Redzēt un zināt, kas notiek

Jau gadus desmit Kurzemniekam ir tradīcija gada nogalē aicināt uz tikšanos savus informācijas avotus jeb cilvēkus, kuri mums daudz palīdzējuši, stāstot par savu darbu, un mēs arī labprāt uzklausām ieteikumus turpmākajam. Šoreiz redakcijā pie galda pulcējās septiņi dažādu jomu pārstāvji.

SVĒTKI UN IKDIENA

Kuldīgas slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Anda Šlakorciņa atzina, ka sadarbība ir abpusēji svarīga: žurnālists iegūst precīzāku informāciju, lai raksts būtu objektīvs, savukārt mediķi ar avīzes starpniecību var pastāstīt par savu darbu, tai skaitā gan par panākumiem, gan ne tik vieglo ikdienu. „Slimnīca ir specifiska iestāde. Prieks, ka kovida ierobežojumi beigušies un Kurzemnieks var nākt dzemdību nodaļā fotografēt mammas ar jaundzimušajiem. Personālam tas gan atņem laiku, bet jābūt atsaucīgiem, jo cilvēkiem tas ir nozīmīgi, viņi šajā brīdī ir lepni. Atgriezusies rubrika No mediķu ikdienas, kas tāpat kā pašvaldības policijas sleja stāsta, ar ko profesijā nākas saskarties.”

A.Šlakorciņas skatījumā laikrakstā skartas daudzpusīgas tēmas, bet grūtības žurnālistiem varētu būt sensitīvi jautājumi, par kuriem daudz runāts sociālajos medijos. Tiesa gan, mazpilsētā cilvēki neuzdrošinās ar savu vārdu atklāti par to stāstīt. Tika ierosināts jauniešiem avīzē veidot, piemēram, rubriku Esi mūsdienīgs.

VISMAZ PUSI PATIESĪBAS!

Padurnieks Jānis Klestrovs ar laikrakstu sadraudzējies jau kopš bērnības – tā iemācījies lasīt. Tas bijis vēl pirmajā Latvijas brīvvalstī (Klestrova kungam ir pāri 80). Padomju gados, kad vadījis sadzīves pakalpojumu kombinātu, vienu no toreizējā Kuldīgas rajona lielākajiem uzņēmumiem, sadarbība bijusi pavisam tieša, jo regulāri bijis jāstāsta, kā sokas darbi sadzīvniekos. „Avīzē tikt tad bija liels gods, protams, pozitīvā nozīmē, ne policijas ziņās. Sadraudzējāmies, bija savstarpēja uzticamība. Kad redaktors zvanīja, lai izstāstu sadzīvnieku jaunumus, tad piebilda, ka jābūt vismaz 50 procentiem patiesības. Tas bija padomju gados. Daudz mainījies, bet avīze godam noturējusies.” J.Klestrovs iesaka vairāk rakstīt par garīgām tēmām, par baznīcām un draudzēm.

AR INFORMĀCIJU NEPĀRMĀCĪT

Valsts policijas Ziemeļkurzemes iecirkņa prevencijas grupas galvenajai inspektorei Vitai Maslobojevai sadarbība ar laikrakstu mazinājusies, jo policijas struktūra reformēta. Kuldīgā sava iecirkņa vairs nav, un informāciju presei attālināti sniedz tikai Kurzemes pārvaldes sabiedrisko attiecību nodaļa. Inspektore atzina, ka daļu sabiedrības vienmēr interesējušas sliktās ziņas un likumpārkāpumi. Diemžēl šī informācija nespēj situāciju uzlabot, lai cik objektīvi, pamācoši vai biedējoši būtu pasniegta. V.Maslobojevas ģimenē Kurzemnieks tiek abonēts, jo drukātā avīze šķiet pārskatāmāka un lasīšana patīkamāka. Uz to tiek mudināti arī bērni, bet jaunajai paaudzei dzīve pārsvarā ritot viedierīcēs. Interesē dažādas tēmas, bet visvairāk sports. Prieks, ka Kuldīgā pozitīvās nodarbes ir izplatītas, tiek gūti panākumi dažādos sporta veidos.

LASOT REDZ VAIRĀK

„Kad cilvēks paņem avīzi rokās un sāk lasīt, tad vajadzētu būt tā, it kā viņš, no mājas neizejot, būtu bijis ielās un redzējis, kur kas notiek,” secināja Skrundas komunālās saimniecības valdes pārstāvis Sandis Japēņins.

Kabiles pagasta pārvaldes vadītāja Elīna Ose norādīja, ka ikdienas notikumi pašiem neliekas tik nozīmīgi, lai par tiem stāstītu citiem. Tāpēc dažkārt pat jāsamulst, kad piezvana žurnāliste un prasa, kas pagastā jauns. Tomēr ir interesanti lasīt gan par pašu ļaudīm, gan kaimiņos notiekošo, un atklājas vērtīgas lietas, kas citkārt nav pamanītas.

INTERVIJAS AR PERSONĪBĀM

Alsundzniece Skaidrīte Nagliņa šad un tad nopērkot drukāto avīzi, bet citreiz lasot internetā – kā nu kurā brīdī pie katliem un sklandraušiem vai citos darbos allaž aizņemtajai etniskās kultūras centra Suiti pārstāvei un īstenajai latvju saimniecei ir parocīgāk. Vienmēr tiek izlasītas intervijas ar pazīstamiem cilvēkiem, personībām. Viņu interesē notikumi gan suitu pusē, gan tālāk, pat policijas ziņām pa diagonāli tiekot ar acīm pāri pārskriets, jo arī tā ir informācija par šodienas pasauli.

SAGLABĀT NEITRALITĀTI

Arī Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas skolotājai Ilondai Reitai dienas režīms saspringts no agra rīta līdz vēlam vakaram, jo jāraksta un jāīsteno dažādi projekti skolā, jāvada tūrisma saimniecība un zirgu sēta Eguss Snēpelē, viņa iesaistās vietējās kopienas dzīvē un pašdarbībā. Tomēr laiks Kurzemniekam tiek izbrīvēts informācijas apmaiņas nolūkos. Viņasprāt, tur ir, ko lasīt, jebkuram vecumam, vienīgi mainījušies lasīšanas paradumi. Sava nozīme ir nelieliem rakstiņiem par bērnu sasniegumiem mācībās, sportā, amatiermākslā, jo tie ceļ pašapziņu. Tāpat sava nozīme intervijām ar Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kas šeit viesojušies un tad izstāsta, kādus iespaidus guvuši mūsu pilsētā. „Bieži vien avīzei nākas risināt kādu problēmu, atspoguļot strīdīgu tēmu. Tad ir labi, ka saglabājat neitralitāti, nevelkot ne uz vienu, ne otru pusi. Katram jau šķiet, ka tikai viņam taisnība.”