Vai Amerikas banku problēmas atsauksies arī uz bankām Latvijā

Amerikā Silicon Valley Bank un Signature Bank kļuvušas maksātnespējīgas, bet Šveicē problēmas radušās bankai Credit Suisse.

Kā jūs komentētu šo situāciju, un vai tā varētu būt kā priekšvēstnesis vēl kādu finanšu institūciju nestabilitātei pasaulē un arī Latvijā?

_____________________

Uztraukumam nav pamata

Kaspars Peisenieks, investīciju ziņu portāla Investoru klubs izpilddirektors:
– Runājot par notikumiem pasaulē, jāskatās uz šīs situācijas sākotnējiem iemesliem. Daudzus iepriekšējos gadus Eiropas Centrālā banka (ECB) centās stimulēt ekonomiku ar zemām procentu likmēm. Tās bija ļoti zemas, pat arī negatīvas.
Bankā cilvēki nogulda naudu, bet citi paņem kredītu, un banka par šo starpniecību nopelna savu procentu. Tā kā mums attīstība un ekonomiskā izaugsme bija salīdzinoši zema, cilvēki negribēja tik daudz uzņemties riskus un ņemt kredītus. Tādēļ noguldītā nauda palika bankās. Tā tāpat tur nekad nestāv. To bankas vai nu varēja likt ECB vai ieguldīt finanšu instrumentos. Iepriekšējos gadus ECB bija negatīva procentu likme, proti, –0,5%. Sanāca tā, ka cilvēki savu naudu turēja norēķinu kontā, bet bankai nebija iespējas to izdot kredītā. Lai izvairītos no izmaksām pusprocenta apmērā, tās iegādājās finanšu vērtspapīrus, piemēram, valdību parādzīmes. Bet arī šiem vērtspapīriem bija zems ienesīgums. Un tad sāka strauji mainīties ekonomiskā situācija, strauji pieauga inflācija. Viens no mehānismiem, kā cenšas apturēt inflācijas kāpumu, ir procentu likmes paaugstināšana. Pieaugot procentu likmēm, tiem vērtspapīriem, kas iepriekš iegādāti ar zemām procentu likmēm, krītas vērtība. Šāda situācija notika Amerikas banku gadījumā. Lai atdotu atpakaļ cilvēkiem naudu, ko tie bija noguldījuši, Amerikas bankām nācās pārdot finanšu instrumentus ar lieliem zaudējumiem. Tās nonāca situācijā, ka nepietika sava kapitāla, lai visus līdzekļus varētu izmaksāt. Šāda problēma parasti notiek, kad kāds paziņo, ka kādā konkrētā bankā ir problēma. Tad visi masveidīgi bēg prom no tās bankas, kas varētu būt nedroša.
Negribētos teikt, ka šie gadījumi varētu liecināt par sistēmiskumu un katru nedēļas nogali mēs varētu sagaidīt, ka kāda banka aiztaisīsies ciet. Varbūt tuvākajā laikā vēl kādu tādu gadījumu ieraudzīsim, bet es domāju, ka problēmas būs apzinātas un iestāsies miera periods. Centrālās bankas šobrīd sper tādus soļus, kādi iepriekš nav bijuši. Ļoti strauji rīkojas, lai nepieļautu šādas situācijas.
Ja domājam par ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem, tad mums Latvijā ir noguldījumu garantijas fonds un likums, kas nosaka, ka simts tūkstoši eiro vienai personai vienā bankā tiek garantēti. Tā kā lielākā daļa no mums iekļaujas kategorijā, kuriem kontā nav lielākas summas par simts tūkstošiem, es teiktu, ka uztraukumam nav pamata. Bet, ja ir lielāki brīvie līdzekļi, tad par tiem pašam ir jārūpējas un aktīvi jārīkojas. Arī citās Eiropas valstīs bankām ir garantijas, bet ar atšķirīgiem apjomiem. Tādēļ pašam jāseko līdzi, cik lielu summu garantē.

