Kāpēc darboties NVO?

27. februāris arī Latvijā tagad oficiāli ir Starptautiskā nevalstisko organizāciju (NVO) diena. Tādas izmaiņas pēc Saeimas Prezidija ierosinājuma pieņemtas likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām.

Šo ziņu, iespējams, jau bijāt pamanījuši, bet izrādās, ka Pasaules NVO dienas ideja radusies… Latvijā. Šo tradīciju aizsācis latvietis Mārcis Liors Skadmanis un biedrība Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) 2009. gadā. Pēc gada šo dienu oficiāli atzina 12 valstis Baltijas jūras NVO forumā Viļņā, bet pirmās Pasaules NVO dienas atklāšanas pasākumu 2014. gadā Helsinkos sarīkojusi Somijas Ārlietu ministrija.

Saeimas Prezidijs, virzot šo ideju, uzsvēris, ka oficiāla atzīmējamā diena mudinātu valsts iestādes ciešāk sadarboties ar biedrībām, spriest par aktuālām tēmām un rast labāku pieeju dažādiem sociāliem, vides un ekonomiskiem izaicinājumiem.

Latvijas Pilsoniskā alianse nupat publicējusi pagājušā gada biedrību un nodibinājumu sektora pārskatu. Ko tas rāda? Latvijā ir 27,5 tūkstoši reģistrētu organizāciju, un pērn nodibinātas 1085 jaunas. 2023. gadā NVO kopējie ieņēmumi sasnieguši 680 miljonus eiro, kaut vienlaikus nodrošināt stabilu un ilgstošu finansējumu ir sarežģīti. Piemēram, rezerves fonds ap 29 procentiem organizāciju samazinājies, un ilgtspējai tas var kaitēt. Secināts: lai gan ik gadu nodibināts vairāk organizāciju, nekā tiek likvidēts, pēdējos gados skaita pieaugums bijis mazāks.

Biedrībās un nodibinājumos strādā 21,6 tūkstoši cilvēku, taču tikai trešdaļai tā ir vienīgā darbavieta. 68% tur strādājošo ir sievietes. Vidējais vecums – 51 gads, un tikai 8% nodarbināto ir jaunāki par 30 gadiem. Tendences liecina, ka šī sektora darbaspēks noveco. Bet lielākajai daļai organizāciju (ap 81%) nodarbināto nav vispār.

Ir lielas reģionālās atšķirības – pilsoniskā sabiedrība attīstās nevienmērīgi. Rīgā koncentrējušies 42% NVO, un ārpus galvaspilsētas aktīvākās ir Kurzeme un Vidzeme.

Neviens nenoliedz, ka biedrību darbība ir svarīga, bet daudz vairāk tās varētu dot, ja valsts un pašvaldības prastu labāk ar tām sadarboties, ieklausītos nevalstiskā sektora redzējumā un idejās. Manuprāt, laba pieredze ir Kuldīgas novada pašvaldībai, kas ar dažādu biedrību pārstāvjiem regulāri tiekas, turklāt finansiāli atbalsta kultūras, sociālās jomas, sporta, senioru un citas specifikas biedrības. Taču mums trūkst tādu, kas dažādos jautājumos paustu pilsonisku nostāju. Savā veidā šo trūkumu varbūt aizvietos jau izveidotās un topošās iedzīvotāju padomes.

Un ko darbošanās NVO dod katram pašam? Pašapziņu un vērtības apziņu par darbu sabiedrības labā. Iespēju būt aktīvam, paplašināt redzesloku un savas iespējas. Satikt līdzīgi domājošos. Tā varētu turpināt. Mana pieredze, darbojoties trīs biedrībās, rāda, ka tā ir arī iespēja apgūt jaunas lietas.