: – Arī es sāku spēlēt no trīs gadiem. Šķiet, uz treniņiem aizveda mamma. Man ir divas māsas: vecākā spēlē volejbolu, arī mazā māsa nodarbosies ar kādu sporta veidu.

Lielo futbolu spēlējāt Liepājā. Vai tam pielikts punkts?

R.T.: – Jā, spēlējām abi ar Toniju.

T.M.: – Liepājā nospēlēju pusotru gadu. Pagājušogad tur arī mācījos. Sapratu, ka nebūs īstā vieta, un atgriezos daudzu iemeslu dēļ.

Vai pāreja no klasiskā futbola uz telpu bija viegla?

T.M.: – Telpu futbolā ļoti svarīga tehnika, kā strādā ar bumbu. Jāiemācās daudz kombināciju.

R.T.: – Klasiskais futbols man tomēr joprojām patīk labāk.

T.M.: – Man arī. Lielajā futbolā var laukumā sevi vairāk parādīt individuāli. Spēlētājam ir vairāk laika, vairāk brīvas vietas.

R.T.: – Spēlējot ārā, nav tik daudz jādomā, kā tas ir telpu futbolā. Ir arī iespēja atpūsties, kamēr darbība notiek laukuma otrajā pusē. Tagad mums vēl ir spēles Latvijas kausa izcīņā, pēc tam telpu futbola sezona beigsies, bet sāksies āra futbols. Mēs spēlējam arī sporta skolas U17 vecuma grupā, un tur treneris ir Mareks Raihs.

T.M.: – Vēl arī Latvijas 3. līgas komandā Kuldīgas FS/Goldingen United.

Kādām īpašībām jābūt, lai kļūtu par labu futbolistu?

T.M.: – Tā nebūs īpašība, bet svarīgi ir sev ticēt, ka vari to izdarīt. Jāstrādā ar pilnu atdevi – tad ar laiku kļūsi labāks un būs arī rezultāts.

R.T.: – Noteikti jābūt disciplīnai.