Vai Vecpilsētas svētkiem mainīties?

Nedēļas nogalē Kuldīgā bija daudz viesu, tostarp mūziķu, amatnieku, mājražotāju un citu. Notika liels festivāls – Vecpilsētas svētki. Tādā koncepcijā agrākie Pilsētas svētki norit otro gadu, un daži cilvēki ilgojas arī pēc vecajām tradīcijām. Iepriekš bija cita koncepcija ar nosaukumu Kuldīgas vasaras vitrāžas, vēl agrāk – Dzīres Kuldīgā.

Apmeklējot šīgada Vecpilsētas svētkus, nevarēju nepriecāties par daudziem Latvijā pazīstamiem mūziķiem, kas pie mums uzstājās, – tādi bija, piemēram, Emilija, Chris Noah, Shipsea un grupa The Sound Poets. Man un vēl vairākiem gan radās jautājums: „Vai svētkos vajag tik daudz dažādu skatuvju, kamēr lielā Pilsētas estrāde, kas samērā nesen atjaunota, stāv tukša?” Varbūt tā neatbilst svētku koncepcijai, bet mums taču tāda ir. Liekas, ka pēdējos gados pasākumi tur notiek ļoti reti.

Tirdziņi pilsētā tagad sadalīti pa kategorijām: amatnieki savus darbus pārdeva katoļu baznīcas sētā; gardumus varēja iegādāties Liepājas ielā un Garšu kvartālā starp Torņa, Kliņģera un Šauro ielu; apģērbus, rotas un citas modes lietas – 1905. gada parkā, kur par to atbildēja Rīgas dizaina tirgus. Intervējot mājražotājus, domas izskanēja dažādas. Par to, ka tirdziņi sadalīti, pamatā sūdzību nebija, tomēr daži mājražotāji teica: būtu izdevīgāk, ja viss būtu vienuviet un cilvēku plūsma būtu viena. Man labāk patīk, ka tie ir nodalīti dažādās vietās, jo agrāk Pilsētas svētkos gājēju jeb Liepājas ielai, kurā vieta tika ierādīta visu veidu tirgotājiem, bija ļoti grūti pat iziet cauri.

Vēl ar dažiem domubiedriem pārrunāju to, vai vismaz nelielu daļu no vecajām tradīcijām tomēr nevarētu saglabāt. Man Pilsētas svētkos ļoti pietrūkst krāšņā Alekšupītes karnevāla. Tas bija gaumīgs, jautrs un unikāls Kuldīgas pasākums, kas arī jaunajā koncepcijā labi iekļautos. Alekšupīte taču plūst cauri vecpilsētai! Vēl no kāda uzņēmēja dzirdēju, ka šajos svētkos pietrūcis nodarbju bērniem – pašus mazākos tomēr interesējot piepūšamās atrakcijas un karuseļi. Vietējais uzņēmējs piedāvājis mobilo spēļu istabu, bet rīkotāji uzskatījuši, ka vecpilsētā tā neiederas, – beigās tā darbojusies pilsētas nomalē.

Labi apzinos, cik liels darbs ir organizatoru komandai šādus svētkus sarīkot. Un to es tiešām novērtēju, jo kopumā tie bija ļoti gaumīgi. Bet cilvēku domas ir dažādas, tāpēc ir vērts padomāt – varbūt nākamgad arī atjaunot kādu senāku Kuldīgas tradīciju.