_____________________

Pie mums situācija ir atšķirīga

Aleksis Jarockis, Finanšu ministrijas komunikācijas departamenta direktors:
– Eiropas Centrālā banka kopā ar Eiropas Komisiju veic rūpīgu situācijas monitorēšanu par Silicon Valley Bank (SVB), kā arī citu finanšu institūciju gadījumiem.
Eiropas Savienības (ES) banku sistēma tiek cieši regulēta un kopš iepriekšējās finanšu krīzes pieredzējusi būtisku transformāciju un noturības stiprināšanu, līdz ar to situācija Eiropā ir atšķirīga no ASV. Bankas tiek uzraudzītas nacionālā un ES līmenī, un Bāzeles regulējums tiek piemērots visām bankām, pretstatā ASV praksei, kad šie banku darbības standarti tiek piemēroti lielām un starptautiskā vidē aktīvām bankām. Attiecīgi visām bankām ir ciešāka uzraudzība, to riska vadība atbilst vienotiem kritērijiem, tām ir detalizētākas kapitāla prasības, kuras ir proporcionālas riskiem.
Eiropā un Latvijā nav tiešas ekspozīcijas uz SVB vai sistēmiskas ietekmes uz citiem finanšu sektora dalībniekiem, tomēr situācija no ES un mūsu nacionālo iestāžu puses tiek rūpīgi novērota. Tāpat ir jānorāda, ka Latvijā faktiskie likviditātes rādītāji vidēji ir augstāki nekā ES. Latvijai saistošais ES normatīvais regulējums nodrošina harmonizētu pieeju investoru un noguldītāju aizsardzībai, kā arī Latvijā nav raksturīgi bankām finansēt riska kapitālu (SVB gadījums), jo tam vairāk piemēroti citi finanšu instrumenti un avoti, piemēram, kapitāla emisijas biržā vai riska investoru piesaiste.

_____________________

Latvijā finanšu stabilitātes riski ir zemāki

Armands Pogulis, Latvijas Bankas ekonomists:
– Tiešā veidā Amerikas banku problēmas Latvijas finanšu sistēmu neietekmē, taču augstas inflācijas un kāpjošu procentu likmju apstākļos var atklāties citu veidu ievainojamība. Tām Latvijas finanšu sistēma ir gatavāka salīdzinoši augstā banku kapitalizācijas līmeņa dēļ. Tas ļauj vieglāk pārvarēt kā paredzamus, tā neparedzamus finanšu sistēmas satricinājumus.
Nozīmīgi ir tas, ka ES tā sauktās Bāzeles prasības, kas kalpo par tādu kā globālo uzraudzības zelta standartu, tiek piemērotas visam banku sektoram, ne tikai pašām lielākajām bankām. Attiecīgi visām bankām ir ciešāka uzraudzība, to riska vadība atbilst vienotiem kritērijiem, tām ir detalizētākas kapitāla prasības, kuras ir proporcionālas riskiem. Papildus riska jūtīgām kapitāla prasībām bankām ir piemērota tā sauktā kapitāla sviras prasība, kura, lai labāk ietvertu neparedzamas norises, netiek svērta. Šīs sviras prasības faktiskā izpilde Latvijā vairākkārt pārsniedz regulējumā noteikto. Arī likviditātes prasības ES tiek piemērotas gan lielām, gan mazām bankām.
Latvijā bankām ilgstoši ir bijis raksturīgi lielāku daļu līdzekļu uzkrāt Centrālajā bankā, un tas ir pilnībā likvīdi un bez kredītriska. Liels likvīdu līdzekļu atlikums nozīmē, ka tie ir pietiekami apjomīgākas līdzekļu aizplūdes gadījumā. Un tas krietni samazina iespēju, ka bankai likviditātes apsvērumu dēļ nāktos pārdot vērtspapīrus.
Turklāt Latvijā finanšu stabilitātes riski ir zemāki, jo kreditēšana kopš 2008. gada krīzes ilgstoši ir bijusi izteikti piesardzīga un apzināta. Latvijā nav raksturīgi bankām finansēt riska kapitālu, jo tam vairāk piemēroti citi finanšu instrumenti un avoti, piemēram, kapitāla emisijas biržā vai riska investoru piesaiste.