Trešdiena, 4. decembris
Vārda dienas: Baiba,  Barbara,  Barba

Kas būs Valsts prezidents?

Raksta autors: Jolanta Hercenberga

09:00 - 12.04.2023

Jautajums
Foto: pixabay.com

31. maijā notiks Valsts prezidenta vēlēšanas, un no 9. līdz 13. maijam varēs pieteikt kandidatūras.
Kā vērtējat procesu pirms Valsts prezidenta vēlēšanām? Cik lielas izredzes tikt pārvēlētam ir pašreizējam prezidentam Egilam Levitam?

__________________________

„Noslēpumainība pārāk ievilkusies”

Lelde Metla-Rozentāle, politoloģe:
– Jau būtu laiks partijām kandidātus nosaukt publiski. Noslēpumainība pārāk ievilkusies. Īpaši tad, ja tik daudz runāts par to, ka vajadzētu tautas vēlētu prezidentu, ka vajadzētu cilvēkus šajā diskusijā iesaistīt. Nenosaukšana un aizplīvurotā aizkulišu darbošanās sabiedrības uzticību neveicina. Liekas, ka kaut kas varētu tikt sarunāts un pēdējā brīdī kāds kandidāts parādīsies. Diskusija sabiedrībā un arī iespēja pašiem kandidātiem sevi prezentēt netiek ļauta.
Pašreizējam prezidentam beidzot būtu jāpasaka, vai viņš ir gatavs kandidēt vai nav. Tāda pozīcija, ka Levita kungs atbildi nedod, arī politiskajos spēkos rada neizpratni. Nacionālā apvienība (NA) ir teikusi, ka teorētiski varētu Levitu atbalstīt, lai gan aprīļa sākumā vēl par to spriedīs.
Sabiedrībā pret Egila Levita kandidatūru ir pārliecinoši negatīva attieksme, tādēļ jājautā, vai Levita kungs dara kaut ko tik unikālu, lai viņu pārvēlētu. Līdz ar to, ja Levita kungam reputācija ir zema, vai pa visām varītēm vajag viņu virzīt vēlreiz? Plaisu starp sabiedrību un politiķiem tas noteikti vēl vairāk paplašinātu.
Visu laiku tiek skaitītas balsis, jo jāiegūst 51. Pēc šīm vēlēšanām tās savākt ir diezgan grūti. Koalīcijā par prezidentu nav vienprātības, jo Apvienotais saraksts, kas ir viens no partneriem, kas veido vairākumu, saka: virzīs savu kandidātu. Cik dzirdams no aizkulisēm, tad Pīlēna kungs jāvārdu nav līdz galam devis. Par viņu varētu balsot partijas Latvija pirmajā vietā (LPV), Stabilitātei! un Zaļo un zemnieku savienība. Saliekot kopā visus opozīcijas spēkus, iznāk 51 balss. Ņemot vērā to, ka balsojums ir atklāts un sabiedrība redzēs, kas ir par konkrēto kandidātu balsojis, ir jautājums, vai Pīlēna kungs grib tikt ievēlēts ar opozīcijas balsīm. Tas prezidenta reputāciju, iespējams, neceļ.
Ja skatāmies no parastā pārvaldības modeļa, tad prezidents būtu jāvirza NA. Vienam koalīcijas partnerim ir Saeimas priekšsēdētāja amats, Vienotībai ir Kariņa kungs kā premjers. Trešajam koalīcijas partnerim neviena valstī vadošā amata nav. Bet NA vēl aizvien turas pie Levita kunga un nevienu citu pat nav minējusi. Tāpēc nav skaidrs, kā situācija attīstīsies.
Izskan vēl vairāku kandidātu vārdi, piemēram, Baiba Braže, Valdis Dombrovskis. Bet abi ir ārpolitiski orientēti. Šajā starptautiskajā situācijā tas nav slikti. Arī Levita kungs ārpolitiski darbojas labi, bet cilvēki to neredz – Latvijas cilvēki grib, lai prezidents vairāk darbojas uz tautu. No Progresīvo puses ir minēta Sanita Osipova, ko viņas liberālo uzskatu dēļ neapstiprināja Augstākās Tiesas tiesneses amatā. Nesen parlamentā skatīts jautājums par viendzimuma ģimeņu juridisko statusu. Ja Saeima šo likumu noraidīja, tad kāpēc lai prezidenta postenī tā atbalstītu cilvēku, kurš ir vērsts uz liberālām vērtībām?

__________________________

„Diezgan ierasts stāvoklis”

Jānis Ikstens, politologs:
– Kopš piedzīvojumiem ar prezidenta vēlēšanām pirms vairākiem gadiem procedūra ir rūpīgi definēta. Ir kandidātu izvirzīšanas termiņš, balsošanas procedūra ir atklāta. Daudz kas jau darīts, lai process būtu caurskatāmāks. Es domāju, ka kopumā nav slikti. Ir diezgan ierasts stāvoklis kā parasti pirms Valsts prezidenta vēlēšanām.
Īsti nav zināms un saprotams kandidātu loks. Varētu domāt, ka partijas ir meklējumos. Dažas jau devušas mājienu, ka tās varētu atbalstīt pašreizējo prezidentu. Dažas skaidri pateikušas, ka par Levitu nebalsos. LPV un Stabilitātei! ir gatavas saviem piedāvājumiem. Partijas Par! iniciatīvu, kurā kā iespējamās kandidātes tā izvirzījusi 60 sievietes, es vērtēju kā diskriminējošu soli. Kāpēc vīriešus ne? Seksistiska pieeja.
Levita kungs ir atradis ļoti labu formu: teicis, ka principā kandidēt varētu, bet gaida piedāvājumu. Ko nozīmē piedāvājums, nav īsti saprotams. Varbūt kāds nosacījumu kopums. Neatkarīgi no tā, cik tas ir diplomātiski vai aizplīvuroti, domāju, ka viņa izredzes nav pārāk lielas. Pirmajā kārtā viņš var rēķināties ar 39 Vienotības un Nacionālās apvienības balsīm. Man šķiet, pat Progresīvie nav gatavi balsot par viņu. Ir vērtību nesakritība. Levits ir konservatīvi ievirzīts politiķis – ir ideoloģisks pretstats.

__________________________

„Iespēja ir, bet rezultāts nav ticamākais”

Iveta Kažoka, sabiedriskās politikas centra Providus direktore un vadošā pētniece:
– Gandrīz pirms katrām vēlēšanām mēs līdz galam nezinām, kas būs kandidāti. Reti ir saprotams, kā partijas varētu nobalsot. Pēdējos gados prezidenta vēlēšanas notiek atklāti, līdz ar to pēdējā mirkļa pārsteigumi ir mazāk ticami. Deputāti rēķinās, ka viņu balsojums būs redzams.
Lielākā intriga ir tā, vai tagadējam prezidentam pārvēlēšanas gadījumā iznāks 51 balss. Iespēja tikt pārvēlētam ir, bet tas nav ticamākais iznākums. Ja ne, tad kurš kļūs par jauno Latvijas prezidentu? Diez vai kādam ir skaidra atbilde. Lai gan Levitam alternatīvi kandidāti varētu 51 balsi savākt, tomēr šajā politisko spēku sastāvā tas nav viegli. Tāpēc arī es kā politikas vērotāja ar diezgan lielu interesi gaidu brīdi, kad partijas, sevišķi Apvienotais saraksts, pateiks, kas ir to kandidāti.

Atbildēt