Vai tiešām ir bezcerīgi?

Nupat rakstīju par alkoholisma problēmu Latvijā. Kad rakstu iesāku, internetā daudz meklēju informāciju par situāciju valstī. Rezultāti gūglē vien jau lika justies diezgan slikti: virsraksti tādi, ka alkoholisms šeit pielīdzināms epidēmijai un ka tik daudz kā Latvijā attīstītajās valstīs nedzer nekur. Uzklausīju Kuldīgas anonīmo alkoholiķu grupas biedru, un, viņaprāt, cilvēki joprojām dzers, bet atskaidrosies un skaidrā dzīvos tikpat. Es tiešām nevēlētos, lai mūsu valstī šī situācija būtu tik smaga.

Jau iepriekš Kurzemniekā rakstījām par dzērājiem pilsētā, kuri daudz redzami ielās. Tagad, intervējot sociālo darbinieci, izskanēja vārdi, ka ap Kuldīgas lielo Pilsētas laukumu alkohola veikali ir pat vairāki. Tajā pašā laikā cilvēki sūdzas, ka dzērāji jeb pudeles brāļi uzturas pilsētas centrā. Vai vismaz šo problēmu nevarētu mazināt tad, ja alkohola veikalu nebūtu pašā centrā? Ielās sēdošajiem nebūtu iemesla traucēt mieru citiem. Protams, alkoholisma pamatā ir arī bizness – ar notirgotajiem grādīgajiem veikali tik tiešām pelna labi.

Vēl, rakstu veidojot, no vairākiem cilvēkiem dzirdēju viedokli, ka valsts izšķiež daudz naudas, dzērājus vedot uz atskurbtuvēm, jo tam nav liela labuma. Kad dzērājs atskurbis, viņš dodas atpakaļ ielās, un cikls sākas no jauna. Alkoholismu elementāri neizārstēsi – pamats, kas ļauj izārstēties, ir tikai paša cilvēka griba.

Joprojām prātoju, kādus vēl ierobežojumus mūsu valstī varētu ieviest, lai ar šo problēmu cīnītos. Uzskatu, ka alkoholu pārdot benzīntankos noteikti nevajadzētu, arī veikalos tirgošanas laiku var ierobežot, nepārdodot vēlu vakarā. Kad nesen Amerikas Savienotajās Valstīs biju Floridā, tur alkoholu pārdeva tikai specializētos veikalos. Laika ierobežojuma gan tur nebija. Portāls LSM.lv pagājušogad publicējis rakstu Lietuvā pēc alkohola tirdzniecības ierobežojumiem samazinājusies vīriešu mirstība svētdienās un pirmdienās. Varbūt arī mūsu valsti tas ietekmētu labvēlīgi. Cilvēkiem gan acīmredzot nauda ir svarīgāka par dzīvību.