Kādi ir secinājumi pēc centralizētā matemātikas eksāmena pamatskolā?

Pamatskolas beidzēji pirmo reizi eksāmenus kārtoja centralizēti – tas nozīmē lielāku ticamību un objektīvāku pārskatu visā valstī. Rezultāti parādīja, ka vissliktāk apgūta matemātika: izkrituši 826 skolēni jeb ap 10%.

Ir bažas par pamata prasmēm

Mārīte Seile, kādreizējā izglītības ministre:
– Bija gaidāms, ka rezultāti būs slikti, bet pārsteigums, ka ir tik slikti. Eksāmens nav olimpiāde, kurā sacenšas labākie. Tas ir pamatprasmju pārbaudījums. Izglītības sistēmā tas ir ļoti slikts rādītājs, ka gandrīz tūkstotis 9. klases beidzēju nevar savākt pat tos dažus punktus, lai eksāmenu nokārtotu. Tā ir zīme izglītības vadībai, pašvaldībām, kas ir skolu dibinātājas, skolotājiem un arī skolēnu vecākiem, jo pieaugušie, īpaši pamatskolā, nosaka, kādas sekmes mūsu bērniem būs.
Protams, situācija ir ilgāka perioda sekas, bet tās liek domāt, kas darāms. Pirmais būtu gadiem noildzinātais jautājums par skolotāju atalgojumu – tam jābūt vismaz virs vidējā valstī. Jābūt skaidrībai, cik tad skolotājs saņem, tāpēc lieti noderētu publiskota statistika. Citādi jauniešiem, kuri izvēlas profesiju, var rasties priekšstats, ka skolotāji saņem minimālo, kā to visbiežāk pauž arodbiedrība. Bet situācija nav tik vienkārša, un jaunietim jāsaprot, kā alga veidojas. Līdz ar to tiks mazināts kvalificētu skolotāju trūkums. Tas arī ir pamats labākai zināšanu apguvei gan matemātikā, gan citos priekšmetos.
Otrs svarīgs faktors ir skolas darba organizācija: vai laikus konstatēts, ka skolēns netiek mācībām līdzi, un kas tiek darīts. Daudz pieminētajā Somijas praksē pašvaldību līmenī skolas pie tā ļoti strādā, lai tiktu pamanīts, ja kāds skolēns kādā brīdī apjūk, jo vēlāk tas var akumulēties. Tas īpaši raksturīgs matemātikā. Ja kāda tēma nav izprasta, nav iespējams apgūt nākamo, un tā tas aiziet pa spirāli līdz eksāmenam. Jāatgriežas atpakaļ brīdī, kad neizpratne sākusies. Skolotāji, kuri to redz un saprot, jūtas atbildīgi un ar šiem bērniem īpaši strādā, tad rezultāti ir labāki. Somijā 30–40% skolēnu vismaz reizi ir saņēmuši ārpusstundu palīdzību.
Trešais jautājums ir vecāku attieksme. Vai viņi to pamana un bērnus atbalsta? Nedrīkst kultivēt mītu: man skolā matemātikā neveicās, tad jau manam bērnam arī. Ir kaitnieciski pamatizglītības neapgūšanu attaisnot ar talanta trūkumu. Te ir runa ne par matemātikas ģēnijiem, bet par elementārām zināšanām. Jāsaprot, ka matemātika nav konkrētas vielas iemācīšanās no galvas. Tā ir domāšana. Vēl jāpiebilst, ka eksāmeni notika centralizēti, līdz ar to vairs nevarēja kādu punktu pavilkt uz augšu. Un jāņem vērā kovida laiks – rezultāti parādīja, ka matemātikas mācības nenotika kvalitatīvi. Slikta zīme: vājākie rezultāti ir tālmācības skolās, jo tai jābūt kā alternatīvai mācību formai, nevis tādai, kurā kāds cer izglītības apliecinājumu iegūt viegli.

____________________________

Pandēmijas sekas

Sandra Poriņa, I.Zeberiņa Kuldīgas pamatskolas izglītības metodiķe:
– Jāatzīst, ka eksāmenu rezultāti ir objektīvi un parāda, ko skolēni zina. Ir dažādi iemesli, kāpēc izkritušo tik daudz. Mūsu skolā beidza 40 skolēnu un četri izkrita matemātikā. Tas ir atbilstoši vidējam rādītājam valstī. Būtiski ietekmēja pandēmijas laiks – šie bērni nevarēja mācīties pilnvērtīgi, un visvairāk tas jūtams tik sarežģītā priekšmetā kā matemātika, kurā visam jāseko līdzi. 7.–9. klase ir visgrūtākais matemātikas pamatzināšanu posms: ja tam tiek pāri, tālāk ir vieglāk. Matemātikā nevar vienkārši attālināti parunāties – ļoti daudz jāiedziļinās un, ja nesaprot, jājautā skolotājam. Jau klasē ir diezgan grūti skolēnus motivēt darbam. Šajā ziņā, jāatzīst, attieksme pret mācīšanos ir mainījusies. Ir tādi priekšmeti, kuros var izlocīties ar vispārīgām zināšanām, bet ne matemātikā. Tā prasa piepūli, diemžēl pūlēties reti kurš vairs grib. Sabiedrība noslāņojas,un liela daļa grib dzīvot viegli un virspusēji. Ļoti iespējams, ka tam pielāgojas arī pedagogi, vecāki un skolēni.

____________________________

Tik slikti nebija

Inese Reboka, V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas matemātikas skolotāja:
– Mūsu skolā matemātiku nokārtoja visi gan pamatskolas, gan vidusskolas posmā, tai skaitā vienpadsmitie, kuri bija izvēlējušies eksāmenu likt šogad. Vienmēr jau var labāk. Aktualizējusies vērtēšana. Mācību gaitā skolēniem bieži tiek ļauts pārbaudījumus kārtot vēl un vēl no jauna, lai atzīmi izlabotu. Bet eksāmenu kārto tikai vienreiz. Iespējams, ka vajadzētu izkritušajiem atļaut augustā eksāmenu kārtot vēlreiz, ja pārējie nolikti sekmīgi.
Vienmēr ir bijuši tādi skolēni, kam mācīties viegli, bet citiem iet ļoti grūti un vajadzīga lielāka piepūle. Noteikti iespaidoja kovida laiks, kas prasīja papildu slodzi. Visiem nepietika enerģijas, varbūt pietrūka arī vēlmes.
Kā pozitīvu piemēru varu minēt to, ka matemātikas eksāmenu gandrīz teicami nokārtoja ukraiņu meitene, kura pie mums mācās 11. klasē. Visā Latvijā bija tikai desmit tādu skolēnu. Eksāmens gan bija iztulkots ukraiņu valodā, bet uzdevumi tie paši.