Pie satura nokļūst caur sociālajiem medijiem

Arī šoreiz gada noslēgumā uzklausām savu novadnieku vērtējumu par Kurzemnieku un ieteikumus.

Ja skatāmies uz Kurzemnieku kā uz avīzi, kas primāri ir drukāta, tomēr esat jau arī digitālajā versijā. Tas nozīmē, ka pasaule mainās un tai jāiet līdzi. Neesat vairs tādi kā agrāk. Tradicionālie mediji kļūst ārkārtīgi dārgi – kļūst par ekskluzīvu preci. Tos lieto aizvien mazāk cilvēku, un vienas vienības saražošana kļūst nesamērīgi dārga. Smejos: beigās varētu būt tā, ka pilnībā esat digitālajā pasaulē un tad īpaši elitārajiem kuldīdzniekiem drukāsiet pa eksemplāram (smejas). Drukātie mediji man tomēr patīk – abonēju žurnālu Ir. Kaut kas tajā ir nostalģisks, patīkams, taustāms un īsts.

Mani ļoti interesē tas, kas notiek Kuldīgā. Kad 2000. gadu sākumā aizbraucu studēt, man gribējās no Kuldīgas atdalīties, līdzīgi kā pusaudžiem gribas atdalīties no vecākiem. Tagad esmu gan mentāli, gan fiziski nedaudz atgriezusies un mani atkal interesē, kas te notiek. Īpašu interesi izraisa jaunas kustības, kopienas, kas organizējas, kvartāli, kas atjaunoti, izstādes Mākslas akadēmijas telpās, jaunas vietas, kas atvērušās, vai labi funkcionējošas vecās, arī festivāli un saviesīgi pasākumi. Nesen mani ļoti interesēja Imanta Lancmaņa lekcija, bet uz to netiku. Mamma bija aizgājusi un teica: „Superīgs pasākums!” Man patīk skatīties, kā Kuldīga mainījusies, patīk pilsētas vadītāju un iedzīvotāju turēšanās pie tradicionālajām vērtībām. Saglabājot veco skatu un mēģinot atjaunot tuvu tam, kā ir bijis. To visu uzzinu tā, ka feisbukā esmu sākusi sekot dažādiem medijiem, ieskaitot Kurzemnieku, un arī dažādām grupām.

Kurzemnieku lasu tikai sociālajos medijos – esmu jums piesekojusi instagramā un feisbukā un tur ieraugu jaunās ziņas. Dažreiz uz ierakstiem uzklikšķinu, aizeju uz rakstiem un tos izlasu. Mani kā mediju cilvēku ļoti interesē tas, kas notiek ar Kurzemnieku, – patīk skatīties, kā mēģināt izdarīt ko jaunu. Nesen pamanīju tiešraidi un tamlīdzīgas lietas. Vietējiem medijiem jāmēģina stāstīt stāstus par pilsētu un cilvēkiem. Redzu, ka to jau darāt, bet vēl vairāk gribas redzēt un dzirdēt cilvēku stāstus. Ik pa laikam reģionālus tekstus redzu Lsm.lv, kas ir nacionāla mēroga medijs. Tas jādara vairāk: jums ir labi ražojumi, ko mierīgi varat tur piedāvāt.