Pirms slēgt līgumu, vajag visu noskaidrot

Vairāk nekā 17 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo īrētā mājoklī, liecina pēdējie Eurostat dati, turklāt pēdējo gadu laikā īrnieku īpatsvars lēnām pieaug. Īres mājoklis sniedz lielāku elastību un brīvību, ko visvairāk novērtē tieši jaunākās paaudzes cilvēki. Taču, lai īrnieks varētu justies droši un nerastos domstarpības ar mājokļa īpašnieku, nepieciešams noslēgt izsmeļošu īres līgumu, kā arī apdrošināties pret iespējamiem negadījumiem. Atrast piemērotu īres dzīvokli nav viegls uzdevums, un, ja izdodas tikt pie laba piedāvājuma, tad gribas pēc iespējas ātrāk noslēgt līgumu, lai nepalaistu šo iespēju garām. Taču svarīgi ir līguma slēgšanu nesasteigt.

Lūk, ieteikumi, kas jāizrunā ar mājokļa īpašnieku pirms īres līguma parakstīšanas.

• Kurš veiks remontu un kurš par to maksās?

Dzīvojot īres dzīvoklī, ar laiku telpas un iedzīve dabiski nolietojas, piemēram, nodilst grīdas segums vai tapetes, lietošanas pazīmes parādās uz sadzīves tehnikas utt. Taču var gadīties arī nopietnāki bojājumi, kuru novēršanai nepieciešams remonts vai bojātās lietas nomaiņa. Lai šādos gadījumos nerastos domstarpības, svarīgi līgumā atrunāt, vai īrnieks atbild par lietu dabisko nolietojumu, vai īrniekam pirms dzīvokļa atbrīvošanas būs jāveic remonts, kurš sedz izmaksas gadījumā, ja ir jāveic neatliekams remonts, kurš sedz izmaksas, ja bojājumi radušies ne īrnieka vainas dēļ.

• Apdrošināt īpašumu var gan īpašnieks, gan īrnieks.

Lai cik kārtīgs būtu īrnieks, katram var gadīties kādi neparedzēti gadījumi, kuru rezultātā tiek nodarīti bojājumi telpām, tajās esošajai iedzīvei vai pat trešās personas, piemēram, kaimiņu īpašumam vai mantai. Šādās situācijās zaudējumus segt palīdzēs apdrošināšana, tāpēc pārliecinieties, vai īpašnieks īpašumu ir apdrošinājis.

Ja īpašnieks mājokli nav apdrošinājis, to var darīt arī īrnieks, tā vienlaikus pasargājot ne tikai pašu īpašumu un tā iedzīvi, bet arī savas personīgās mantas. Apdrošināšanas līguma izpratnē īpašnieks un īrnieks ir vienlīdzīgi. Slēdzot apdrošināšanas līgumu, jāizvērtē sava mājokļa un tajā esošo mantu vērtība un jāizvēlas atbilstoša apdrošinājuma summa.

Savukārt, lai kompensētu trešajām personām nodarītos zaudējumus, jānoslēdz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums. Visbiežāk ir gadījumi, kad plīsušas caurules dēļ applūst dzīvoklis un, iespējams, arī kaimiņu dzīvokļi. Ūdens bojājumu novēršana ir salīdzinoši dārga, jo bieži ir nepieciešama grīdas demontāža, ēkas konstrukciju žāvēšana, izolācijas materiāla nomaiņa un pēc tam arī apdare.

• Pieņemšanas-nodošanas akts ļaus izvairīties no domstarpībām.

Īres līgumam vajadzētu pievienot arī pieņemšanas-nodošanas aktu – dokumentu, kurā uzskaitīta dzīvoklī vai mājā esošā iedzīve un tās stāvoklis. Ideālā gadījumā šim aktam var pievienot arī īpašuma fotogrāfijas, kurā fiksēts, kā tas izskatās un kas tajā atrodas brīdī, kad tas tiek nodots īrniekam. Praksē ir bijuši gadījumi, kad saimnieks apgalvo, ka dzīvoklī esošās vannas istabas mēbeles ir salauztas vai sabojātas. Taču bez pieņemšanas-nodošanas akta saimnieks nevar pierādīt, ka mēbeles jau nebija sabojātas pirms īrnieka ierašanās, un tāpēc nevar pieprasīt segt zaudējumus.

• Kurš segs papildu izmaksas?

Pirms īres līguma slēgšanas svarīgi vienoties, kādus papildu izdevumus sedz īrnieks un kādus īpašnieks, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli, mājas renovācijas vai uzturēšanas izmaksas, apdrošināšanu, izdevumus par skaitītāju nomaiņu utt.