Dabas stihijas neparedzamas – laukus drošāk apdrošināt

„Mums 16 hektāri rapša šogad ziemā izsala, pavasarī redzējām, ka viss ir pagalam. Komisija atbrauca, novērtēja un visus zaudējumus nosedza,” stāsta Vārmes pagasta zemnieku saimniecības Ezergaļi īpašnieks Dzintars Erdmanis.

Par to, vai apdrošināt sējumus atmaksājas, vai apdrošināšanas kompensācijas ir adekvātas un kādu atbalstu zemnieki sagaida no valsts, aptaujājām vairākus Kuldīgas novada zemniekus. Sazinājāmies arī ar apdrošināšanas kompāniju pārstāvjiem. „Pirms diviem gadiem atbalsta apmērs tika samazināts – iepriekš tas bija 70% apmērā no attiecināmajām izmaksām, bet 2023. un 2024. gadā tas sasniedz 50%,” sarunā atzina firmas VH Latvija sējumu apdrošināšanas speciālists Jānis Pētersons.

Šoreiz rakstu ciklā Cilvēks un drošība skaidrojam, kāda situācija lauksaimniekiem Latvijā ir ar apdrošināšanu un iespēju atgūt zaudēto dažādās dabas kataklizmās.

PĒDĒJIE GADI NEPROGNOZĒJAMI

Atlīdzībās par izsalušajiem ziemāju sējumiem un citiem kultūru bojājumiem šogad lauksaimniekiem jau izmaksāti nepilni deviņi miljoni eiro apdrošināšanas atlīdzībās, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati, kas ietver gan Latvijas apdrošinātājus, gan vienu Vācijas apdrošinātāju, kas strādā Latvijas lauksaimniecības apdrošināšanas tirgū. Un aizvien biežāk neprognozējami klimatiskie gadi apliecina, ka apdrošināšana lauksaimniecības risku vadībai ir ļoti nepieciešama.

Zemnieki var apdrošināt sējumus pret vasaras un ziemas riskiem: izsalšanu, vētru, krusu, lietu, veldri, meža zvēriem un sausumu. Apdrošināmo kultūru vidū ir rapši, ripši, kvieši, rudzi, mieži, tritikāle, auzas, pupas, zirņi un griķi.

„Kopumā mēs redzam tendenci, ka lauksaimnieki arvien vairāk savai finanšu risku vadībai izmanto apdrošināšanas sniegtās iespējas. To, protams, stimulē arī valsts atbalsts prēmiju maksājumiem, kā arī pieredzētās dabas kataklizmas un redzamais apdrošināšanas atbalsts šādos gadījumos,” saka LAA prezidents Jānis Abāšins.

KO APDROŠINA NOVADA ZEMNIEKI

Dz.Erdmaņa Ezergaļos audzē graudaugus – rapsi, kviešus, auzas – un zirņus. Gudenieku pagasta zemnieku saimniecības Akmeņkalni īpašnieks Rihards Bierands stāsta, ka pamatā audzējot ziemas kviešus, rapsi, vasaras kviešus, zirņus un nedaudz arī auzas. Savukārt Padures pagasta uzņēmuma Upeskalni AB saimniecības vadītājs Normunds Feters-Fekters teic, ka viņu pamatprodukcija esot kvieši, ziemas kvieši un rapsis.

Visas trīs saimniecības izvēlējušās apdrošināšanu kompānijā VH Latvija, jo to piedāvā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps.

KĀDĒĻ TIEŠI ŠIS APDROŠINĀTĀJS

R.Bierands: „Man svarīgākā ir drošība – par šo kompāniju esmu dzirdējis vislabākās atsauksmes. Kad paņem un samaksā par apdrošināšanu, iestājoties riskam, zini, ka tev kāds zaudējumus atlīdzinās. Šī ticība man ir galvenā. Cik esmu dzirdējis, vairums lielo zemnieku saimniecību izvēlas tieši šo apdrošināšanu, jo tā ir populārākā. Mēs visu laiku iepriekšējos gadus apdrošinājām tikai ziemas rapsi pret krusu. Šogad vēl pielikām klāt arī ziemas kviešus pret to pašu krusu. Vērojot laikapstākļus, kādi bija pagājušogad, daudziem tos sasita tik ļoti, ka tur vairs nebija, ko kult. Tas gan vairāk notika Zemgalē, bet sabaidīja arī mūs. Brīžiem krusa te arī uznāk, bet tik liela nav bijusi.”

