Vai mākslīgais intelekts palīdz domāt kritiski?

Kopš februāra mākslīgais intelekts (MI) Eiropas Savienībā tiek regulēts stingrāk nekā līdz šim. Tas aizliedz tādas darbības, kas neatbilst Eiropas pamatvērtībām: tiesiskumam, pamattiesībām un demokrātijai. Nolūks ir iedzīvotājus aizsargāt no tādām MI sistēmām, kas var apdraudēt cilvēktiesības, piemēram, no videokameru ierakstiem veidot seju atpazīšanas datubāzi vai darba intervijās ar tehnoloģijām atpazīt emocijas.

Aizliegts izmantot tādas sistēmas, kas cilvēkus maldina un iespaido viņu rīcību. Piemēram, tērzēšanas robotus, kuri iesaka kaitēt sev vai citiem. Nav atļautas sistēmas, kas diskriminē – atvasina emocijas, rasi un citas sensitīvas īpašības –, kas ļauj izsecināt emocijas darbavietā vai skolā, novērtē cilvēka radīto risku, prognozējot, vai viņš varētu rīkoties noziedzīgi utt. Publiskās vietās aizliegts izmantot biometrisko identifikāciju jeb tādu sistēmu, kas ekrānā cilvēku atpazīst pēc sejas vai pirkstu nospiedumiem. Par to var administratīvi sodīt pat ar vairākiem miljoniem eiro.

MI īpaši aktuāls kļuvis skolās. Jaunieši to lieto, un daudzi vēlas izzināt, kā to izmantot mācībās. Ar ideju – MI ieviest mācību procesā – daudzi šogad kandidē uz Jauniešu Saeimu. Tiek rīkotas mācības skolotājiem. Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā Latvijas skolotāju konferencē par šī rīka iespējām stāstīja Latvijas Universitātes fizikas profesors Vjačeslavs Kaščejevs, aicinot no tā nebaidīties. Viņš norādīja, ka MI nekad nespēs aizvietot skolotāju, bet tas var būt atbalsts skolēniem un arī pedagogiem. Viņš aicināja pašiem pētīt, kā mācībās to lietot.

Pašlaik MI ir liels trūkums: bieži vien tas sniedz neprecīzu informāciju, jo atbildi uz jautājumu meklē visā tīmeklī, neanalizējot, vai tur rakstītais ir patiesība vai nav. Manuprāt, tam ir arī savi plusi – skolēni mācās domāt kritiski un iegūto informāciju analizēt. Turklāt, patiesumu meklējot, informācija atmiņā paliek daudz labāk nekā tad, ja to vienkārši izlasītu grāmatā. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka no stundās stāstītā un grāmatās lasītā prātā palicis diezgan maz: piepūle ir minimāla un koncentrēties ilgi es tā nespēju. Taču no tām stundām, kurās bija jādarbojas pašiem, vēl šodien daudz ko atceros.

Arī es savā darbā izmantoju MI – nevis atbilžu meklēšanai, bet intervijas transkripcijai. Ja vajadzīgs teksts no pašas fotografēta attēla, lūdzu, lai MI to pārnes, un tūdaļ varu to iekopēt sev nepieciešamajos failos. Kamēr attēlā redzamo pārrakstītu, tas aizņemtu ļoti daudz laika. Nereti lūdzu iegūt datus par intervējamo cilvēku. Tas intervijas laikā lieti noder. Tad varu teikt: „Mākslīgais intelekts par jums saka tā. Vai tā ir taisnība?”