Kad skaita punktus, bet pazaudē jēgu

„Vispirms novilcinās ar Eiropas fondu naudas piešķiršanu, tad steigā izdala tiem, kuriem vairāk resursu papīru sagatavošanai, nevis tiem, kam visvairāk vajadzētu. Bezmērķīgi, bezatbildīgi, tuvredzīgi.” Tā par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda naudu satura digitalizācijai savā feisbuka kontā ierakstījis Romans Meļņiks, kurš TV 24 vada raidījumu Nacionālo interešu klubs. 19. oktobrī tur šī tēma apspriesta. Arī Kurzemnieks ir viens no tiem reģionālajiem medijiem – kopā 21 –, kas CFLA iesniedza kopīgu projektu, cerot saņemt atbalstu satura digitalizācijai. Ko tas nozīmē? Tas ir divu veidu saturs portālā jeb mājaslapā: gan e-avīze (identiska drukātajai, un tā mums vietnē Kurzemnieks.lv jau ir abonējama), gan saturs (ziņu raksti, intervijas, reportāžas, viedokļi, foto un video), ko radām tikai digitālajam medijam. Tas jādara vienlaikus ar darbu drukātajā avīzē, un tam vajag jaudu, naudu un tehniku. Tiesa, drukātās avīzes abonenti pašlaik mums vēl turas diezgan stabili, bet informācijas ieguves paradumi pamazām mainās, un pieaug to cilvēku skaits, kuri abonē e-avīzi. Tas arī ir ērti un praktiski: nekur nav jāiet, pat uz pastkastīti; jebkur pasaulē vari jau agri no rīta jaunāko numuru lasīt telefona lietotnē vai datorā; tas ir lētāk – bez tipogrāfijas, papīra, pasta piegādes un citām izmaksām.

Atbilde no CFLA liecina: mūsu kopprojekts nav saņēmis pietiekamu punktu skaitu – no 30 iesniegtajiem naudas pietiekot tikai septiņiem. Ieguvēji vēl gan nav publicēti, taču LTV rīcībā nonācis pretendentu saraksts, un starp tiem ir, piemēram, daļēji valstij piederošā uzņēmuma Tet platforma Helio. SIA Helio Media šo finansējumu gribot ieguldīt arī portāla 1188.lv modernizēšanā. Izlauzties cauri birokrātijas džungļiem (kad turklāt Ministru kabineta noteikumi, konkursa nolikums un vērtēšanas kritēriji nesaskan) ir grūti tiem, kuri naudas apguvē nav uztrenējušies tā kā lielie uzņēmumi, no kuriem, kā atklājas, daļa vispār pat nav mediji.

Vairākas redakcijas un Reģionālo mediju asociācija CFLA atteikumu ir apstrīdējušas. Šos iesniegumus CFLA ir nosūtījusi Finanšu ministrijai (FM) kā iestādei, kas koordinē Atveseļošanas fonda plānu. Pēc publiski saceltā trokšņa sarosījušās vēl vairākas ministrijas, tai skaitā Kultūras, kuras tiešā pārziņā ir mediju politika un kas savos dokumentos skaisti deklarējusi demokrātijai un valsts drošībai svarīgo neatkarīgo mediju daudzveidību, pieejamību un atbalstu tieši reģionālajiem laikrakstiem.

Lai arī saprotu, ka emocijas jāpatur malā, tieši šovasar apritēja 40 gadu, kopš strādāju žurnālistikā, un varbūt tāpēc notikušo uztveru kā lielu netaisnību, jo mēs savā nelielajā redakcijā jau esam darījuši visu, lai ietu līdzi laikam, saprotot, ka mūsu lasītāji pāriet uz digitālo vidi. Ir vajadzīgs atbalsts, lai pilnveidotos tālāk.