Dz.Erdmanis skaidro: „Apdrošinām tieši graudaugus. Izvēlējāmies šo apdrošinātāju, jo esam kooperatīva Latraps biedri. Tā ir kooperatīva atbalstīta vācu kompānija – noteikumi tur ir draudzīgāki. Viņi arī ir vieni no pirmajiem, kas tieši lauksaimniekiem laukos sāka apdrošināšanu. Mēs esam ar viņiem sadarbojušies, un mums patīk. Apdrošinām rapsi un ziemas kviešus pret izsalšanu, pret veldri un sausumu. Piemēram, pret izsalšanu apdrošināšana nosedz sēklu izdevumus, sēšanu. Ar kompāniju problēmu nav bijis, tāpēc mums ar viņiem patīk sadarboties. Tehniku un visu pārējo gan apdrošinām kompānijā Balta. No laika gala visu tur esam apdrošinājuši, un mums patīk.”

Savukārt N.Feters-Fekters stāsta: „Šeit strādāju no 2014. gada. Tajā gadā ziemāji bija izsaluši simtprocentīgi. Visu nācās pārsēt. Tas bija pirms manis – kad rudenī atnācu, viss bija pārsēts. Tad izlēmām, ka turpmāk bez šī pasākuma nekā nebūs. Kopš tā brīža apdrošinām kompānijā VH Latvija – visus šos gadus tā ir sanācis. Pirmkārt, esam Latraps biedri, un sadarbībā ar viņiem visus šos gadus strādājam. Un viņiem ir pietiekami nopietna pieeja, laba reputācija.”

CIK ILGI LAUKUS APDROŠINA

R.Bierands atklāj, ka apdrošināšana sedz tikai zaudējumus, kad iestājas krusa un kultūraugu sasit. Piemēram, rapsi varot izkult tā, ka pākstis atveras, viss nobirst zemē un paliek tikai stublāji. Kviešiem varot būt līdzīgi. Saimnieks laukus apdrošinot trešo gadu. Nekādu problēmu nav bijis, jo nav neviena apdrošināšanas gadījuma. Šobrīd pieredzes neesot un tikai maksājot apdrošināšanas firmai.

Dz.Erdmanis skaidro: „VH Latvija apdrošinām kādus četrus gadus. Kooperatīvs to reklamēja – sākām apdrošināt pēc viena neražas gada, kas bija. Pirms četriem gadiem mums izsala un sākām skatīties, ka vajadzētu apdrošināt lauku, lai mierīgāk varētu gulēt. Ziemas ir dažādas, šogad daudz neizsala – 16 hektāri rapša, jo tas ir jūtīgs.”

N.Feters-Fekters stāsta: „Apdrošinām VH Latvija no 2015. gada sezonas. Šo deviņu gadu laikā nav bijis problēmu – komunikācija ar vadītāju Vitu Baumani ir laba. Eksperti, kas atbrauc, ir dažādi, arī zemnieki. Ļoti operatīvi strādā. Pamēģini tikai neapdrošināt, tad redzēsi, ko tas maksā (smejas)! Mēs skatījāmies citu kompāniju piedāvājumus, bet tāpat palikām pie šīs firmas.”

PAR VALSTS UN CITU ATBALSTU

R.Bierands: „Valsts nosedz 50% no polises vērtības – samaksājam apdrošinātājam, un valsts pēc tam atmaksā.

Iepriekš vairākus gadus uzskatījām, ka labāk naudu saimniecībā nolikt maliņā sev, uzkrāt, un tad tas būtu arī drošības spilvens, ja kaut kas atgadās, nevis aizmaksāt prom apdrošinātājiem. Tā kā mēs kādu laiku esam tā dzīvojuši. Tagad biežāk ziņās redzu, ka ir bijuši postījumi negaisa un krusas dēļ, tad arī sabīstamies un paši apdrošināmies.

