Vajadzīga ideja un paša vēlme darīt

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) decembrī bijusi reorganizācija, un tās pārstāvniecībā Kuldīgā, Adatu fabrikā, tagad strādā divas darbinieces. Pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fondam, reģionālajā pārstāvniecībā darbojas 20 jaunu uzņēmumu – 14 inkubācijas un seši pirmsinkubācijas dalībnieki radošajā industrijā, tehnoloģijās, bioekonomikā un citās nozarēs. Tie uzņemti pērn jūnijā, daļa oktobrī.

Darbinieces te ir Kuldīgas un Talsu pārstāvniecības vadītāja Līga Raituma un vecākā projektu vadītāja Zane Meļņika. Zane strādā ar pirmsinkubācijas un inkubācijas dalībniekiem, nodrošinot pilnu ciklu: sāk ar pirmajām konsultācijām, palīdz sagatavot pieteikumu un prezentāciju uzņemšanas komisijai un dokumentus, lai noslēgtu līgumu, palīdz ar finanšu pieprasījumu un dod padomu cenu aptaujās.

FOKUSS UZ EKSPORTU UN INVESTĪCIJĀM

Kopš decembra LIAA nodrošina arī kopradi. Stāsta L.Raituma: „Iepriekšējos gados strādājām tikai ar tādiem biznesa ideju autoriem, kuru uzņēmumiem ir līdz trim gadiem, bet tagad ar visiem. Mūsu pārstāvniecība apkalpo Kuldīgas un Talsu novadu. LIAA fokuss ir eksports un investīcijas, un mans galvenais uzdevums ir ar šādiem uzņēmumiem sazināties dažādos formātos – telefoniski, klātienē vai tiešsaistē – un kopā saprast, kā tiem iet, kādas ir ieceres diviem gadiem, vai vajadzīgs investors, vai uzņēmums pats ir gatavs ieguldīt kādā mazā uzņēmumā. Otrs – vai pārstāvim ir vēlme doties tirdzniecības misijās, vizītēs, uz ārvalstu izstādēm, vai vajadzīga informācija, lai ieietu jaunos eksporta tirgos. Konsultēju arī par pārējām LIAA programmām. Bez biznesa inkubācijas ir inovāciju vaučeru* un eksporta atbalsta programma, kurā var saņemt līdzfinansējumu.”

Jebkurš novada uzņēmējs vai biznesa idejas autors ir aicināts izmantot koprades telpas Kalpaka ielā 4. Pašlaik to darot četri cilvēki.

MŪZIKAS PEDĀĻI, AIZSARGTĒRPI, LABĀS BAKTĒRIJAS

L.Raituma stāsta: „Viens no rudenī uzņemtajiem – TTT audio – pirms tam pieteicās Ideju kausā. Bija 381 ideja, un šis uzņēmums ieguva galveno balvu – 10 000 eiro. Tas ražo pašu izstrādāta algoritma mūzikas pedāļus. Pa šo laiku jau nodibināts uzņēmums, kas ļoti strādā pie ražojuma gatavības. Ceram, ka izdosies tikt uz nozares galveno izstādi Amerikā, kas notiek reizi gadā. Otrs radošs uzņēmums vairāk darbojas ar elektroniku – kopā ar vairāku valstu universitātēm strādā pie tā, lai glempinga** mājiņās ierīkotu skandas un tur varētu notikt augstas raudzes koncerti. Tas vēl ir procesā, notiek uzlabojumi.

Viens jauns, veiksmīgs uzņēmums Talsu novadā ražo uztura bagātinātāju jeb labās baktērijas Preimmu. Tās jau šomēnes būs nopērkamas aptieku tīklā. Uzņēmums ļoti strauji izaudzis, pateicoties tam, ka otrs dalībnieks ienāca kā investors.

Kuldīgas novadā ar Uzņēmēju gada balvu pašvaldība tikko sveica jauno uzņēmumu PadHat, kas taisa aizsargcepures. Prototips ir izveidots, nosūtīts testēšanai un sertificēšanai. Ceram, ka līdz vasarai tas tiks paveikts un ar šo ražojumu varēs doties uz izstādi Expo Japānā, dibināt kontaktus. Mērķauditorija ir mazi bērni, seniori vai cilvēki ar specifiskām veselības problēmām.

Cits uzņēmums ražo basketbola aizsargapģērbu: roku, kāju aizsargus, kreklus, kuros ir speciāls materiāls, lai spēles laikā negūtu traumas. Īpašnieki ir vairāki, un viens no tiem ir mūsu izcilais basketbolists, NBA čempions Kristaps Porziņģis. Viņi nesen sporta preču izstādē Vācijā prezentēja kāju aizsargus arī futbolam, un tiem ir liels potenciāls. Notiek sertificēšana un sarunas ar vairākām futbola lielvalstīm.

Kā veiksmīgs noteikti jāpiemin arī Kuldīgas uzņēmums Rudy’s Kombucha, kas, sadarbojoties ar būvuzņēmumu Goldingen Invest, nesen pārcēlās uz jauno ražotni Virkas ielā. Tās jau ir ceturtās telpas – uzņēmums nemitīgi aug.”

PLĀNS, KO DARĪT, IR VIENMĒR

Vaicāta, kādam jābūt uzņēmējam, lai viņa ražojums būtu pieprasīts, Līga atbild: „Nedrīkst baidīties riskēt un zaudēt, jābūt gatavam iet, pierādīt un darīt. Uzņēmējdarbība ir visriskantākā nodarbošanās, jo garantijas neviens nevar iedot. Rezultāts izriet no tā, cik daudz dari pats un kā to ietekmē ārējie faktori.”

