Viedokļi

Ar dalītām izjūtām lasīju mūsu vietvaras aicinājumu deklarēties Kuldīgas novadā un pie šīs reklāmas arī daudzos komentārus, kuru lielākā daļa kā parasti bija diezgan nosodoši. Tas ir viens, ko nekādi nesaprotu: cilvēks taču mīl savu pilsētu, pagastu, ciemu, kurā labprātīgi izvēlējies dzīvot. Ja nemīl, tad dodas turp, kur šķietami ir labāk (detalizētāk datus var redzēt […]

Bija tāds jociņš. Vīrs saka sievai: „Re, pandēmija beigusies, nu var pulcēties desmit cilvēku bez problēmām.” Sieva atbild: „Es nepazīstu desmit cilvēku, kuriem nebūtu problēmu.”

Skan mazliet dīvaini, vai ne? Bet, izrādās, ilgi gaidītais brīvais laiks ne vienam vien nereti rada vairāk problēmu nekā ierastā darba ikdiena. Pat neaplūkojot aspektu, kas robežojas ar darbaholismu vai pārlieku atbildības izjūtu, kad cilvēku grūti vispār atvaļināt, jo tam liekas, ka bez viņa nekas nenotiks, ka darbs cietīs. Bet arī tad, kad darbinieks atvaļinājumā […]

Ir sajūta, ka laiks skrien aizvien ātrāk un mēs – tam līdzi. To redzam pat uz ielas, kad kārtējo reizi kāds velobraucējs aizšaujas pa gājēju pāreju, nepārliecinoties, vai ir pamanīts. Jāsteidzas!

Sociālo mediju ierakstos par skaistiem pasākumiem, sarīkojumiem, arī mazākām svinībām draugu lokā droši vien esat pamanījuši saukli Svinam dzīvi! vai Dzīve ir jāsvin.

Mani tas uzrunāja emocionāli spēcīgi un gribējās būt piederīgai. Diez vai šī notikuma ierosinātājs varēja nojaust, cik daudzus līdz azartam un sirds dziļumam viņa trakā ideja iespaidos un kā īpašā kopienā saliedēs tos, kuri viņam noticēja.

Čūskas kā aukstasiņu dzīvnieki, sajutušas siltumu, vasarā ir aktīvākas. Tā kā tās dzīvo mums visai tuvu, var gadīties, ka sastopamies. Taču ikviena sevi cienoša čūska citiem neuzbāžas, ja vien tai nedara pāri.

Ne vienā vien ārēji šķietami pozitīvā, stabilā, turīgā ģimenē audzis bērns tāpat nereti nonāk lietotāju vidū, un cēloņi ir tik dažādi.