Par šo konkrēto apdrošināšanas kompāniju esmu dzirdējis, ka iepriekšējās kompensācijas bijušas adekvātas. Profesionāli komisija novērtē, jo tā pati sastāv no lauksaimniekiem, tāpēc paši labi saprot, cik postījumu apmēri ir lieli.”

Dz.Erdmanis: „No valsts neko daudz nesagaidām. Mums galvenais, ka turpina subsidēt 50% un lai to atbalstu lauksaimnieku apdrošināšanai nepārtrauc. Pusi no tās naudas mums sedz – apdrošināšana tomēr ir dārgs prieks. Mums interesē, lai lauksaimnieki varētu apdrošināt arī dārzeņus, piemēram, kartupeļus. Vajadzētu būt iespējai apdrošināt arī ābeļdārzus. Mums kā graudaudzētājiem pietiek ar to pašu. Vēl vajadzētu pieņemt apdrošināšanu arī pret zvēru postījumiem. Citas kompānijas to piedāvā. Putnu postījumos atbalsta Latvijas Dabas fonds. VH Latvija aizsardzību pret putnu postījumiem nepiedāvā, bet ir kompānijas, kas piedāvā, piemēram, BTA. Gribētu ar VH Latvija runāt, lai viņi šos postījumus arī sedz. Mums šogad bija sevišķi daudz – mežacūkas sāk vairāk parādīties, brieži, buki. Mednieki laikam sāk mazāk medīt. Vienu brīdi pirms diviem gadiem bija mierīgāk. Cūku mēris laikam tās arī paretināja. Šogad ir ļoti daudz.”

N.Feters-Fekters: „Mēs arī vēlamies apdrošināt pret dzīvnieku postījumiem, bet diemžēl šāda piedāvājuma nav. Ja viens piedāvā, tad gan jau to pašu piedāvās arī nākamais. Daļu apdrošināšanas iegādes summas kompensē valsts. Atbalsts gan ar gadiem iet mazumā. Tā kā milzīgi daudz cerēt no valsts nav pamata. Pašiem jādomā, bet katrs atbalsts, ko var saņemt, ir pozitīvs. Lauksaimniekiem vajadzību ir daudz: tehnika dārga, un sēklas, materiāli, minerālmēsli – tas viss maksā. Būtu labi, ja valsts atbalstā būtu iekļautas problēmas ar dzīvniekiem. Apdrošināšanas paketes gan ar gadiem kļūst labākas, jo konkurence to spiež. Tā kā dabas stihijas mums notiek biežāk, ir dzirdēts, ka ir valstis, no kurām apdrošinātāji ir aizmukuši prom. Cerēsim, ka tā nenotiks pie mums.”

KĀDA IR PIEREDZE

Dz.Erdmanis stāsta: „Mums 16 rapša hektāri šogad ziemā izsala, pavasarī redzējām, ka viss ir pagalam. Komisija atbrauca, novērtēja un visu nosedza. Process nebija grūts – viņi apskatījās, novērtēja un naudu pārskaitīja bez problēmām. Ar kompensāciju pilnībā pietika. Par to naudu iesējām kviešus, un viss bija kārtībā. Šogad bija labs gads – vasaras kvieši labi izauga. Labāk būtu bijis rapsis, bet neko darīt.

Iepriekšējā gadā izsala pieci hektāri, apdrošināšana tiešām ir to vērta. Draugi Vidzemē teikuši, ka viņiem katru gadu ļoti lielas platības izsalst. Ir labi, ka ir drošības sajūta. Pret krusu arī apdrošinām, jo nekad nevar zināt, kad tā ies pāri. Pirms četriem gadiem tāda bija, bet tikai pēc tam sākām apdrošināt. Dobeles pusē daudziem draugiem nopostīja, tāpēc apdrošinām arī sev. Zinu, ka citas saimniecības izmanto citas apdrošināšanas kompānijas. Mēs esam konservatīvi lauksaimnieki – ja viena kompānija ļoti labi strādā, tad apdrošinām pie tās, citas nemeklējam.”

N.Feters-Fekters dalās ar savu pieredzi: „Pašiem apdrošināšanu nelielos apjomos ir nācies pielietot divreiz – vienreiz 2016. gadā, kad lauks ziemā aizgāja bojā, un šogad, kad septiņu hektāru lauciņš aizgāja bojā.”