Kādi tie būtu? „Tas atkarīgs no nozares. Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir grūtības ar izejvielām, ar loģistiku. Ja iekārtas tiek sūtītas no Ķīnas, jārēķinās, ka būs ilgi jāgaida. Vienam uzņēmumam izejvielas nāca sešus mēnešus – tās kuģo ne vairs pa ziemeļiem, bet apkārt Āfrikai. Viens uzņēmējs trāpīgi teica: „Galvenais, ka riskus zinām. Tad tos varam risināt.”

Vēl viena īpašība, kas piemīt labiem uzņēmējiem: viņi ir risinājumu cilvēki. Pieņem to, ka kaut kas nav tā, kā plānots, bet vienmēr ir kāds plāns, ko darīt. Kaut kas neizdodas, piemēram, komanda sadalās, vai nav kopīgas vīzijas. Viens grib attīstīt ko vienu, otrs ko citu. Nav kopīgu vēlmju – svarīgi, cik tālu kurš skatās. Bet tā arī ir kā mācība. Bieži gadās, ka no vienas idejas pēc laika rodas divi pavisam dažādi uzņēmumi.”

GAIDA IKVIENU

Lai atnāktu uz LIAA, nav vajadzīgs nekas cits kā ideja un vēlme darīt, uzsver L.Raituma. „Nereti ir tā, ka inkubācijas programmai cilvēks vēl nav nobriedis, bet redzam, ka ideja ir. Tad iesakām inovāciju vaučeru programmu, kurā var iegūt kontaktus, iesaistīt kādu profesionāli, piemēram, ķīmiķi vai pārtikas tehnologu, izstrādāt prototipu, sertificēt to un tad nākt uz inkubācijas programmu.

Ļoti laba sadarbība mums ir ar attīstības finanšu institūciju Altum un biedrību Darīsim paši. Ja summa nav liela, varam ieteikt pašvaldības grantu konkursus. Tāda priekšnosacījuma, kura dēļ pie mums nākt nevarētu, nemaz nav. Priecājamies par jebkuru! Arī par to, kuram ir desmit idejas un kurš nezina, kuru labāk realizēt, vai par uzņēmēju, kurš miljonu jau nopelnījis un vēlas vēl vienu. Mērķis ir ar mūsu zināšanām un instrumentiem palīdzēt, lai tas izdotos.”

IZZINA CITU KĻŪDAS UN VEIKSMI

Uzņēmējiem, kuri atnāk, zināšanas esot dažādas: kāds nāk tāpēc, ka vēlas dibināt jau piekto uzņēmumu, kāds Uzņēmumu reģistrā nupat pieteicis pirmo: „Kādam atnāk tētis un saka: „Mans bērns gribētu spert to pirmo soli.” Cilvēki ir dažādi, tieši tāpēc ļoti vērtīga ir mūsu kopienas tīklošanās. Reizi divos mēnešos rīkojam tikšanos, kurā uzņēmēji dalās pieredzē. Kuldīgā nav komersantu biedrības, kluba vai citas atbalsta organizācijas, tāpēc mēģinām palīdzēt. Ceru, ka tagad, kad mūsu fokuss ir mainījies, ar laiku pievienosies arī lielie, zinošie, spēcīgie uzņēmumi, kas dalīsies savā 30 un vairāk gadu pieredzē, lai jaunajiem mazāk kļūdu un pie rezultāta tie nonāktu ātrāk.”

Visiem inkubācijas un pirmsinkubācijas dalībniekiem tiek piedāvātas mācības: „Mums ir 58 mentori no visas Latvijas daudzās nozarēs, viņi piekrituši sniegt bezmaksas konsultācijas. Kas viņi ir un ko kurš piedāvā, var uzzināt mājaslapā Mentorsbiznesaizaugsmei.lv. Mūsu uzdevums ir saprast, pie kura labāk pieteikties, saprast katra stiprās un vājās puses. Rīkojam arī kopīgas mācības. Janvārī Liepājā bija par pārdošanu. Mans uzskats ir tāds: saražot nav vienkārši, bet to var tad, ja atrodi cilvēkus, kam pārdot.”

Vaicāta, vai arī jaunieši pēc vidusskolas nākuši ar biznesa idejām, L.Raituma teic: „Jā, sadarbojamies ar skolām un aicinām pie mums. Arī tos, kuri vēlas dibināt skolēnu mācību uzņēmumu, vai tos, kuri to jau izdarījuši un var dalīties pieredzē, ko ņemt vērā. Pagājušogad nāca divas meitenes, kurām bija specifiski jautājumi. Piedalāmies bērnu un jauniešu centra komisijā, kurā darbojas viena mūsu kolēģe.” Nereti Kuldīgā atgriežas tādi jaunieši, kuri padzīvojuši citur un vēlas uzņēmumu dibināt šeit: „Ir viena meitene, kas ar Kuldīgu nav saistīta, bet dzīvo Padurē un rada akmens masas dizaina flīzes.”

No mūsu novada nevienam skolēnu mācību uzņēmumam nav izdevies izaugt tālāk, taču Latvijā esot arī veiksmes stāsti: „Kristaps Lancmanis no Madonas, kurš bija inkubācijā, ražo tērpu aizsargmaisus Lancman Bag. Otrs pozitīvais piemērs, kas man zināms, ir Rocket Grip – puiši no Jelgavas ražo uzmavas florbola un hokeja nūjām, lai spēlējot neslīd rokas.”

* Vaučers – rakstisks apliecinājums; galvojums
** Glempings – no vārdiem glamūrs un kempings