Cerība uz mieru

Arita Svenča, Kuldīgas rokdarbu kopas Čaupe vadītāja:

Kā vērtējat šo gadu? Par ko ir gandarījums, kas radīja grūtības, lielākās problēmas?

Šis gads aizskrējis nepārtrauktā kustībā, tomēr daudz mierīgāks nekā 2023. gads, kad bija Dziesmu un deju svētki un lielas lietišķās mākslas izstādes. Gads sākās ar ziedojumu sūtīšanu ukraiņu karavīriem. Čaupe saadīja vairāk nekā 60 pāru zeķu. Gada pirmajā pusē turpināju mācīties profesionālās pilnveides kursos tautas lietišķajā mākslā. Man patīk izaicinājumi. Bija ļoti interesanti: daudz semināru, pasākumu, izstāžu ne tikai Latvijas pilsētās, bet arī Igaunijā. Vasarā biju Vecpiebalgā, pirmajā Latvijas audēju saietā Vēveru dienas „Vēveros”. Vasara ļoti skaista un gara – ar mazbērniem gājām peldēties uz Ventu katru dienu no maija līdz pat septembra beigām. Rudens mēneši paskrēja ātri, jo darbs dzen darbu.

Ir nedrošība par karu Ukrainā un citur pasaulē, par valdības nesaprotamajiem lēmumiem, kad stāsta vienu, bet patiesība pavisam cita.

Kādas prognozes nākamajam gadam? Kādi galvenie uzdevumi, cerības?

Ceru, ka nākamgad Krievija nāks pie prāta un pārtrauks karu. Pati turpināšu mācības tālākizglītības kursos Tautas lietišķās mākslas centrā, kur Rīgā satiekas pulciņu vadītāji no visām malām.