(Pilnu sarunu ar Normundu Feteru-Fekteru klausieties raidierakstā.)

___________________________________

VIEDOKĻI

Palielinās zemnieku skaits, kas apdrošina

Jānis Pētersons, firmas VH Latvija sējumu apdrošināšanas speciālists:

– Pēdējo gadu laikā apdrošināšanas gadījumu skaits un arī izmaksāto atlīdzību apmērs ir pieaudzis. Pērnā gada 7. augustā krusa nodarīja lielus postījumus, zaudējumu apmērs bija 14 miljoni eiro. Pēc spēcīgās vētras šī gada 29. jūlijā saņēmām lauksaimnieku pieteikumus par bojātiem kultūraugu laukiem ap 18 500 hektāru platībā, zaudējumu apmēram sasniedzot 2,44 miljonus eiro. Arī šī gada bargā ziema nodarīja postījumus – Latgales un Vidzemes reģionā liela daļa lauku, jo īpaši ziemas rapša, izsala. Šādos gadījumos atlīdzības saņēma tie lauksaimnieki, kas apdrošināšanas polisē iekļāva pārziemošanas jeb ziemāju sējumu riska segumu.

Kopumā pēdējos divos gados būtiskākie zaudējumi ir bijuši Zemgalē, kur VH Latvija pārstāv lielāko daļu zemnieku. Turklāt šajos divos gados zaudējumu apmēri ir bijuši lielāki nekā samaksātās apdrošināšanas prēmijas.

Šobrīd lauksaimniekiem ir iespējams apdrošināt sējumus pret krusas, lietusgāžu, vētras un nelabvēlīgu ziemošanas apstākļu nodarītiem zaudējumiem. Taču katrs gads ir individuāls – ja pērn lielus zaudējumus radīja krusa, tad šogad tās bija spēcīgās lietusgāzes, vējš un arī ziemāju izsalšana.

Zemnieku skaits, kas apdrošina savus sējumus, pakāpeniski pieaug. Pagājušajā gadā apdrošināto sējumu kopējā platība sasniedza aptuveni 345 000 hektāru, bet šogad apdrošināti jau ap 420 000 hektāriem. Ņemot vērā pēdējo gadu neparedzamos laikapstākļus, šāds pieaugums nav nekas pārsteidzošs.

Kompensācijas tiek izmaksātas vienmēr, kad apdrošinātajos sējumos tiek konstatēti apdrošinātie zaudējumi. Lai saņemtu atlīdzību no VH Latvija, zemniekam ir mums jāpiezvana, pavēstot par notikušo, jāsagaida eksperts un kopā apdrošinātie lauki jāapseko. Mēs noteikti vēlētos, lai valsts atbalsts Latvijas zemniekiem būtu lielāks. Pirms diviem gadiem atbalsta apmērs tika samazināts – iepriekš tas bija 70% apmērā no attiecināmajām izmaksām, bet 2023. un 2024. gadā tas sasniedz 50%. Manuprāt, šim apmēram būtu jāatgriežas 70% vērtībā, kas ļautu saimniekam polisē iekļaut plašāku laikapstākļu segumu.

Izteikti vairāk dabas katastrofu risku

Kaspars Bušs, firmas BTA lauksaimniecības apdrošināšanas produktu vadītājs:

– Ja skatās pēdējos divus trīs gadus, tad apdrošināšanas pieteikumu ir kļuvis vairāk. Atsevišķās saimniecībās sezonas laikā gadījumi ir bijuši pat divreiz vai trīsreiz. Pēdējos divus gadus izteikti vairāk ir katastrofu risku, pagājušogad Dobele cieta diezgan lielā apjomā, šogad – Zemgales reģions. Tur visvairāk bija veldre un atsevišķos gadījumos rapši tika izdauzīti. Pārējie reģioni cieta mazāk.

Gadījumi ir sezonāli – pavasarī vairāk ir izsalšanu. Šīgada sezonā lielākā daļa Vidzemes ziemas rapša sējumu gāja bojā izsalstot, jo bija diezgan minimāla sniega segas kārta – bez variantiem visi rapši gāja bojā. Vasarā ir 50 pret 50 – gan krusa, gan veldre. Šogad ļoti izteikti bija veldre, bet pērn tā bija krusa. Veldre ir tad, kad labība – kvieši, mieži, rudzi – saguļas uz lauka 90 grādu leņķī, tas nozīmē, sakrituši pie zemes.

Šogad gadījumu skaits pie mums BTA ir ap 300. Izmaksātās atlīdzības varētu būt ap sešiem miljoniem eiro – trīs par ziemu un trīs par vasaru. Vēl joprojām ir atsevišķas atlīdzību lietas, kas vēl nav noregulētas. Tur vēl varētu būt viens miljons klāt.

Ņemot vērā, ka šobrīd ministrijas gaiteņos runā par riska fonda izveidi, tad ministrijai vajadzētu domāt, kā vairāk stiprināt apdrošināšanu. Ir vairākas kompānijas, kas piedāvā segumu klientiem, un to vajadzētu vairāk stiprināt – lielāku finansiālo stāvokli vai lielāku atbalsta procentuālo daļu. Tas ir, protams, vajadzīgs, lai nav gadījumu, kad zemnieki dodas pie valsts un prasa papildu atbalstu, kad notikusi kāda dabas kataklizma.

Katrai apdrošināšanas kompānijai ir mazas nianses, kāpēc izvēlēties to vai šo kompāniju. Viens aspekts ir cena – zemnieki vienmēr skatās uz piedāvāto cenu. Otrs aspekts ir par veldri – kuras kompānijas maksā un kuras ne. Vēl nianse ir apdrošināšana pret meža zvēru postījumiem – vai tos piedāvā kompānija vai ne. Kurzemes pusē vairāk izvēlas Latraps piedāvāto apdrošināšanu, jo viņiem ir kooperatīvi, kur viņi strādā. Saviem graudu kooperatīviem viņi piedāvā savu apdrošināšanu. Mēs apdrošināšanu piedāvājam visos reģionos. Daudziem gan ir interese, bet finansiāli nevar atļauties.

Kurzemes pusē izsalšana nav tik raksturīga, jo piejūras klimats ir maigāks. Tur vairāk problēmu ir ar meža zvēriem. Vai tā ir Skrunda, Ventspils vai Liepāja, meža zvēriem ir liela populācija. Lielas galvassāpes zemniekiem ir zvēru radītie postījumi sējumiem. Zemnieki Auces pusē sējumus sāk iežogot, jo tā viņiem ir izdevīgāk.

Parasti par apdrošināšanas gadījumiem zemnieki zvana tajā pašā vai nākamajā dienā, kad redzējuši, ka lauki saguļas vai sējumi ir izsisti. Kad eksperts atbrauc uz lauku, redz, ka lauks ir sagūlies, tad viennozīmīgi tas ir spēcīga vēja vai lietavu ietekmē. Ja rapsim pākstis ir izsistas un baltas, sēkliņas pa zemi, tad skaidrs, ka tas ir bijis lietavu vai krusas dēļ. Augiem var redzēt iesitumus. Arī blakus laukos var redzēt, ka lapas ir caursistas. Eksperti, kas strādā, paši ir agronomi – viņi atbrauc uz lauku un saprot, vai ir apdrošināšanas gadījums vai nav. Ir bijuši mēģinājumi, kad salnas ietekmē grib pieteikt apdrošināšanas gadījumu, bet skaidri redzams, ka zemnieks iepriekšējā dienā ir miglojis un augi ir noindēti un apdeguši. To var viegli konstatēt, jo, kāpēc kaimiņiem tā nav?

____________________________________

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Kādi, jūsuprāt, ir lielākie draudi lauksaimniekiem? Ko noteikti viņiem būtu nepieciešams apdrošināt?

Madara Baranovska, kuldīdzniece:

– Uzskatu, ka apdrošināšana ir svarīga. Man gan nav pazīstams neviens lauksaimnieks, taču galvenais, ko vajadzētu apdrošināt, domāju, būtu zeme, labība, jo no dabas stihijām, nelabvēlīgiem laikapstākļiem neviens nav pasargāts. Tie noteikti ir lielākie izaicinājumi zemniekiem. Zādzības gan notiek samērā reti, taču arī tehniku būtu vēlams apdrošināt, bet lielo tehniku, jau iegādājoties, apdrošina visi. Es esmu apdrošinājusi māju, ir arī veselības apdrošināšana. Vienu reizi apdrošinātājiem esmu zvanījusi – mums vētras dēļ bija postījumi, kas tika atmaksāti.

Anita, kuldīdzniece:

– Apdrošināt noteikti vajag visu, ko vien var. Galvenokārt māju un tehniku. Man daži lauksaimnieki ir pazīstami, viņi nekādus postījumus nav piedzīvojuši, viss bijis labi. No viņu stāstītā zinu, ka apdrošināt vajag lopus – ja ar viņiem kas atgadās, zinu, ka apdrošinātāji sedz zaudējumus. Zemi un ražu apdrošināt vajadzētu apsvērt tiem, kas dzīvo pie kādas upes vai kam tuvumā ir lieli koki.

Ilze, bezdarbniece:

– Droši vien saistībā ar klimata pārmaiņām vajadzētu apdrošināt ražu, nekas cits tūlīt prātā nenāk. Man nav pazīstams neviens lauksaimnieks, tāpēc nezinu teikt, ar kādām problēmām viņi saskaras. Man pašai šobrīd nav nekāda veida apdrošināšanas. Tikko izbeidzu darba attiecības, līdz tam bija veselības apdrošināšana Gjensidige. Ar šo firmu biju apmierināta.

Dace Dimma, no Aizputes:

– Pirmkārt, ražu, otrkārt, tehniku, treškārt, lopus. Pašiem sevi un savu veselību jau arī droši vien vajadzētu, jo, skatoties, kādas dabas stihijas, vētras pēdējos gadus mums nākas pieredzēt, ir jāpadomā ne tikai par ražu, bet arī savu dzīvību. Man draugos ir pazīstami cilvēki, kas ar lauksaimniecību nodarbojas. Viņiem ir bijušas situācijas, kad apdrošinātājiem jāzvana, taču pieredze, cik esmu dzirdējusi, nav vienmēr bijusi tā labākā. Apdrošinātāji arī ir visai viltīgi, it kā sola, ka būsi apdrošināts pret visām nelaimēm, bet beigās, kad palīdzība vajadzīga, izrādās, ka ir daudz atsevišķu gadījumu, kad kompensācija nepienākas. Pirms slēdz līgumu, tas ir jāpārskata ļoti cītīgi un katra no šīm firmām jāizvērtē. Pagājušogad, kad piedzīvojām lielgraudu krusu, man zināmiem lauksaimniekiem bojā gāja raža, arī ēkas tika bojātas. Vai no apdrošinātājiem viņi ko saņēma, nezinu.

Maija Jansone, kuldīdzniece:

– Esmu pilsētniece, bet pēc tā, ko ziņās stāsta, dzirdu, ka daudzi apdrošinātāji meklē ieganstu, lai kompensācija nebūtu jāizmaksā. Ir ļoti daudz dažādu nianšu, uz ko apdrošināšana neattiecas. Lauksaimniekam noteikti svarīgi būtu apdrošināt labību un lopus. Manuprāt, būtu svarīgi, lai kompensāciju varētu iegūt arī tad, ja gadās saskarties ar dabas stihijām. Esmu dzirdējusi, ka bieži notiek lauku tehnikas zādzības. Agrāk tik daudz nezaga. Atceros – bērnībā mums mājas durvis stāvēja vaļā un iekšā zagt neviens negāja. Nevienam nebija tādas domas. Tagad mājas durvis jāslēdz ciet gandrīz vai ar dubultu atslēgu.

Arnis, no Grobiņas:

– Primāri noteikti vajadzētu apdrošināt graudus, labību. Protams, arī pašu saimniecību. Tagad ir tādi laiki, kad laikapstākļus paredzēt nevar, tāpēc tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Man ir pazīstami lauksaimnieki, un viņiem apdrošināts ir viss. Tagad arī tehniku ir svarīgi apdrošināt. Esmu no pašiem lauksaimniekiem dzirdējis stāstus, ka daudzi zagļi brauc pie mums no kaimiņu valstīm, zog tehniku un ved pārdot uz Krieviju.

_______________________________________

#SIF_MAF2024